Tie paši vēži citā maisā [filma: Hunger Games:Catching Fire / Bada Spēles:Spēle ar Uguni]

Kaut kad pēc filmas Winter’s Bone (četras Oskara balvas nominācijas, pa vienai Golden Globe un BAFTA u.c.) panākumiem un neilgi pēc paziņojuma, ka jaunā, uzlecošā zvaigzne Jennifer Lawrence atveidos galveno lomu Hunger Games grāmatu ekranizācijās, es pat Amazon.com nopirku šīs grāmatas elektronisko versiju. Šķiet, tiku līdz kādai 100 lpp. Liku malā, sāku lasīt mūziķa Jay-Z biogrāfiju Decoded. Laikam pie vainas bija tas, ka Hunger Games stāstā kaut kā ļoti lēnām atīstījās notikumi un jau tad bija nojaušama ekspozīcija uz vairākiem grāmatu sējumiem. Tik ļoti man tas viss neinteresēja.

 

Arī par ekranizēto pirmo triloģijas daļu varu teikt līdzīgus vārdus. Pie potenciāli interesanta stāsta un dinamiskas attīstības, veidotāji nav pacentušies (laikam panākumi jau tā bija diezgan droši garantēti) veikti izmaiņas, lai filma būtu enerģiskāka un tik ļoti nebalstītos uz lielo upurēšanās cenu, raudām un mīlas stāstu, kas acīmredzami palika montāžas telpā uz grīdas (uz mirkli pieņemsim, ka filma tika uzņemta uz lentas). Bet nu labi, varbūt tomēr zināma piesardzība bija, jo pirmās filmas budžets ir divreiz mazāks nekā otrās. Protams, var arī uz to skatīties no cita skata punkta – otrās filmas budžets ir dubultojies un filmas veidotāji cer uz milzu peļņu (pirmā filma nopelnīja ~400 milj. $). Tātad arī manas cerības, naivas gan, ka otrās grāmatas ar papildnosaukumu Cathing Fire ekranizācija, būs vērienīgāka un visādā ziņā jaudīgāka nekā tās priekštece.

 

Lai laikus neviltos… bet ja godīgi nedomātu par otro daļu, neskatījos tās reklāmas materiālus un treilerus. Kas arī kaut kādā ziņā noturēja cerību, ka otrā daļa būs saturīgāka un aktīvāka nekā pirmā. Diemžēl jāsaka, ka Cathing Fire bija krietnu laiku gājusi (vismaz pusotru stundu no kopējā divas ar pusi stundas garuma), kad piefiksēju, ka nekas tā īsti vēl nav noticis. Jā, tās pašas (aptuveni) tēmas, kas pirmajā, cīņa par izdzīvošanu un vēlme kaut ko mainīt, bet bez izteiktas sajūtas (kas attaisnotu “gumijas stiepšanu”), ka tiek kaut kas perināts un krāts uz filmas izskaņu. Drīzāk novērojama esošā izpušķošana (Katniss tērpi, treniņa telpas hi-tech).

 

Arī atkārtoti nonākot kaujas laukā, kurā nu jācīnās ar vēl spēcīgākiem pretiniekiem, sagaida vilšanās. Joprojām Holivudas filmu klasiskās/klišejiskās varonības un potenciālās nodevības motīvi izspēlēti tik vienkārši un neinteresanti kā bērniem paredzētā rotaļā. Teiksiet, ka filma jau arī paredzēta bērniem un pusaudžiem. Jā, bet tas jau neliedz pie izteikti pamācošiem elementiem piemontēt klāt kaut ko arī nobriedušākiem prātiem – vecāki pavilktos un arī tad varbūt arī izcilajai Jennifer Lawrence būtu ko darīt, ne tikai pus-autopilotā nopelnīt kaudzi naudas, kā iztērēšanai būs nedaudz jāpiepūlas.

 

Cathing Fire un Hunger Games vispār ir skaidri redzama nomācoša vēlme visu pasniegt kā kaut ko episku. Nevis caur centību un radošu izpausmi, bet ar reklāmu, ekspektāciju celšanu un kārtējā kaut kā izcilā izbazūnēšanu. Rezultātā, pat režisora maiņa (tagad un arī uz pēdējās grāmatas divdaļīgo ekranizāciju nolīgts režisors Francis Lawrence, kurš veidojis filmas I Am Legend, Constantine, Water for Elephants) nekādas dižās korekcijas nav viesusi – sanākuši tieši tie paši vēži tikai mazliet spožākā maisā. Kā saka: для любителей.