Pludlīniju dzīvības koks [filma: Tree of Life]

Tree_of_life_poster_header1-650x293

Domāju, ka Terrence Malick  ar savu piekto filmu kārtējo reizi pierāda man jau sen zināmu un iecienītu patiesību, ka filmās ar formu var panākt daudz vairāk nekā ar dialogiem vai sižetu. Ar formu skatītāju var uzrunāt katru īpaši un personīgi.
 
Katrs, tēva skatienā pār briļļu rāmja augšējo malu, mātes ikdienišķajā bērnu vērošanā no otrā stāva loga, kaimiņmājas izgaismotajos logos novērotajā tikai daļēji sadzirdamajā dialogā un tikai nojaušamajās lietās, kas atgadījušās it kā parastā veikala apmeklējuma laikā var saskatīt ko citu. Katram šīs ainas var nozīmēt un atsaukt atmiņā pat diagonāli pretējas asociācijas un sajūtas. Katrs tās izdzīvo caur savu sajūtu un atmiņu prizmu un tādejādi gūst lielāku emocionālo pienesumu no redzētā.
 

The_tree_of_life_screenshot

Malicka The Tree of Life ir it kā nesaistītu un nehronoloģisku ainu virknējums, kur tikai daļēji paskaidrojošu lomu pilda trīs ģimenes locekļu monologi, pat vairāk tās varētu nosaukt par skaļi izteiktām domām. Mātei tās ir pārdomas par Dievu, tā visvarību un neizskaidrojamo darbību rezultātu. Tēvam, nožēla par dēla audzināšanā pieļautajām kļūdām, egoismā un pienākuma apziņā pazaudētajām jūtām, kas to atsvešināja no paša ģimenes un bērnu acīs padarīja par bubuli, kurš labāk redzams ejam nekā nākam. Pusaugu dēlam tie ir mūžīgie jautājumi par iekšējām izjūtām, cīņām starp labo un ļauno, lietderīgo un foršo.

 

117579809de9cdd7275880de23a983cea226bd43

Filma kalpo kā skice. Skice piepilsētas dzīvei, bērnu bezrūpīgumam, mātes rūpēm un bezkompromisu mīlestībai, tēva audzināšanas pārliekajai stingrībai, dzīvības un cilvēcīguma skaistumam, pasaules varenībai un neaptveramajām apmēram, kas liek nojaust, ka mēs esam tikai maza maza daļiņa laikā un formā. Malick brīnišķīgi, gluži kā no kādas National Geografic dokumentālās filmas izņemtām ainām, parāda planētas Zeme rašanos, tās pirmos iemītniekus, lielākos iemītniekus un tās inteliģentākās radības. Pirms mums bija un pēc mums būs kāds cits kas staigās pa Zemes virsu un viss kas mums atliek ir neuztraukties par to kā būs un dzīvot saticībā laikā, kas mums piešķirts.


Kaut aktieriem Sean Penn, Brad Pitt and Jessica Chastain, to klasiskā izpratnē, šeit ir maza loma ir jāatzīmē, ka to autentiskums ir tik nevainojams it kā viņi piedalītos dokumentālā filmā par sevi. Filmā kur izpaliek tēlu personības detaļas, sižeta secība, dialogu loģika, atstājot vietu izjūtām, vīzijai un tikai skatienos notveramajām emocijām.

 


  • artis_k

    Bet Tev patika? Tā arī nesapratu. Skaista ta’ skaista, bet vai patika un iepriecināja, likās iztērētā laika vērta?