The Student / Ученик Šekspīriskas drāmas saltums

Pāris reizes gadā krievu kinematogrāfā uzpeld pērles, kuras kinomīļiem ignorēt ir absolūts grēks. Šogad viena no šīm pērlēm ir Kirila Serebreņņikova The Student / Māceklis / Ученик.

Lai neizplūstu spriedelējumos par filmas ideju, tās realizāciju un lietotajiem instrumentiem, kas pēcfilmas jautājumi&atbildes sesijā ar pašu režisoru, pierādijās ir neizmērojami plaši un lielākajā daļā (īstenībā) nesaistīti ar pašu filmas sižetu, vēlējos tikai pateikt, ka pretēji maniem pagāniskajajiem uzskatiem, Māceklis uzrunā arī ļoti vispārīgi un pasaulīgi.

Filmā nav jāfokusējas uz Jaunās derības citātiem, to nozīmi konkrētajās ainās un nav būtiski, ka šajā darbā, oriģināli lugā, kas tagad pārtapusi par pilnmetrāžas filmu, visi tēli ir arhitipi, bet ne “reāli cilvēki” un situācijas ir izteikti mākslīgi sakāpinātas, bet jāvēro/jāvērtē ir ideju cīņas. Ideju un uzskatu šķelšanos. Skumjo nespēju sadzīvot un uzklausīt vienam otru. Kā arī, Māceklis ir krāšņš portrets fanātisku uzskatu nemākulīgai virzīšanai pareizajās sliedēs, kur šis neizmērojamais spēks varētu tikt izmantots kā spēcīgs instruments vadot dzīvē apmulsušos, kā rezultātā rodas indivīdi, kuri veic mūsdienās tik šausminoši bieži vērojamos ar (it kā) reliģiskiem uzskatiem motivētos teroraktus.

Starpcitu, Māceklis uzrunā arī ar šekspīrisku drāmas saltumu un skatītājam liek uzdot jautājumus nevis atbild uz tiem.