Spēlfilmu projektu publiska prezentācija

Nacionālā Kino centra organizētā spēlfilmu, animācijas un dokumentālo filmu projektu konkursa ietvaros 20. un 21. martā Rīgas Kinomuzejā, Peitavas ielā 10/12 notiks projektu publiska prezentācija.

Projektus vērtē NKC ekspertu komisijas. Spēlfilmu eksperti ir Juris Pakalniņš un Edmunds Jansons, dokumentālo filmu – Anna Rozenvalde un Pēteris Krilovs, animācijas – Zane Balčus un Dzintars Krūmiņš. Visās komisijās darbojas arī NKC pārstāvis Uldis Dimiševskis. Prezentācijās nepiedalās projekti, kuri jau ir saņēmuši NKC finansējumu ražošanas posmam.

Konkursa mērķis ir atbalstīt animācijas, dokumentālo un pilnmetrāžas spēlfilmu ražošanu. Konkursā tiek atbalstīti gan jauni, gan ar NKC atbalstu ražošanā esoši projekti. Konkursa kopīgais finansējums ir Ls 679  000, no kura animācijai tiek piešķirti 23 % jeb Ls 156 170, dokumentālajām filmām 18% jeb Ls 122 220 un spēlfilmām 59% jeb Ls 400 610.”

teksts no preses relīzes

 

 

Vienmēr ir patīkami par jaunumiem uzzināt pirmajam, un šis nav izņēmums. Turklāt šobrīd, kad gaisā virmo nepārtraukta rosīšanās par un ap Latviešu kino, tā panākumiem un tapšanas niansēm, ir sevišķi interesanti uzzināt kādas filmas ar valsts atbalstu taps tuvākajos divos, trijos gados. Manu interesi saistīja tikai spēlfilmu prezentācijas, tādēļ arī apmeklēju tikai šo pasākuma daļu, attiecīgi,  tikai to arī komentēšu.

 

 

Mans mīļais Minhauzens

Studija: Platforma, režisors: Aigars Grauba, producents: Andrejs Ēķis

Šobrīd visdrosmīgākais vietējās kino skatuves tandēms Grauba un Ēķis, kuru filmas pazīst vai visa Latvija, prezentēja ieceri jaunai leģendas par Minhauzenu kino versijai. Atšķirībā no citām (Les Aventures de baron de Munchhausen, The Fabulous Baron Munchausen, The Adventures of Baron Munchausen), šī iecerēta vairāk kā mīlas stāsts ar komēdijas elementiem. Lai arī man personīgi, šis projekts ir absolūti neinteresants, jāatzīst, ka iznākšanas laiks, kas sakrīt ar laiku, kad 2014. gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta un 2015. gada pirmajā pusē, kad Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, ir gana loģisks, lai veidotu filmu par internacionālu tēlu un viņa izdarībām Rīgā. Manuprāt, tā ir lieliska iespēja piesaistīt dažnedažādākos sponsorus, un izdevība veidot spožu pastkartīti kino formātā. Cits jautājums, vai arī Latvijai vajadzētu tiekties virzienā, kurā aizgājis Krievijas masu komerckino – kopēt idejas un stilistiku no Holivudas. Kā arī viņu iecere Minhauzena lomai piesaistīt kādu amerikāņu aktieri (neminēja kuru, bet tas būšot “aktieris, kas manīts seriālos”) ir koks ar diviem galiem. Lai arī tā ir iespēja piesaistīt šī aktiera talanta cienītāju uzmanību, tā ietver arī milzīgu risku sačakarēt pašu filmas izpildījumu (balss dublāža). Demonstrētā aina, kura izveidota kā paraugs (ainā redzamie aktieri Gundars Āboliņš, Andris Bulis un Inga Alsiņa neesot oficiālās aktieru izvēles) filmas vizuālajam izpildījumam un reklāma potenciālo sponsoru piesaistei, ne ar ko īpaši nepārsteidz – tiešs turpinājums jau zināmajam šī režisora un producenta rokrakstam.


 

Rīga – sešas versijas

Studija: Virtuālā studija URGA, piedalās seši dažādi režisori, producents: Viesturs Graždanovičs

Tā kā nosaukums “Rīga, es tevi mīlu” nesen jau tika izmantots, šis projekts ieguvis nepateicīgu un gaužām tehnisku nosaukumu. Bet, iespējams, tas labi sasaucas ar īsfilmu kopuma pamatdomu – stāsti par rīdziniekiem tuvākā un tālākā nākotnē. Jā, tā būšot pirmā zinātniskās fantastikas filma Latvijā. Turklāt uzņemta 3D! Pirmā reakcija ir neizbēgama – R U nuts!? Bet patiesībā, šeit ir vairāki aspekti, kas man liek domāt, ka projektam tomēr ir labs potenciāls. Pirmkārt, par visu īsfilmu operatoru ir izvēlēts Reinis Traidas. Par viņa spējām iznest projektu augstā tehniskā kvalitātē man nav pilnīgi nekādu šaubu. Piemērs – jaunākais grupas Instrumenti dziesmas klips. Tas ir kaut kas Latvijā neredzēts un, manuprāt, labi apliecina viņa spēju amplitūdu, piemērotību tieši zinātniskās fantastikas žanra specifikai. Otrkārt, lai arī filmas ideja prezentēta ļoti aptuveni (nebija nekādu vizuālo uzskates materiālu un netika izpausti arī stāstu sižeti), tā atgādināja angļu mini seriālu Black Mirror. Arī tas, protams, dod cerības.

