Trešo reizi par attiecībām [filma: Before Midnight / Pirms Pusnakts]

 

Atzīšos, ka, neskatoties uz vispārējām simpātijām pret šīs filmas trio – aktieriem Ethan Hawke, Julie Delpy un režisoru Richard Linklater, triloģijas, kas noslēdzas (vai arī nē… jo principā var uztaisīt vēl vismaz divus loģiskus turpinājumus) ar Before Midnight, iepriekšējās daļas pilnībā un vienu pēc otras noskatījos tikai šogad, kad uzzināju, ka paslepus jau otro reizi trijotne sarakstījuši scenāriju un ātri nofilmējuši jaunu filmu par, jāsaka, vienas no dzīvākajām un romantiski sadzīviskākajām attiecībām kinopasaulē.

 

Atšķirībā no kaitinošajiem amerikāņu filmu turpinājumiem, šī piedāvā loģiskus stāsta turpinājumus, kas nav vienkārši piedzejojumi pirmajai daļai un labākajā gadījumā vērtējami kā jauki pielikumi, un kavēšanas pie iemīļotiem tēliem. Šīs stāsts un filmas, kas ik pa deviņiem gadiem turpina iepriekš aizsākto, sākās 1995. gadā ar Before Sunrise, kad aktieri un viņu atveidotie tēli bija jauni smukulīši, enerģiski, dzīvespriecīgi, pilni fantāzijām un nākotnes plāniem, tad turpinājās 2004.g. ar Before Sunset, kad dzīves paburzītais amerikānis Jesse un sapņainā dumpiniece Celine atkal satikās, nu jau piezemētāki un viedāki.

 

2013.g. (atkal pagājuši 9 gadi) pāris beidzot ir redzami kopā, nevis kā iepriekš – satikušies uz vienu dienu, lai atkal pazaudētu viens otru uz gadiem. Tagad, ikdienas nogurdināti, ar nebeidzamu plānu veidošanu, bērniem, viņi ir it kā pazaudējušies ikdienā un izsalkuši pēc sarunām divvientulībā, bet neapzinās, cik ļoti nevajadzīgi trāpīgi un sāpīgi var būt pat šķietami nevainīgi aizrādījumi un piebildes, kas galu galā neko nerisina, varbūt tikai sakustina un saļodza gadiem celto. Veidojot jautājumu, vai tas ir vajadzīgs vai no tā kāds ko iegūst? Before Midnight atkal un atkal ļoti dabiski nevainojamā šo aktieru saspēlē demonstrē seno patiesību – sāpināt visvairāk var tie tuvākie un mīļākie. Bet viselegantākais šajā filmā ir šo sarunu balanss. Kaut ir saprotamas abas sarunu biedru nostājas un vienlīdz labi var iejusties abu lomās, filma nenostājas kāda pusē, tā padziļināti rokas abu problēmās un met akmeņus abu dārziņos, veidojot reālistisku un patiesu ilggadējas mīlestības attainojumu.

 

Vizuāli Before Midnight turpina iepriekšējo filmu aizsākto. Ilgās bezmontāžas ainas ir tik efektīgas, īsta medusmaize patiesiem nekomerciālā kino cienītājiem, ka ik pa laikam rodas sašutuma pilns jautājums, kādēļ šādu filmēšanas paņēmienu neizmanto biežāk. Lai arī apzinos pamatojumu ainām ar citiem cilvēkiem, kad Jesse ar vīriem apspriež savas sarakstītās grāmatas un idejas nākamajai, un galda aina, kad tiek stāstīti citu cilvēku skatījumi par mīlestību un ilggadēju partnerību, šīs ainas man šķiet kā no citas filmas un atmiņā labāk iegulstas garās pastaigas un nekustīgais kadrējums.

 

Šo filmu cienītājiem, kas kādreiz dodas uz Vīni, Parīzi un Grieķiju, iesaku izpētīt šīs kartes, kurās atzīmētas filmu filmēšanas vietas.

 

P.S. Gaidam turpinājumus 2022.g. un 2031.g.

 

4 stars