Stāsts, kas samocīja Finčeru [filma: The Girl with the Dragon Tattoo / Meitene ar Pūķa Tetovējumu]

Girl-with-the-dragon-tattoo-poster-thumb

Kas to būtu domājis, ka savā ziņā tik progresīvu un potenciāli akcentiem un noskaņām bagātu stāstu kāds ir vēstīts Pūķa tetovējuma meitenes triloģijā, izcilais tādu filmu autors, kas ir izsmalcināti tumšos toņos ieturētas un ironijas pilnas, kā arī īpaši izceļas ar perfekti uzbūvētiem iekšējās pasaules modeļiem, David Fincher, pēc pagājušā gada Facebook slavas dziesmas stāsta un deviņdesmito gadu kulta  (un arī vienām no manām visu laiku iemīļotākajām filmām) filmām Fight Club un Se7en paklups uz salīdzinoši daudz parastāku trilleri ar žurnālista un emo meitenes savstarpējās pievilcības spēlītēm.


Vai lielais budžets un no pirksta izzīstā stilīguma nepieciešamība attaisnos cerības kases ieņēmumos vai tikai parādīs jau sen zināmo patiesību, ka amerikāņi ķeroties klāt visu obligāti  izveidos daudz lielāku, krāsaināku un skaļāku?

 

Vislielākā problēma ar šo projektu jau ir saknē – radīt kases grāvēju ar nepieradinātu un mazliet sašutumu izraisošu elementu tajā. Salikt raupju aktieri ar vēl raupjāku un radīt cilvēcīgumu viņu starpā, izstāstot mūždien un visiem patīkamo stāstu, ka zem visraupjākās un asākās virsmas apakšā ir mīlestību alkstoša būtne.

 

Item0

Pēc aktieru atlases, kas arī ja skatās uz galvenajiem aktieriem ir izdevies tikai uz piecdesmit procentiem, uzdevums ir gaužām vienkāršs – uztaisīt filmu, kura arī bez milzu pūliņiem aktieriskā tēlojumā un iejušanās pašos tēlos, to savstarpējā mijiedarbībā, un galu galā filmas īpašās pasaules uzburšanā, var nopelnīt labu naudu, jo gluži vienkārši stāsts, kas ir daļai pazīstams no grāmatām un daudziem simpātisks jau no atsauksmēm un izvilkumiem vien, strādā pats par sevi un panākumus gandrīz noteikti garantē. Spilgts piemērs ar to pašu nospļaudīto Krēslas sāgu, pirmā filma bija ar rokrakstu, īpašu filmas noskaņojumu un bildes pievilcību, bet pārējās – kad piķis un popularitāte nodrošināta, ir TV noveles cienīgs izpildījums. Šķiet līdzīgs liktenis varētu būt ar jauno Hunger Games, kas tā pat kā The Girl with the Dragon Tattoo ir ieguvis spīdīgu bildi un smukus aktierus, aiz kuriem noplukušā un drūmā atmosfēra, esmu gandrīz drošs, būs zudusi kā nebijusi.

Jocīgi, ka medijos izdaudzinātā vide, kas arī ir loģiski sagaidāma no tik noskaņu bagātām filmām, kādas radījis David Fincher, un aktieru saspēle jeb tā saucamā jūtu ķīmija man nebija redzama nemaz. Ja atsevišķi – Rooney Mara apzinoties, ka tā ir tā pati meitene, kas Social Network bija Jesse Eisenberg varoņa draudzene (tā ar ko tā interesantā saruna pašā filmas ievadā), savā emo stilā un intravertajā uzvedībā ir lieliska, bet ne viscaur filmai ticama, bet Daniel Craig kā pētnieciskais žurnālists Mikael Blomkvist nepārliecina, turklāt kā mazliet pārdrošs un pārāk pašpārliecināts izmeklētājs ir stāstā vienkārši neiederīgs, tad viņu savstarpējā attiecību attīstība ir vispār nesaprotama. Var jau to nevienmērīgo attiecību attīstību novelt uz izmeklēšanas detaļu lielo daudzumu – attiecībām trūkst ekrānlaika, bet tad pretim var likt zviedru versiju, kurā viņu attiecību modelis tika lēnām būvēts visu trīs filmu garumā un likās autentiskāks izveidotajiem tēliem.

 

1583326_6_bedc_ponder-jeune-marginale

Lisbeth Salander – meitene, kas apveltīta ar izcilām analītiskām spējām un fenomenālu atmiņu. Viņas un tēva vardarbīgā pagātne, kā arī nesenie notikumi ar viņas perverso aizbildni, neļauj pieķerties vai pat aprunāties ar kādu ierasti cilvēcīgā veidā. Kas arī noved līdz uzvedības modelim, kur visas darbības ir izteikti intravertas dabas un sadarbība (sākumā) vai attiecības (pēc tam) ar Mikael izteikti lakoniskas jeb citi arī varētu teikt, dzīvniecisku instinktu vadītas. Vēl vairāk biklumu un nenoteiktību abu starpā pastiprina Mikael tikpat nedefinētās, bet zemapziņā daudz pieņemamākās attiecības ar žurnāla Millenium galveno redaktori.


