Ričarda atgriešanās, cerams pēdējā [filma: Riddick / Ridiks]

Es nezinu, vai pie vainas pēdējo nedēļu laikā noskatīto B, C un sazin kā vēl zemāk vērtējamu filmu skaits, vai varbūt vasaras (pārsvarā) bezsmadzeņu lielfilmu sezonas beigas liek par sevi manīt, bet, pat zinot, ka štrunts ir štrunts un tā tas arī jāutver, neanalizējot tā saturu, izpildījumu vai jaunradi, nespēju vairs tās noskatīties kā pastieptu skarbu pilnmetrāžas joku. Bet varbūt pie vainas ir tieši aktieris Vin Diesel un viņa iemīļotais antivaronis Richard B. Riddick jeb vienkārši Riddick. Nezinu. Laiks rādīs.

 

Mazliet šauboties par savu objektivitāti par jau trešo (bet varbūt pateicoties šīs filmu sērijas otrās daļas: The Chronicles of Riddick apšaubāmajiem kases ieņēmumiem un atsauksmēm, tikai trešo… jo mēs taču zinām Vin Diesel tendenci atveidot vienu un to pašu tēlu pēc iespējas vairāk filmās) David Twohy režisēto filmu par Riddick nedienām uz “…planet… not Furya”, es “pārskrēju” pāri pirms 13 gadiem veidotajai Pitch Black un noskatījos treileri The Chronicles of Riddick, jo gluži vienkārši es viņu atceros kā sliktu filmu, turklāt tagad tā (pēc 9 gadiem) izskatās ļoti, ļoti slikti, nemaz nerunājot par tās saturu). Jāatzīst, Pitch Black joprojām ir skatāma filma. Protams, tā ir novecojusi un joprojām ir dažādu citu sci-fi filmu par citplanētu apmeklējumu elementu pārpildīta, bet tā atšķiras ar šo jauno un interesanto bezbailīgo antivaroni un viņa spējām redzēt tumsā. Tās katrā ainā nav one-liner joks vai mākslīga spriedze, kas šķiet ir vienas no kaitinošākajām lietām šīs franšīzes trešajā daļā – Riddick.

 

Filma Riddick, kaut nedaudz atsaucas uz iepriekšējās daļas notikumiem, vārds vārdā atkārtojot animēto īsfilmiņas tekstu, kurai it kā vajadzēja kalpot kā sasaistošajam elementam starp otro un trešo daļu, mēgina iet Pitch Black iestaigāto taku ar vienkāršu scenāriju un vizuāli askētisko stilu. Tur savā ziņā nav ko pārmest. Bet vai tas nostrādā arī tiem, kuri zina, kas notika Pitch Black un ar vienu reizi ir gana – diezvai. Notikumu virknējums ir tik paredzams un tik neinteresants, ka vienīgais glābiņš, lai padarītu skatīšanos svaigāku, ir jaunie tēli un to savtarpējā rīvēšanās jeb kā nu jau ierasts – one-liner joki.

 

Bet diemžēl arī tur ir lielas problēmas, jo sakarīgais aktieris, kurš vairāk pazīstams ar sliktām lomām Jordi Mollà šeit kalpo kā Battlestar Galactica aktrises Katee Sackhoff tēla iekaustāmais objekts, “aktieri” Dave Bautista, Conrad Pla, Noah Danby utt., utjp., tikko filmā The Canyons blakām porno zvaigznēm un Lindsay Lohan blakus pagozējies aktierītis Nolan Gerard Funk, neviens no viņiem nespēj izveidot pietiekami spēcīgu tēlu, kuram cauri nespiestos simtiem citu līdzīgu tēlu un viņu izdarību klišejas. Neveidojas pareizā platforma, lai vardarbība un maskulīnie joki nostrādātu.

 

Tātad, ja nav vēlmes redzēt, diezgan lielā mērā Pitch Black rimeiku, skatīties Riddick ir diezgan maza jēga. Arī vizuāli, kaut ir 2013.g. un Riddick ir sci-fi bojeviks, pārāk bieži ekrānā redzamā bilde prasās pēc sejasplaukstas (facepalm) un glābiņš jāmeklē izdzertā alkohola daudzumā.

2 stars