Tallinn Black Nights Film Festival 2014 atskaite

A Blast
a blast

Vēl viens (joprojām) prātu mežģošs (un psiholoģisks) grieķu jaunā kino viļņa stāsts par… laikam jau katram par kaut ko nedaudz citu – akcentu un fokusu izvēlas skatītājs. Kopumā interesants režisora rokraksts, tikai nedaudz par daudz ar nelineāru stāstījumu “samudrīts”, kas liedz baudīt citas A Blast kvalitātes. Katrā ziņā daudz labāk uztverams kino nekā līdzinieki: Dogtooth un Alps.
Vērtējums: 3 / 5

 

Bypass
bypass

Sociālā drāma ar ambīcijām uz poētisku un smalku kino. Patukšā un stieptā vēstījuma dēļ lielākā daļa Bypass nenostrādā. Diemžēl pat ļoti skaistais operatora darbs un efektīgs galvenā varoņa atveidotājs nespēj glābt filmu no miegainības.
Vērtējums: 3 / 5

 

I Origins
i origins

Another Earth režisora Mike Cahill un neatkarīgā (indie) kino princeses Brit Marling otrais kopdarbs pie vēl viena izteikti filozofiskas un konceptuālas zinātniskās fantastikas. Filmas pirmajā daļā režisors nodemonstrē, ka attiecību drāmas pasniegšanā ir daudz progresējis un rada galveno filmas pievilcības spēku. Diemžēl filmas izskaņa vairākkārt papildināta ar izteiktiem popsa elementiem, kas nevajadzīgi iebaksta ar pirkstu sejā – ko nu mēs šajā filmā redzam un kā mums to vajadzētu uztvert.
Vērtējums: 4 / 5

 

When Animals Dream
When Animals Dream

Kārtējais mēģinājums ar svaigu aci paskatīties uz vampīru/vilkaču padarīšanu (šoreiz par vilkačiem, bet kurš nu vēl to visu nodala – tā pat viss vienā katlā metams). It kā skandināviski piezemēti un ikdienišķi filma vēsta par kādas ģimenes lāstu un sadzīvošanu ar to. Lai arī izvēlētais tonis ir atsvaidzinošs, filmai trūkst stāsta – tikai ar sabiedrības atstumtā un vajātā pusaudža elementu nav gana.
Vērtējums: 2.5 / 5

 

Landscape with many moons
Maastik mitme kuuga

Kaimiņu igauņu psihodēliska drāma ar protagonista murgam līdzīgu ikdienas gājumu, laipojot pa sauso ģimenisko dzīvi un attiecībām ar mīļāko. Turpat kaut kur pavīd jukusi bijusī mīļākā, kā reiz galvenā varoņa atskaites punkts starp realitāti un ilūziju.
Vērtējums: 2 / 5

 

The Burning
EL ARDOR

Interesantas formas kino. Rupji sadalāms trijās gandrīz nesavienojamās daļās. Mistiskais un liriskais ievads par dabas spēku un cilvēka mantkārīgo, destruktīvo mijiedarbību. Iztirzājums kaķa un peles tipa spēles džungļu vidē, bet noslēdzošā daļa mazliet par daudz ieturēta vesternus imitējošā manierē, kas pabojā kopumā vienkāršo, bet nopietno vēstījumu. Jāatzīmē, ka filma izskatās kā filmēta uz lentas (ja nē, tad paklanos digitālo krāsotāju priekšā), kas dod ārkārtīgi skaistu, dziļu un dzīvu eksotiskās dabas attēlu.
Vērtējums: 4 / 5

 

Wild Tales
wild tales

Izcils nežēlīgu (morāli/fiziski) un asprātīgu īsfilmu kopums. Reti gadās redzēt tik labi nostrādātu, raupjas, smeldzīgas patiesības pilnus melnās komēdijas paraugdemonstrējumus, kas sasaucas gandrīz ar ikviena paša sadzīvē piedzīvoto.
Vērtējums: 5 / 5

 

 

To Kill a Man
to-kill-a-man

Lēns, drūms, bet pārvērtēts kino. Ar izteiktu reālistiskumu pasniegts atriebības trilleris…pat drāma. Dīvainā kārtā citkārt man ļoti tīkamais lēnais spriedzes kāpinājums šeit ir pārlieku bremzēts, līdz līmenim, kad tas vairs nešķiet ievelkošs – attiecīgi, bezjēdzīga forma.
Vērtējums: 3 / 5

 

Song of my mother
song_of_my_mother

Turku ģimenes drāma, kas noskaņas un strikto paražu ziņā atsauc atmiņā tādas filmas kā A Seperation un The Past. Lai arī dēla attiecības ar māti un draudzeni izveidotas patiesi ikdienišķi sarežģītas, filmas kā broša metaforas nav līdz galam nostrādātas – nenostrādā.
Vērtējums: 3 / 5

