Populistisks ceļojums pašizziņā [filma: Wild / Mežone]

Kā jau zināms, Holivudā lietas tā iekārtotas, ka ik pa laikam sanāk “uzražot” īsā laika posmā kāda specifiska uzstādijuma divas vai pat vairāk filmas, kas šķietami vēsta par vienu un to pašu. Tā tas bija ar meteorītu spridzināšanu Armagedonā un Deep Impact, kara drāmām Saving Private Ryan un The Thin Red Line, divām Sniegbaltītēm filmās Mirror, Mirror un Snow White and the Huntsman un galu galā ar aizvadītā gada ASV Baltā Nama grautiņa bojevikiem White House Down un Olympus Has Fallen. Nereti budžeta ziņā pieticīgākās un mazāku publicitāti izpelnījušās filmas ir interesantākas. Tās ir citādas un necenšas izpatikt pēc iespējas lielākai auditorijai, bet vairāk pieturas pie oriģinālmateriāla un režisora vīzijas.

 

Arī šogad ir vismaz viens filmu dvīņu pārītis. Pirmā filma, kura līdz Latvijas kinoekrāniem nenonāks, ir režisora John Curran pēc ceļotājas Robyn Davidson romāna veidotā filma Tracks. Galvenajās lomās Alise no Brīnumzemes, Stokere un Džeina Eira, tūlīt jau divdesmitpiecgadniece, austrāliete Mia Wasikowska un seriālā Girls atrastais šībrīža hipsterīgākais aktieris Adam Driver. Bet otra filma ir pēc Cheryl Strayed grāmatas motīviem tapusī filma Wild. Šī filma, pateicoties režisora Jean-Marc Vallée iepriekšējās filmas Dallas Buyers Club veiksmes stāstam (trīs Oskari, divas Golden Globe balvas un lērums citu godalgu,) un galvenās lomas atveidotājai, Oskara balvas īpašniecei, aktrisei Reese Witherspoon, ieguvusi daudz lielāku atpazīstamību. Jau tagad tiek mēļots, ka tā tiks bīdīta uz tā saucamo Oskaru Sezonu – dažādu filmu balvu pasniegšanas ceremoniju periodu gada izskaņā un nākošā gada sākumā. Un tas var nostrādāt, kaut vai inerces pēc. Kas skumji, bet tā nu tas ir iekārtots.

 

Tātad, gan Tracks, gan Wild vēsta par sievieti, kuras nolēmui doties garā, fiziski ļoti grūtā pārgājienā. Tādejādi, radot neizbēgamus apstākļus laika pavadīšanai ar sevi, apstākļus, lai meklētu savu īsto “es”, utml. pašizziņas izaicinājumu veikšanai. Patiešām šķietami abas filmas ir par ļoti līdzīgu atgadījumu, jo nu katram skaidrs, ka vai nostaigāt 1700 km pārgājienu (Pacific Crest Trail) maršrutā cauri ASV Vašingtonas, Oregonas un Kalifornijas štatiem, vai šķersot Z-Austrālijas tuksnešus pieveicot 2700 km, kā skatītājam ir viens pīpis. Vien mainās vide, šķērļi un pa ceļam sastaptie tipāži.

 

Būtiskais, kas abas filmas atšķir un tā, ka pa visiem Tracks varones vairāk noietajiem 1000 km ir filmas stāstījuma stils. Iekšējo pārdzīvojumu, izmaiņu un risinājumu rašanās procesi Tracks atainoti tieši tik nepiespiesti, bieži neizskaidrojami kā dzīvē tas mēdz būt. Turpetīm Wild, kas, pateicoties daudz izteiktākai skatītāju izpatikšanai, filmas lielākajā daļā stipri atgādina amerikānisko psiholoģijas grāmatu pamatu pamatus, sevis audzināšanas manieri – sevis pārliecināšanu, pierunāšanu un slavēšanu. Turklāt, Wild kinematogrāfiskais risinājums šai sevis skolai ir tas pats ierastākais – ar galvenās varones aizkadra balsi un uz ekrāna redzamiem glītā rokrakstā uzdrukātiem viediem citātiem. Iespējams, tas kādam šķitīs pieņemams risinājums, bet man šķiet sevis meklējumiem tomēr nevajadzētu būt ierastiem un paredzamiem kā mācību grāmatai.

 

Bet, ja Amerikas nepieradinātās daba šķiet aicinošāka par Austrālijas smilšaino nekurieni (starpcitu Tracks arī vizuālā ziņā ir galvas tiesu pārāks darbs), Wild vietā tomēr ieteiktu atgriezties pie klasikas, filmas Into the Wild un Emile Hirsch varoņa ceļa.

Vērtējums: 2 / 5

.