Religion is Power [filma: The Book of Eli]

Book-of-eli-soundtrack

Neesmu reliģisks cilvēks, bet ticu, ka ļoti daudziem cilvēkiem, lai pilnvērtīgi dzīvotu, ir iekšēja vajadzība pēc ticības kādam augstākam, kas ir vis varošs un viszinošs. Kāds, kas var dot padomu grūtā brīdī un kāds kam ir vara pār visu dzīvo. The Book of Eli ir stāsts par šo neizskaidrojamo cilvēku vēlmi ticēt un par to cik diametrāli pretēji šo vēlmi ir iespējams izmantot. Par to cik reliģija, šajā gadījumā Bībele, ir milzīgs spēks, kas spēj kontrolēt un pakļaut cilvēku masas – labāk nekā ieroči un fizisks spēks.

Denzel Washington varonis ir vientuļnieks vārdā Eli, kas sargā pēdējo uz Zemes saglabājušos Bībeli. Šķiet vārds Eli nav izvēlēts nejauši, jo figurē dažādās reliģijās. Ebrejiem tas ir Elijah vai Elias un nozīmē: Dievs ir mans Kungs, bet Bībelē var manīt Eli, Elija, Elīs, Elas ar nozīmi Kungs ir cildens. Iespējams, ka šis vārds izvēlēts, lai iegūtu lielāku potenciālo skatītāju pulku, bet iespējams, ka tam ir bijis kāds cits, man nezināms, iemesls. Lai arī kā tur būtu, Eli pēc kara, kam par iemeslu bijusi procesi saistīti ar reliģiju, uzrunājusi balss un devusi uzdevumu – nogādāt vienīgo saglabājušos Bībeli uz rietumiem. Nepasakot kam un kur tieši tā jānogādā. Filmas notikumi risinās 30 gadus pēc šī notikuma. Eli savu lielāko dzīves daļu ir pavadījis ceļā uz nezināmo un vienīgais kas viņu vadījis ir ticība.

Tā kā filmas stāsts – reliģiskā propaganda, man absolūti neinteresē, jau pēc filmas treilera noskatīšanās vizuālais noformējums man likās noteicošais kādēļ es gribēšu redzēt šo filmu. Un jāsaka šeit cepuri nost filmas vizuālajiem māksliniekiem. Visā filmā dominē pelēkie, brūnie un melnie toņi, kas attiecīgi padara visu filmā notiekošo vizuāli vienmērīgāku un saskanīgāku, bet tajā pašā laikā ārkārtīgi spēcīgu. Kaut gandrīz katrā filmas ārskatā datorgrafikas klātbūtne bija acīmredzama, tas kopējai noskaņai bija ļoti noderīgi. Radot ļoti ticamu nākotnes vīziju par pasauli, kurā ir vieni vienīgi tuksneši, māju gruveši, automašīnu vraki un lielākais dārgums ir tīrs ūdens. Kā arī raksturojot filmas kopējo „garšu” nedrīkst aizmirst pieminēt skaņas celiņu (score) un tā galveno skaņdarbu – filmas muzikālo vadmotīvu „Panoramic”. Ļoti spēcīgs noskaņu radošs gabals, kuru joprojām ik pa laikam noklausos.

Filmas galvenais ļaundaris ir Carnegie, kuru spīdoši notēlo Gary Oldman. Aktieris, kuru tā īsti nebiju manījis kopš Fifth Element (1997. gads!!!) nodevīgā pakalpiņa lomas. Nu jā – viņš ir visos Harija Potera ekranizējumos, bet tos es neesmu un netaisos skatīties, tādēļ nemācēšu spriest par viņa devumu salīdzinot ar šīm filmām. Arī Oldmena lomas reanimētajās Batman (Batman Begins, Dark Knight) filmās kā policijas priekšnieks man nav palikušas atmiņā kā kaut kas īpašs un tādēļ teikšu, ka šī ir viņa spēcīgāka loma kopš Fifth Element laikiem. Carnegie ir nežēlīgs pilsētas pārvaldnieks, kas sūta savus rokas brāļus sirot pa tuksnešaino apvidu ar uzdevumu meklēt grāmatas. Ar cerību, ka kādu dienu viņi atvedīs, Carnegie prāt, pasaules svarīgāko un visvarošāko grāmatu Bībeli. Kad pacietība atrast meklēto dārgumu, pamazām sāk izsīkt, viņa pilsētas bārā uzrodas Eli, kas, protams, tajā uzrīko pamatīgas nekārtības un tādejādi nokļūst Carnegie uzmanības lokā. Tā nu vārds pa vārdam un nepaiet nemaz tik ilgs laiks, kad abi saprot, kas par nodomiem vada otru un filmas galvenās kaujas ainas var sākties.

Kopumā man radās tāds priekšstats, ka skatos The Road un Afro Samurai kokteili ar Mad Max piesitienu. Un lai cik tas nebūtu dīvaini, tas darbojās un bija pat ļoti baudāms kokteilis!

P.S. Filmas oficiālas mājaslapas sadaļa The Look of Eli vēl vairāk apstiprināja manas asociācijas ar komiksiem :)