 

Lucifer
Lucifer

Trīsdaļīgs stāsts par ticību kaut kam augstāk stāvošam (kā nosaukums liecina, ne obligāti dievam), un bijību no tā varas – motivāciju dzīvē. Savdabīga vide un izpildījums. Nepameta samākslotības sajūta. Tajā skaitā savdabīgais filmas attēla formāts – viss notiekošais tiek rādīts nevis tradicionālā kvadrātā, bet gan aplī.
Vērtējums: 2,5 / 5

 

Mirage
Mirage

Gada sākumā tika izbazūnēts it kā unikāls notikums – dāņu vesterns – Salvation. Kā izrādās arī austriešiem (Dark Valley) šogad tāds tapis un arī ungāru trilleris Mirage ir ar spēcīgu vesterna garšu. Līdzīgi kā Džārmuša Limits of control, arī Mirage paļaujas uz galvenā aktiera Isaach De Bankolé  līdzsvara un miera atspulga ārieni, pat monolītiskumu. Diemžēl nedaudz par daudz paļaujas… un pārāk ilgi paļaujas (filmas garums nepilnas divas stundas). Un Mirage pieļauj līdzīgu kļūdu kā Salvation – nav gana citāds, lai šķistu izvēlētās formas pamatots atmiņā paliekošs kinodarbs.
Vērtējums: 3 / 5

 

Eden
Eden

Kaut arī filma vēsta par izdomātu personāžu dzīves posmu ’90 elektroniskās klubu mūzikas zelta ērā, tā ir daudzas reizes reālistiskāka un dzīvei tuvāka nekā viss tas lērums biopic, kas top pēdējos gados. Francūziskais vieglums, vieglprātīgums un ikdienišķums ar filozofisku fonu padara Eden par dzīvē kā kino (un otrādi) tipa filmu. Turklāt visas filmas garumā vairākkārt izspēlētais joks ar Daft Punk ir tik smalks, ka atsver iespējams filmas aptuveni 15 liekās minūtes.
Filmas dziesmu liste.
Vērtējums: 4 / 5

 

The Quiet Roar
The Quiet Roar

Noslēpumains, intensīvs un smalks zviedra Henrik Hellström kinodarbs, kas godā tautieša Ingmāra Bergmana piekopto kinovalodu. Kaut arī dažkārt filmas laikā rodas šaubas par detaļām, tās ir tik nebūtiskas detaļas, jo nav šaubu, ka The Quiet Roar ir viena no gada labākajām attiecību drāmām. Interesanti, ka izteikti atsvešinātā forma un nosacītais sižets spēj nodrošināt izteiktu klātesamības sajūtu un apspriesto problēmu jēgpilnumu.
Vērtējums: 5 / 5

 

Theory of Everything
Theory of Everything

Diemžēl bez apbrīnas vērtā stāsta – Stephen Hawking dzīvesstāsta, un aktiera Eddie Redmayne snieguma filma nepiedāvā neko īpašu vai neredzētu. Klasisks stāsts iesaiņots klasiskā iepakojumā. Produkts (labā nozīmē) paredzēts masām.
Vērtējums: 3 / 5

 

What We Do in the Shadows
What We Do in the Shadows

Atsvaidzinošs skatījums uz pārmuļāto un jau labu laiku noieto etapu ar filmām par vampīrštellēm. Komēdija, kas realitātes šovu/dokumentālā stilā pasniedz gadsimtiem vecu vampīru mūsdienu sadzīviskās problēmas.
Vērtējums: 4 / 5

 

Someone you Love
Someone to love

Absolūti mietpilsonisks darbs ar pretenzijām uz dziļu drāmu. Vieta TV ekrānos un “rādīja fonā” sarunās.
Vērtējums: 2 / 5

 

The Silent Heart
silent_heart

Vēl viens brīvprātīgās eitanāzijas skumju un sāpju pilns stāsts. Diemžēl atšķirībā no nesenās režisores Valeria Golino filmas Honey / Miele, The Silent Heart veidotāji, lai pasniegtu stāstu, izvēlējušies ārkārtīgi standarta, pat klišejisku, ģimenes modeli, kurš ikvienam redzētu reklāmbilžu dēļ nešķiet ne kripatu reāls. Kombinācijā ar kādu darvas pilienu (protams, ka zālespīpētāju), kas nodrošina it kā modernu skata punktu un it kā komisko elementu filmā padara notikumus diezgan apšaubāmi reālistiskus. Bet līdz ar noslēguma daļā izveidoto konspirāciju teoriju un tās iztirzājumu Silent Heart zaudē jebkādas līdzjūtības paliekas.
Vērtējums: 2 / 5