Tallinn Black Nights Film Festival 2013 atskaite nr.1

8-Ball

Somu režisora Aku Louhimies sociālā drāma piedāvā diezgan klasisku šī žanra izklāstu un formu. Teiksim tā –  ļoti kvalitatīvi, pat ar zināmām ietekmēm no režisora (gan vizuāli, gan no dramaturģijas viedokļa) Gus Van Sant un šī žanra meistariem britiem. Jāsaka, gan, ka filma par vēlmi izrauties no apburtā loka vai (kā Fish Tank) akvārijam līdzīgās degradējošās vides, būtu daudz savāktāka un asāka, ja būtu izņemta viena no stāsta līnijam.

Vērtējums: 3 / 5.

.

Love Steaks

Savā būtībā šī ir romantiska komēdija ar drāmas piesitienu, bet vācu kino raksturīgais savdabīgums, it kā neveiklums padara to par interesantas formas kino, kurā izteiki dīvains humors, jauniešu rezgalības un vispārēja vienaldzība pret augstiem kvalitātes standartiem (darbība notiek slēgtā vidē – luksus klases viesnīca) plūstoši apvienota ar drāmu par alkoholismu.

Vērtējums: 3 / 5.

.

Not Waving But Drawning

Instagram un Pinterest sociālo portālu komunikācijas formas un (diemžēl) līmeņa coming of age drāma ar eskeipisma ievirzi. Tāda seriāla Girls atšķaidīta versija (šķiet pat aktieris Adam Driver atveido savu tēlu no šī seriāla) ar ļoti daudz stilīgiem un skaistiem kadriem, pat mūzikas klipiem līdzīgām sekvencēm (ainu virknēm). Gribētos gan cerēt, ka režisora Devyn Waitt debija bija iecerēta kā plakātu un vispārīgu citātu paaudzes cienītāju, ar noslieci uz nezināmā glorificēšanas ekspozīcija un ne kā viņa drāmas redzējums.

Vērtējums: 3 / 5.

.

Cheap Thrills

Kompakts, spēles formai līdzīgs trileris ar ļoti vienkāršu uzstādijumu – ko tu būtu spējīgs izdarīt par lielu naudu, cik tālu ietu, lai vienā vakarā nopelnītu ceturdaļu miljona $. Pieminēšu tikai, ka viss nebeidzas ar uzdevumiem: kurš ātrāk izdzers tekilas glāzi, sadusmos striptīzdejotāju vai iesitīs pa seju bāra apsargam. Ņujorkieša E.L. Katz pilnmetrāžas debija patīkami pārsteidz ar savāktu formu un ieturētu atmosfēru.

Vērtējums: 4 / 5.

.

Comrade Kim Goes Flying

Mana pirmā (un visticamāk pēdējā) Ziemeļkorejas kino pieredze. Ir sajūta, ka skaties sliktu Padomju laika propagandas filmu (arī vizuāli), kurā ir nulle realitāte un 200% pastāvošās varas un iekārtas glorificēšanas elementi. Interesanti, ka filmā ietilpināta vesela gūzma Holivudas filmu sižetisko elementu, kuri realizēti pamatskolas teātra līmenī un nožēlojami komiskā veidā pat lēkā no žanra uz žanru – kā attiecīgā aina “prasa”. Būtu jāuzjautā, vai Nacionālajai Apvienībai šī filma šķiet gana patriotiska un forma atbilstoša viņu vīzijai par nacionālo kino.

Vērtējums: 1 / 5.

.

Kill Your Darlings

Poterpuikas, aktiera Daniel Radcliffe, izmisīgā vēlme atbrīvoties no visu laiku ienesīgākā kinoseriāla atveidotā tēla. Viņam jau vajadzēja zināt, ka tik ātri tas nenotiks un tādēļ nevajag satraukties. Režisors-debitants John Krokidas, veidojot stāstu par dzejnieku Alenu Ginsbergu, pieļāvis virkni kļūdu un kopumā rezultāts ir tikpat švaks kā nesenā Ginsberga drauga Džeka Keruaka darba ekranizācija On the Road. Nepameta sajūta, ka režisors grib pastāstīt par visu, bet neko tā īsti nepastāstot. Tikai pameta domas un devās tālāk. Rezultātā pat uzlecošā dramatisko lomu zvaigzne Dane DeHaan un Elizabeth Olsen šeit kalpo kā liekas dekorācijas. Rob Epstein, Jeffrey Friedman režisētā filma Howl ar James Franco galvenajā lomā ir daudz sarežģītāks, bet atbilstošāks dzejnieka portretējums.

