Tu, Zeme, Es, Supervaronis [filma: I, Frankenstein / Es, Frankenšteins]

Ja nu kādam ar potēto Sarkangalvītes stāsta uzvedumu Red Ridding Hood, gandrīz Laeima Nīsona dvīņbrāļa vampīrkāvja prezidentu Linkolnu, akrobātisko un krustu kā nindzju zvaigznīšu mētājošo Priest vai ādas jakās tērptiem un vinčesteriem bruņotiem Ansīša un Grietiņas filmām nepietiek, būs jums prieki – ir tapis arī “modernizēts” Frankenšteins. Ak, jā, bija taču arī “dark & realistic” Sniegbaltīte un monstrozu milžu papildināts Zaļās pupas stāsts. Bet nu jā, visiem šī kino popkultūras atkritumu visriebīgākās sastāvdaļas cienītājiem būs vēl viena filma, ko patērēt.

 

Nespēju jums izstāstīt, cik ļoti mani skumdina fakts, ka jau tā ar supervaroņiem un citām ultra-mega-super pasakām pārpildītie kinoteātru repertuāri tiek papildināti ar šādām piektās šķiras, it kā modernām klasisku stāstu versijām. Man nav iebildumi pret ideju kā tādu, jo dažkārt skaļo grabulīšu un spīdīgo iepakojumu jūklī arī pavīd kāda interesanta ideja vai elements, bet tas notiek tik reti un visi I, Frankenstein līdzīgie izstrādājumi ir ar tādu vienaldzības un tukšuma piegaršu, ka pat kā stulbu bezsmadzeņu “sit un bēdz” izklaidi to ir pagrūti uztvert.

 

Tā arī jaunākais pienesums globālās kino debilizācijas kustībā ir Mērijas Šellijas sarakstītā zinātniskās fantastikas pamatu pamata – stāsta par ekscentriskā zinātnieka Viktora Frankenšteina šedevru, necilvēku Frankenšteinu, pielāgošana kārtējās dēmonu (lasi – gandrīz vampīru) un… kaut kādu sķīsto labo spēku cīņām. Mana uzmanība pret stāsta detaļām izgaisa apmērma pēc tam, kad spārnaini, grifiem līdzīgi radījumi pavēstija, ka viņi ir gargoli. Jā, kā izrādās gargolas nav tikai dekoratīvas notekcaurules, visbiežāk garkaklainu monstru formā, un kā izrādās viņi ir vienīgie cilvēku aizstāvji gadsimtiem ilgā, cilvēku nepamanītā cīņā pret dēmoniem un to vadoni marķīzu Naberiusu.

 

Bet nu labi, lai jau filmā vēstītā leģenda ir kāda ir… tāpat vairums mērķauditorijas nekad iepriekš nebūs dzirdējuši nedz par gargolām, nedz Elles marķīzu un citām it kā gudrajām lietām (starpcitu, arī blondās zinātnieces – teju vienīgai cilvēka tēls filmā, vārds Terra (latīņu valodā Zeme) domāts kā gudrs gājiens). I, Frankenstein akcents ir uz kautiņiem un specefektiem. Kas diemžēl arī nav skatīšanās vērti – tie nepārsteidz un gluži vienkārši jau tā īsās filmas (filmas garums 1h 33min) pirmajā trešdaļā apnīk, jo neviļus atgādina par kādas videospēles centību radīt ticamu reālistisku notikumu atainojumu.

 

Manuprāt, šāda tipa vizualizāciju idejām, kāda ir I, Frankenstein, nav lemts būt par pilnvērtīgām filmām, jo, kaut arī pie scenārija strādājuši veseli pieci cilvēki, kas iepriekš rosījušies pie Karību Pirātu un G.I.Joe filmu stāstu gudrošanas, tas ir un paliek, labākajā gadījumā, smuku videoklipiņu/īsfilmu materiāls, ko neglābj pat cienījamā brita Bill Nighy un sakarīga drāmas aktiera Aaron Eckhart piedalīšanās.

.

Vērtējums: 1 / 5

.