Amerikāņu versijā šis mīlas trīsstūra modelis ir nedaudz palocīts un paātrināts, pieņemu, tādēļ ka nav vai scenārija tapšanas stadijā nebija zināms vai taps arī nākamās filmas. Viņu visu uzvedību vajadzēja vienkāršot un izveidot pilnvērtīgāku stāstu – ja nu turpinājumi nesekos. Nevar noliegt, ka jaunajā stāsta versijā ir daudz labu papildinājumu un citādi izspēlētās lietas, bet Mikael meitas tēla iesaistīšana un Lisbeth mātes izņemšana bija kļūda. Jo attiecības un Daniel Craig saspēle ar meitu ir tikpat vēsas kā ar visiem citiem aktieriem, bet  mātes tēls pasvītro zviedru versijā redzamās Lisbeth atmiņas par tēvu. Tas tā, vairāk tīri no stāsta viedokļa piedāvā filmai vairāk, nekā it kā Mikael kā stipri vecāka gadu gājuma vīrieša akcentēšana.

 

Girl_with_dra111202-234

Runājot par akcentiem, nevaru nepieminēt filmas mūziku. Visu cieņu Trent Reznor, esmu liels Nine Inch Nails albuma Fragile fans, bet par visām varītēm saliktā viņa mūzika gandrīz katrā ainā man traucēja skatīties filmu, dzirdēt kādu dialogu vai uztvert sarežģītu notikumu pavērsienu. Nav jau problēma ar intensīviem vai noskaņu radošiem skaņdarbiem šur un tur, bet šeit pat pāris reizes likās, ka ir neīstais gabals iemontēts un rada ne to noskaņu. Un ja jau gribēja ar mūziku radīt spēcīgu stāsta papildelementu, kas te iederētos kā kulaks uz acs, tad to vajadzēja darīt līdzīgi kā šī gada stila pērlē Drive vai Social Network, kur skaņdarbi nepārklājas ar dialogiem, bet, ja tomēr, tad dialogos sacītajam ir tīri pastarpināta nozīme.


No stāsta viedokļa nebūtisks moments, bet idejiski zīmīgs šķita vienas ainas loģiskuma trūkums. Pēc zīmīgas aizkadra balss, iepazīstinot kas ir Lisbeth Salander, un ko no viņas sagaidīt, viņa ierodas uz tikšanos ar moci, kur ainā pēc nokāpšanas no moča viņa ar moča ķiveri rokās iet pa biroju koridoriem ar iespaidīgu grebeni uz galvas. Lieki teikt, ka detaļu meistaram Finčeram, kas veidojis tik izsmalcinātu un sadrumstalotu bildi kā tas ir Zodiac un Se7en, tā ir stipri nosodāmāka lieta, nekā parastam seriālu veidotājam vai pat kādam citam trilleru režisoram.

 

Girlwiththedragoo_4

Vēl par nosodāmo runājot, man nav saprotams, no stila viedokļa, kādēļ filmā ik pa laikam bija nepieciešams ielikt kādu komisku atgadījumu/joku? Kādam baigi jautrāk kļuva, kāds no tā filmu vairāk cienīs vai tie iederējās scenārijā?


Bet vēloties pabeigt uz pozitīvākas nots, es gribētu izteikt aizdomas, ka mana vēlme akcentēt amerikāņu filmā pieļautās kļūdas, ļoti iespējams saistīta ar zviedru versijas ļoti spēcīgo pirmo daļu, un kopumā aptuveni astoņas stundas kopā pavadītā laika ar zviedru versijā tapušajiem tēliem un aktieriem, kas viņus tēlojuši pirmie. Un pilnīgi noteikti ejot uz filmu Meitene ar Pūķa Tetovējumu lielāko daļu skatītāju sagaida stilīgs, mazliet nepieradināts patumšs detektīvtrilleris ar smuki saģērbtu mūždien stīvo skarbā veča tēlu atveidojošo Daniel Craig, kur manām gaušanām par režisora neizdarību nebūs vietas. Vēl varu piebilst (neliels spoilers), filmā ir sadaļa, kurā Mikael tiek sagūstīts, manuprāt, ir visspilgtākais piemērs kādēļ Finčers bija jāizvēlas par filmas režisoru un kādā blīvumā bija jāveido visa filma, iespējams atmetot lielu daļu izmeklēšanas detaļu, tādejādi vairāk uzmanības pievēršot stilam, mīlestībai un noskaņai.


P.S. Interesanti, ka zviedru valodā romāns saucās „Män som hatar kvinnor”, kas tiešā tulkojumā nozīmē „Vīrs, kas ienīst sievietes” – manuprāt neliels spoilers sanāk.

 

Girl_with_the_dragon_tattoo-958x340