Vērtējums: 2 / 5.

.

Inside Llewyn Davis

Brāļiem Koeniem ir izdevies radīt ārkārtīgi labu muzikālo filmu. Tā neiekrīt visās šī žanra un tematikas filmu bedrēs un veikli tām cilpo apkārt, ik pa laikam skatītājama piedāvājot pa kādam skaistam muzikālam priekšnesumam, skumjākam momentam un sadzīviski smieklīgiem atgadījumiem kopumā skumjā, bet sirdi plosoši skaistā filmā. Kannu filmu festivāla žūrijas atzinība un Spirit Award nominācijas nebūs pēdējās šai universālajai filmai.

Vērtējums: 5 / 5.

.

The Zero Theorem

Režisora Terry Gilliam atgriešanās pie sava 1985.g. gara darba Brazil stilistikas šīgada filmā atstāj ar tukšuma piegaršu. Tāda nevajadzīga remix sajūta. Viss ir ļoti nostrādāts un pat savdabīgā manierē skaists. Izpušķots ar lielaktieru Matt Damon, Tilda Swinton un Christoph Waltz ekskentriskām ārienēm (Waltz noskūtiem matiem, Damon ar sudrabsirmiem matiem un jancīgiem uzvalkiem). Iespējams, ka stāsts par cerību kā mūžīgā dzinēju un mīlestības kā vienu no svarīgākajām dzīves jēgām būtu efektīgāk nostrādājis, ja būtu krietni īsāks.

Vērtējums: 3 / 5.

.

Au revoir l’ été

Japāņu kino rokrakstā ieturēts coming of age tematikas stāsts. Lai arī prasās žiglāks gājums un kāda no stāsta līnijām gluži lieka, kā provinces atainojums un bezdarbības pārpilnās pusaudžu vasaras notikumu izklāsts šī filma nostrādā tīri labi. Interesanti ieskicēta nesenā Fukušimas atomreaktora katastrofas sekas – kā tas ietekmējis cilvēkus un aizsācis aktīvistu kustības. Filma salīdzināta ar Eric Rohmer astoņdesmito gadu filmu Le rayon vert.

Vērtējums: 3 / 5.

.

Borgman

Nīderlandieša Alex van Warmerdam jaunākā filma, neskatoties uz savu notikumu neizskaidrojumu, skatītāju ierauj acīmredzami sistemātisku, strikti izplānotu notikumu mudžeklī. Veidojas dīvaina situācija – praktiski visu filmas laiku nav saprotams, kas īsti notiek, bet tas izveidots tik meistarīgi un saistoši, ka nav pat būtiski, vai šausminošais, bet filmas pacilājoši komiskā stilā veidotais, fināls nesniedz nekādas atbildes. Izcila aktieru atlase, it īpaši galvenās lomas atveidotājs Jan Bijvoet.

Vērtējums: 5 / 5.

.

Concrete Night

Somu sociālā drāma veidota kā izteikts eye-candy / acu baudas kino. Melnbaltās filmas, kuras skaistākās ainas ir fotoizstāžu cienīgi kadri. Diemžēl ne visa filma ieturēta vienotā stilā. Tas mazliet jauc galvu un neļauj paļauties/noticēt filozofisko tekstu patiesībai. Lai arī sadzīviskās ainas ar guļamrajona atmosfēru ir izteikti citādas un izlec, tās, mazliet atgādina Ingmar Bergman filmu bildes reālistiskumu.

Vērtējums: 3 / 5.

.

Hide Your Smiling Faces

Nu jau jāsaka klasiska Sundance stila amerikāņu neatkarīgā kino pārstāve. Stāsts par Amerikas lauku reģiona miegaino ikdienu. Cik ļoti savrupa un vispārēji vienaldzīgi cilvēki reaģē uz apkārt notiekošo, ka pat maza puika nāve nespēj satricināt sabiedrību – tie vienkārši turpina eksistēt un gandrīz rituāliski atkārtot ierasto, tikai tapēc, ka tas ir zināms un ierasts. Formas ziņā skaists kino, kam tomēr prasās apjomīgāku dramatismu vai tā izpildījumu.

Vērtējums: 3 / 5.

.

 

Turpināt lasīt Apskata otro daļu.