Me and Earl and the Dying Girl Pieradinātais citādums

Bija skaidrs, ka jauniešu pinkšķgabala The Fault in Our Stars ar Shailene Woodley un Ansel Elgort galvenajās lomās, veiksmes stāsts vienkārši nebeigsies ar šīs filmas kino repertuāra mūža beigām. Tāpat arī bija skaidrs, ka šīs filmas idejiskie līdzinieki sekos. Praktiski vienlaicīgi ar šo filmu iznāca filma If I Stay – mistiskā drāmiņa ar Chloë Grace Moretz galvenās cietējas lomā.

Vien kādu pusgadiņu pēc žanra grāvēja Fault in Our Stars filmu festivālā Sundance savu debiju piedzīvoja kādas citas grāmatas, kas vēsta par neārstējamas kaiti sasirgušas simpātiskas meitenes, teiksim tā, dzīves pēdējiem mēnešiem, ekranizācija. Šoreiz loze izkritusi rakstnieka Jesse Andrews debijas darbam Me & Earl & Dying Girl. Jā, vairs pat īsti necenšas ar kādiem epitetiem – vienkārši un skaidri kā dienā tiek pateikts, ka būs meitene, būs puika un būs miršana – pilns komplekts. Šķiet, ka šeit nevietā, bet fakta pēc, jāpiemin, ka tajā pašā Sundance filmu festivālā tieši šī filma ieguva galveno Amerikāņu drāmas balvu un (jau) tiek piesaukta kā šīgada Whiplash.

Lai arī Fault in our Stars, neskatoties uz iesaistīto talantu klātesamību, nebija nekāda dieva dāvana, tā vismaz bija tīra manta. Protams, tagad mūsdienīgā manierē, arī Fault in our Stars mēģināja atrunāties, ka nav nekāds pinkšķgabals parastais, bet skaidrs, ka beigu galā ar nelielām atkāpēm no normas, tā bija vistipiskākā raudamfilma jauniešiem. Tāpat arī Me & Earl & Dying Girl filmas laikā vismaz desmit reizes piemin savu atšķirīgo pieeju un spiež domāt, ka ir nu ļoti citāds stāsts, bet arī šajā gadījumā viss norit diezgan paredzami un tradicionāli.

Vien jāpiebilst, ka Me & Earl & Dying Girl atšķirīgais elements ir neskaitāmu kino atsauču iepīšana filmas vizuālajā pasniegšanas veidā un dažnedažādako filmu pieminēšana filmas gaitā, kas, protams, ir diezgan simpātiski diezgan ilgu filmas laiku. Bet diemžēl tiklīdz kā veidotāji izrotaļājušies ar minētajiem papildelementiem un sākuši veidot stāstu par (tik ļoti citādā) puiša un (mirstošās) meitenes attiecībām, lec laukā viena klišeja pēc otras. Tas noslēgumā gan tiek pamatīgi mēģināts notušēt ar art house filmu vizualitāti un muzikālajām pērlēm no tādiem māksliniekiem kā Explosions in the Sky un Brian Eno.

Papildus mīnusus piešķir it kā nepieradinātais un ar īpašu uzmanību piemeklētais it kā citādais puisis, aktieris Thomas Mann (Project X) un viņa tēvs, aktieris Nick Offerman (Parks and Recriation), turpat ir arī mirstošās meitenes jokainā māte (Molly Shannon) un vēl šādi tādi tipāži, kas kopumā, pretēji iecerētajam, neatstāj patiesuma un oriģinalitātes sajūtu, bet gan diezgan klasisku Amerikas neatkarīgā kino kastinga rokrakstu. Arī jauko, bet mirstošo meiteni, atveido aktrise Olivia Cooke, kurai (kaut arī filmas vajadzībām nācās šķirties no kuplajiem matiem) gandrīz uz mata tāda pati loma ir seriālā Bates Motel (jau trešo sezonu), neveido ne kripatiņu pievienotās vērtības filmai Me & Earl & Dying Girl. Attiecīgi zūd jebkādas ilūzijas, ka filma veidota kā autorkino, uz ko varētu cerēt, zinot par sacelto troksni ap filmu un jau piešķirto Sundance filmu festivāla balvu.

Jāsecina, ka diemžēl filmas Me & Earl & Dying Girl panākumi un tiem sekojošās uzslavas runas pasvītro diezgan pamatīgā jonī uznākušo krīzi vēl nesen pavisam svaigajā amerikāņu neatkarīgā kino jeb indie jomā; es domāju tajā indie, uz ko tiecās visas lielās kinozvaigznes, lai veidotu savu portfolio daudzpusīgu un izceltu aktiera radošās kvalitātes.

Es gan ārkārtīgi ceru, ka es kļūdos un pēdējie pāris gadi ir vien tāds neliels paklupiens un drīz atkal viss šajā kino nišā būs kārtībā.

Vērtējums: 3 / 5