Saule un alkohols [filma: Rum Diary / Ruma dienasgrāmata]

The-rum-diary-poster

 

 

Lai gan fokusa trūkums, iesāktas, bet nepabeigtas darīšanas un vispārināti (lasi – miglaini) tēli filmā, kas atspoguļo Puertoriko avīzes San Juan Star žurnālista alkoholiķa bezformīgās un nevienmērīgās ikdienas gaitas, teorētiski piestāvētu filmai ar nosaukumu Ruma Dienasgrāmata / Rum Diary, filmas režisoram Bruce Robinson, kas jau reiz veicis lielisku alkoholiķu nožēlojamo, bet tik ļoti saprotamo prāta funkcionēšanas mehānisma attainojumu filmā Withnail & I, šoreiz kaut kas nogājis galīgi greizi un interesantais sakarā ar šo filmu diemžēl ir vairāk ap filmu, nekā viņā pašā.

 

Image-3-for-games-and-gadgets-06-11-11-gallery-448558930

Arī superstāra Johnny Depp klātbūtne, tēlojot galveno varoni, sēžot producenta krēslā, esot labam oriģinālā Ruma Dienasgrāmata romāna autora Hunter S. Thompson draugam, nav līdzējusi. Kas ir vēl jo skumjāk, jo Johnny Depp ilgi ņēmies ap šo projektu (izlasot grāmatu man personīgi sanāca filmu gaidīt gadus sešus) un vēlējies, lai filma darītu godu tās autoram un popularizētu viņa darbus. Vēl jo vairāk zinot, ka šai filmai vajadzēja būt idejiskam priekšstāstam filmai Fear and Loathing in Las Vegas, kas arī uzņemta pēc H. S. Thomsona romāna motīviem, un galveno lomu vienkārši fantastiski notēloja tas pats Johnny Depp, skumdina gala rezultāts, un man tīri zemapziņā gribas meklēt un uzsvērt visu labo, kas filmā ir.

 

Johnny-depp-new-rum-diary-10

Bez paša Džeka Sperova, filmā savākta tīri laba un piemērota aktieru komanda. Sākot jau no glumā bagātnieka Aaron Eckhart un viņa garlaikotās draudzenes Amber Heard (kurai šī šķiet ir sakarīgākā loma kopš The Informers), t.i. skatoties uz spožo un smuko Puertoriko pusi, un beidzot ar saburzītajiem, pārgurušajiem un pilnīgi noteikti vājprātīgajiem (katrs, protams, nojucis pa savam) Depp varoņa Paul Kemp kolēģiem – pļāpīgo fotogrāfu Sala (Michael Rispoli) un fašistiskās iekārtas fanu – Moburg (Giovanni Ribisi), skatoties uz padibenēm un deģenerātu kopienu, kuru neveiksmīgi vada avīzes galvenais redaktors Richard Jenkins tēlotais Lotterman.

 

-the-rum-diary-production-stills-amber-heard-25797401-1200-795


Filmā ir viena vizuāli lieliski nostrādāta sadaļa, kad Depp un Rispoli varoņi izmeģina no Moburg iegūtās narkotikas, kas jāpilina acīs kā acu pilieni. Kopā ar pašā ievadā redzamo ainu, kur Depp pamostas nenormālā paģiru stāvoklī un grauž Aspirīnu kā ledenes, šīs vietas filmā dod iespēju izjust īsto apreibinošo vielu iedarbību un to sekas. Pārējā filmā trūkst tas apbružātais stils un noskaņa, dzēruma ļenganums un neprognozējamība.


Rum-diary-stills-johnny-depp-26375160-640-425


Vēl ir pāris vietas, kurās joki ir izdevušies, bet tiem pēc receptes (grāmatas) vajadzēja būt kā atkāpēm no iesāktā temata – dzeršanas un tās apvienošanu ar kaut ko lietderīgu… nu vai tuvu tam. Nu gluži kā citas dzeršanas filmas no kurām spilgtākās man prātā palikušas ir viena cita nelabojama dzērājrakstnieka Charles Bukowski darbu ekranizācijas Factotum un Barfly par konkrētiem pusbomžiem, kas kaut kādā vīzē starp pilnīgu bezfilmu un mērenu reibumu spēj veidot privāto dzīvi un attiecības.

 

 

P.S. Kaut kā man lielu daļu vainas par ne sevišķi izdevušos filmu gribās novelt uz ļoti švako operātora darbu, jo bez jau minētajām ainām tas bija pārāk klasisks un bez īpašas izdomas.