 

 

OKI – okeāna vidū

Studija: Vides filmu studija, režisors: Māris Martinsons, producents: Uldis Cekulis

Visiem filmas Amaya cienītājiem labas ziņas. 60% filmas, kurā atkal piedalās jau iepriekšējā Māra Martinsona filmā iepazītā aktrise Kaori Momoi, ir jau uzfilmēti. Kā veidotāji saka, atlicis tikai uzfilmēt “interjera” skatus tepat Latvijā (filmas darbība norit Losandželosā), un izlemt, kādā valodā filma būs. Par pirmo tā kā būtu skaidrs, bet otrais punkts man šķiet ārkārtīgi būtisks filmas kopējam iespaidam, lai tikai tagad par to domātu. Ja ar bildes kvalitāti pēdējā laikā viss kārtībā, skaņa un dialogi, manuprāt, ir elementi, kuriem Latvijas kino nepievērš pietiekami lielu uzmanību. Jau filmā Amaya ausīs griezās lietuviešu aktiera jokainā dublētā balss. Pēc visa spriežot, arī šajā tas būs klupšanas akmens. Kā sapratu, filmas scenārijā pat nav skaidrības, vai divi latvieši Amerikā dzīvodami savā starpā runās latviešu vai angļu valodā. No demonstrētajiem filmas fragmentiem var secināt, ka filmas vizuālais noformējums būs līdzīgs Amaya redzētajam. Mazliet drūmi, piezemēti toņi ar patīkamu nepārspīlētu gaismas daudzumu. Kā arī līdzīgi kā Amaya notikumos prasmīgi izmantota klusuma un ar kadrējumu iegūtās noskaņas milzīgā nozīme uz filmas kopējo tēlu. Ļoti kvalitatīvs filmas muzikālais pavadījums. Tā autors William Goldstein.

 

 

Es esmu šeit

Studija: Tasse Film, režisors: Renārs Vimba, producentes: Aija Bērziņa, Alise Ģelze

Filmu, kura izskatās pēc visīstākās sociālās drāmas, tās veidotāji raksturo ar angļu valodas vārdu “uplifting. Vai vizuālo tēlu, kas pirmajā momentā atgādināja (tika demonstrētas fotogrāfijas ar iespējamām filmēšanas vietām) Terry Gilliam filmas Tideland atmosfēru, režisoram būs pa spēkam sapludināt kopā ar iecerēto pozitīvo pamatdomu, grūti pateikt. Tomēr rudenīgi pelēkie Latvijas lauki un noplukušās izmirstošo ciematu ēkas sniedz mums daudz vairāk informācijas nekā bildē tiek parādīts. Vai filmai piesaistītais ar Bjork un Lars von Trier strādājušais mūzikas komponists, kam piemīt islandiešu mūziķiem raksturīgais skanējums, palīdzēs padarīt atmosfēru vairāk uplifting, mani māc šaubas. Prezentācijas laikā mani vairāk interesēja atbilde, vai kaut kādu nepareizu iemeslu vadīts filmas režisors necentās darbu pasniegt kā pozitīvu stāstu kaut tāds tas īstenībā nemaz nav.

 

 

Pelnu sanatorija

Studija: Studija Lokomotīve, režisors: Dāvis Sīmanis, producents: Roberts Vinovskis

Studija, kuras paspārnē tapa režisora Aika Karapetjana filma Cilvēki Tur, šoreiz kopā ar režisoru Dāvi Sīmani prezentēja viszīmīgāko projektu šajā prezentāciju sesijā. Filma Pelnu Sanatorija ir psihoanalītisks, fiktīvs stāsts, kas norisinās pirmā pasaules kara laikā vai īsi pēc tā. Atvaļināts kara ārsts “pārdzīvo karu pats ar sevi” un palīdz klīniski slimam zēnam glābties no vajāšanas un bojāejas. Lai arī, redzot ārkārtīgi smago dramatisko uzstādījumu, varētu mākt šaubas, kā ar to tiks galā, nosacīti, nepieredzējis režisors, prezentācijā demonstrētais filmas fragments dod pārliecību, ka viss būs kārtībā. Redzētā kara aina ar efektīgiem sprādzieniem, meistarīgu kadrējumu, modernu kinovalodu un gandrīz kā ar roku sataustāmiem dzīviem krāsu toņiem un materiālu faktūrām iespaidīgi demonstrēja topošās filmas atmosfēru un darba daudzpusējo vērienu. Lieku lielas cerības uz šo projektu.

 

 

  • Aculiecinieks

    Autors nespēj faktus nošķirt no interpretācijas. Kā teiktu Franks, piedodiet, bet intelekts zem vidējā.

    • Ģirts Luste

      Piemēram?

      • http://www.facebook.com/liene.krauze Liene Krauze

        tas par Ēķi un Graubu? cilvēkiem taču patīk? iet un skatās :D jo… nav izvēles?

  • Vizma

    Man šķiet, ka autors diezgan precīzi ir raksturojis to sajūtu, kāda radās pēc vakardienas spēlfilmu prezentācijas.

    Tik vēl piebilstu, ka Dāvis Sīmanis par īsti nepieredzējušu nav saucams – lai gan šī būs viņa pirmā spēlfilma, viņš jau vairākkārt strādājis ar aktierkino elementiem, iepludinot tos dokumentālās filmās, skat., piemēram, Valkyrie Ltd. Nofilmētais materiāls, ja tās tiešām ir tapis par tik nelielu finansējumu, kā tika minēts, ir kārtējais apliecinājums viņa spējām.

    • Ģirts Luste

      To “nepieredzējis” es vairāk minēju, jo viņš pats sevi tā nodēvēja. Nekādā ziņā nedomāju noniecināt viņa talantu/spējas.