Poļu imigrantes stāsts [filma: The Immigrant / Reiz Ņujorkā]

Laikā, kad seriāls Boardwalk Empire jau gadiem ilgi mūs ir pieradinājis pie augsta līmeņa kvalitātes 20.gs. divdesmito gadu Amerikas lielpilsētu ikdienas, izklaides sfēras un sabiedrībai ne tik redzamās – nesmukās notikumu puses autentiskuma jebkas, kas tikai cenšas sasniegt šo līmeni, šķiet nejēdzīgs mēģinājums, kas tā vien uzprasās uz jautājumu: vai tad nevarēja vajadzīgo nošpikot?

 

Bet nu laikam jau nevēlēšanās nav pie vainas, bet gan veidojamā darba akcentu izvēle nav tik līdzsvarota, kā nāktos. Attiecīgi, pārlieku mēģinot vienu niansi izveidot perfektu un nevainojamu, piemirstas, ka tieši mazāk svarīgās detaļas bieži veido filmas garšu – atmosfēru – to, ko mēs visilgāk atceramies un izbaudām.

 

Režisoram James Gray ar filmām iet kā pa kalniem. The Immigrant ir viņa piektā pilnmetrāžas filma; ir bijušas īsfilmas un šogad izmēģināja arī roku TV formātā – režisēja pirmo sēriju svaigākajam kanāla Sundance TV seriālam The Red Road. Es domāju, ka daudzi man piekritīs, ka izcilākais režisora sasniegums ir vispiezemētākajā un cilvēcīgākajā filmā Two Lovers, kurā galvenās lomas atveido Gwyneth Paltrow un aktieris, kurš piedalījies četrās režisora filmās, Joaquin Phoenix. Tad ir ļoti sakarīga krimināldrāma The Yards ar interesantu un gana autentisku krievu diasporas atainojumu. Bet režisora skaļākā filma We Own the Night, manuprāt, ciešs no dažādām nenostrādātām detaļām filmas kopainā, kas filmu sadrumstalo atsevišķās labās epizodes un vairākās ļoti sliktās. Līdzīgs liktenis piemeklējis režisora jaunāko filmu, kas, starpcitu, līdzīgi kā pieminētā We Own the Night, ir vēsturiska filma.

 

Skatoties abas pēdējās režisora filmas (un tā vien izskatās, līdzīgi būs ar viņa scenāriju filmai Blood Ties, kurā piedalās vesels lērums populāru aktieru, bet atsauksmēs minēts, ka galīgi neataisno…), nepamet sajūta, ka viņš cenšas runāt un skatītājiem rādīt to, kas pašam ir svešs. Nav pārliecības sajūtas un vēriena, kas tik ļoti ir nepieciešams, lai veiksmīgi “pārdotu” ne-mūsdienu notikumu atainojumu. Viss šķiet mazliet iestīvināts un ar domu, ka “darīsim kā filmās redzēts”, t.i. nepamet sajūta, ka lielaktieri un šoreiz arī ļoti, ļoti talantīgi aktieri (es vairāk par Marion Cotillard un Joaquin Phoenix), nav piestrādājuši, lai pūliņi iekļautos filmas atmosfērā. Franču šībrīža aktuālākā aktrise Marion Cotillard atveido poļu bēgli un dara to nevainojami, bet viņas darbības visu laiku “buksē” stereotipiskos – paredzamos gājienos, kas simtiem reižu redzēti citās filmās un padara The Immigrant par tādu mazliet garlaicīgu un mazliet neveiklu teātra uzvedumu. Kaut kas līdzīgs sakāms arī par Joaquin Phoenix un Jeremy Renner tēliem un to darbībām.

 

Jāatzīst, ka filmas pēdējā pusstunda pārsteidz ar vieglumu. Ne notikumos, bet gan stāstījumā un spējā atmest liekās vēsturiskās drāmas kanonus. Tikai tad ir manāms īstais (un domāju, ka arī iecerētais) filmas rokraksts, kas, ja būtu “atrasts” agrāk, patiesi padarītu filmu tikpat neaizmirstamu un aizkustinošu stāstu kā Two Lovers.

.

Vērtējums: 3 / 5

.