Rotaļīgi par grūto [filma: Akmeņi manās kabatās / Rocks in my pockets]

Ik pa laikam gada labāko filmu godāšanas pasākumos starp visiem zināmajām lielo Holivudas studiju animāciju filmām parādās kāda mazāk zināmas pilnmetrāžas multfilma. Varbūt tās ne vienmēr ir paredzētas bērna acīm, bet pilnīgi noteikti tās ir daudz interesantākas par kārtējo halucigēno, plastmasīgo vieplīti, kurš apnicīgi izjoņo cauri jau pat bērna saprašanas paredzamajiem sižetiskajiem līkločiem, lai beigās konstatētu, ka viss ir baigi labi un visi dzīvos laimīgi mūžu mūžos.

Vairāk kā pirms desmit gadiem starp šīm – “nezināmajām” multenēm, bija ierindota arī mūsu pašu mākslinieku rokām tapinātā The Triplets of Belleville, bet 2010.g. skaistās A Cat in Paris un Chico & Rita, 2011. gadā franču The Illusionist. Šī gada sākumā, starp Oskaru balvas animācijas filmu nominantiem bija atrodamas salīdzinoši mazpazīstamā Ernest & Celestine un japāņu animācijas leģendas Hayao Miyazaki jaunākā filma The Wind Rises. Tā kā, ja ir interese, bet nav vaļas meklēt interneta dzīlēs, ir diezgan viegli uzmeklēt šādas tādas pērles, paskatoties kino balvu nominantu sarakstos.

Kāpēc tāds ievads? Pateicoties Signes Baumanes animācijas filmai “Akmeņi manās kabatās” (“Rocks in my pockets”), mums ir pavisam reālas cerības, ka Latvijas un latviešu vārds tiks minēts, izvēloties gada labākās animāciju filmas. Protams, saistībā ar faktu, ka Signe Baumane dzīvo Ņujorkā, šis lepnums izklausās mazliet pārspīlēts un no sērijas – ja labs darbs paveikts, tad ir “mēs”, bet ja slikts, tad “to jau viņš”, bet šoreiz stāsts īsti nav par to. Jo galu galā – cik tad no tiem mūsu tautas lielākajiem lepnumiem (pasaules mērogā) dzīvo Latvijā?

Lai tur vai kā, Signes Baumanes “Akmeņi manās kabatās” ir tieši tik citāda multfilma, kādas vienmēr ir jau pieminētās, mazpazīstamās animācijas filmu nominantes. Tieši tik vizuāli interesanta, lai gandrīz katrs nākamais kadrs ir jauns vizuālais piedzīvojums. Mazāk zināms fakts ir, ka “Akmeņi manās kabatās” ir ne tikai klasiski zīmēta, bet arī ik pa laikam veidota tā saucamajā stop-animation tehnoloģijā, kas padara filmu vizuāli vēl daudzpusīgāku.

Bet “Akmeņi manās kabatās” spēcīgākie aspekti neslēpjas tās vizuālajā noformējumā, bet gan stāstā. Tas ir autores dziļi personisks stāstījums par viņas dzimtas sieviešu dzīves gājumiem un garīgajām kaitēm, kuras ne vienreiz vien ir beigušās ar pašnāvībām. Autore drosmīgi atzīst arī savu cīņu ar līdzīga rakstura slimību, skaidro to un pamāca, kā ar to ir iespējams sadzīvot.

Lai arī pašas Signes Baumanes ierunātā balss var šķist nepiemērota un pat kaitinoša, arī tā piedod filmai īpašu “garšu”. Asprātīgais un tiešais teksts kombinācijā ar dažādās intonācijās pasniegto informāciju veido ļoti bagātīgu stāstījumu. Tas brīžiem pat liek aizmirst par depresīvo tēmu.

Kopumā rotaļīgais pasniegšanas veids un pacilājošos toņos krāsotā stāsta izskaņa atstāj pozitīvu pēcgaršu, lai arī pārdomu pilnu, bet pozitīvu.

.

Vērtējums: 4 / 5