Pusmūža cilvēku romantiskais stāsts [filma: Enough Said]

 Par to, ka šīgada jūnijā aizsaulē aizgājušais aktieris James Gandolfini bija līdz ausīm darbos un nupat, nupat jau bija zaudējis zīmogu “tas vecis no Soprāno ģimenes”, liecina trīs filmas 2012.g., trīs filmas šogad, tam klāt vēl paredzētā atgriešanās, mazajos ekrānos, pie viņam sirdij tik tuvās kompānijas HBO – knapi, knapi pabeigtā TV filma (nav vēl zināms vai bez paša aktiera būs iespējams pabeigt filmu – droši vien iespējamie ieskaņošanas un pārfilmēšanas darbi, projektu liek definēt “up in the air”) un nofilmētā jauna mini-seriāla pilota sērija.

 

Turklāt, pretēji vairākuma domām, Gandolfini ir spējis iejusties ārkārtīgi dažādos tēlos, kuri nereti ir zīmīgākās (vai vienas no zīmīgākajām) lietas, ko cilvēki atcerās par konkrēto filmu. Personīgi man šāda situācija ir ar filmām The Mexican, In the Loop un Cinema Verite. Kā arī filmā Welcome to the Rileys un vienā no pagājušā gada labākajām filmām Killing Them Softly James Gandolfini darbs ir tik dažāds un tik izcils. To atceroties, mazliet apbēdina fakts, ka šis aktieris un viņa aktierspēles daudzpusība tā arī netika līdz galam novērtēta un praktiski visi viņa saņemtie apbalvojumi saistās tieši ar seriālu The Sopranos. Bet kā itāļi saka “what can you do”, – ne jau no tā viņa devums ir mazvērtīgāks.

 

Tātad James Gandolfini pirmspēdējā lielekrānu loma (par pēdējo tiek uzskatīta beļģu režisora Michaël R. Roskam (Bullhead / Rundskop) jaunākajā filmā Animal Rescue, līdzās Tom Hardy un Noomi Rapace) ir komēdijdrāmā Enough Said, kuru diemžēl Latvijas kinoteātros neizrādīs. Pārī ar Julia Louis-Dreyfus, kura plašākam skatītāju lokam pazīstama ar savām lomām sit-com zelta klasikā Seinfeld (šī aina nekad neizgaisīs no manas atmiņas) un HBO politisko aizkulišu komēdijseriālā Veep, James Gandolfini iejuties līdzīgā tēlā kā filmā Welcome to the Rileys – gādīgs tēvs, vientuļnieks, no dzīves mazliet saguris, sakarīgs vecis, ar visiem šo raksturīpašību plusiem un mīnusiem. Filmā Enough Said viņa tēls nonācis neapskaužamā situācija – viņš kļuvis par bijušās sievas un jaunās draudzenes aprunāšanas, vai ja vēlaties delikātāk, analīzes objektu.

 

Režisores Nicole Holofcener iepriekšējās filmas (Friends with Money un Please Give) man atmiņā palikušas kā patīkams vidusceļš starp indie un lielajiem filmu studiju produktiem. Jau ar 2006.g. filmu Friends with Money ar Jennifer Aniston galvenajā lomā (manuprāt, aktrises labākā loma pēc Reičelas lomas seriālā Friends) un 2010.g. filmu Please Give ar visu indie drāmu mātes etalonu, aktrisi Catherine Keener galvenajā lomā, režisorei izdevies radīt iespaidu kā meistarīgu saldsērīgu un mīļu filmu autorei. Tā arī jaunākā filma piedāvā labi balansētu dzīves mazo patiesību – “tā jau arī īstenībā ir” un filmās tik ierasto smuko un sakopto cilvēku dzīves stāstu, kas spēj gan sasmīdināt ar visiem tik atpazīstamām situācijām vai attiecību niansēm, gan likt padomāt un paspriedelēt par kādu dziļāku domu graudu vai skumīgāku atgadījumu. Bet tās vienmēr, lai arī kāds ir stāsta iznākums, skatītāju atstāj ar tā saucamo feel-good sajūtu.

 

Manuprāt, šāda tipa filmu mūsdienās trūkst un tādēļ ļoti augstu novērtēju ikkatru. Jau tagad gaidu nākamo.

 

4 stars