TV Seriāli un Kino Festivāli

 

 

Es domāju, ka ikviens ir pamanījis TV (ne obligāti tikai TV) seriālu kvalitātes un popularitātes lēcienu, kas ir veicis korekcijas ne tikai tajā, ko mēs skatāmies mājās un kinoteātros, bet pat snobiskajod un šķietami nesasniedzamajos filmu festivālos. Lielumlielu artavu šodien notiekošajā deva tādi seriālu grandi kā The Sopranos, Sex and the City un Lost. Es domāju, ka nevienam neienāks prātā apšaubīt šo seriālu (Lost gadījumā pirmo divu sezonu) kvalitāti un vietu seriālu vēstures grāmatu lapaspusēs.

 

Pirmais milzīgais solis, kas tika veikts seriālu attīstībā, ir kino aktieru piedalīšanās mazajiem ekrāniem paredzētos projektos. Un es nedomāju kādu epizodisku lomu atveidošanu, bet gan visbiežāk galvenajā vai vienā no galvenajām lomām. Pirmās pozitīvās atsauksmes deva spēcīgu signālu, ka seriāli nav tikai un vienīgi mazizglītotu mājsaimnieču vai fabrikas strādnieku bezsmadzeniska laika kavēklis – izklaide, bet gan informatīvais kanāls, kuru var arī izmantot daudz intelektuālākām lietām. Attiecīgi tas diezgan strauji paplašināja auditoriju līdz apmēriem, kas ļauj seriālu veidotājiem piesaistīt milzu investorus ar milzu budžetiem, kuri ir līdzīgi lielekrāna spēlfilmām un nu jau nereti arī pārsniedz to budžetus.

 

Seriālu industrija attīstījusies līdz līmenim, kad lielāka vai mazāka izmēra Holivudas zvaigznes piedalīšanās kādā seriālā vairs nav nekas ārkārtējs, bet House of Cards divu sezonu budžets 100 miljoni vai Game of Thrones 6 miljonu budžets par katru epizodi šķiet atbilstoši popularitātei. Neskatoties uz to, joprojām ik pa laikam augošajai industrijai izdodas mūs pārsteigt un savā ziņā sasniegt jaunus augstumus. Piemēram, ASV kabeļtelevīzijas granda HBO jaunākais hits, pirmā sezona seriālam (angli korektāk dēvēts par mini-series – mazsēriju seriāls ar sižeta līniju, kas sākas un beidzas vienas sezonas ietvaros) “True Detective”, kurā galvenās lomās piedalijās Woody Harrelson un nule kā ar prestižāko kino balvu – Oscars, par galvenās lomas atveidi filmā Dallas Buyers Club apbalvotais aktieris Matthew McConaughey. Tas ir vēl nebijis gadījums, kad seriālā piedalās tā gada godalgotākais (viņš arī saņēma Golden Globe un Independent Spirit balvas) aktieris. Turklāt, tā vien izskatās, ka ar to vien “True Detective” fenomens nebeigsies – baumo, ka otrās sezonas galvenajai lomai tiek vervēts kinoekrāna grands un multimiljonu kases ienākumu garants aktieris Brad Pitt. Kas faktu padara vēl aizraujošāku – Brad Pitt jau filmās Se7en un Killing Me Softly ir atveidojis tēlus, kuru līdzinieki (nešaubos, ka seriāla veidotājs Nic Pizzolatto ņems vērā šīs lomas) būtu ļoti saistoša skatāmviela daudz izvērstākā materiālā – 8 stundu mini-series.

 

Atgriežoties pie TV seriālu un kino industrijas mijiedarbības, pareizāk sakot, seriālu ietekmes uz ierastajiem kino industrijas procesiem un pasākumiem – tas, ka loģisku un ne tik loģisku galu piemeklējušu seriālus arvien biežāk redzam pārtopam par filmu, kas kalpo kā papildus (pēdējā(s)) naudas sagrābšanas avots (Sex and the City, Entourage), pilntiesīgas ardievas (Veronica Mars) vai gaisa izošņāšana citā tirgū (A-Team, Charlie’s Angel), nevienu vairs nepārsteidz. Šķiet arī, kaut bieži pārlieku merkantīlu mērķu vadīts, normāla parādība. Bet. Jaunākais trieciens snobisku filmu cienītāju vidū ir TV seriālu popularitātes gājiena nākamais solis – pilntiesīga ieiešana filmu festivālu programmās.

 

Ja pavisam korekti – neregulāra seriālu parādīšanās filmu festivālos nav nekas jauns un notiek jau kopš 70. gadiem. Pirmais, kura TV ekrāniem paredzētajam darbam tika dota zaļā gaisma Ņujorkas filmu festivālā, ir vācu režisora Rainer Werner Fassbinder TV filma Fear of Fear, viņš arī var lepoties ar pirmo mini-series atrādīšanu kādā kino festivālā. Viņa 1980. gada mini-series Berlin Alexanderplatz tika izrādīta Venēcijas filmu festivālā. Pēc tam jau sekoja skaļā dāņa Lars von Trier seriāla The Kingdom otrās sezonas (visas sērijas tika samontētas vienā, nepārtrauktā piecas stundas garā filmā) izrādīšana Venēcijas festivālā. Interesanti, ka 1990. gada David Lynch maģiskais seriāls Twin Peaks neatrada ceļu uz nevienu no festivāliem. Tā arī mazzināmāki ir fakti, ka gan Todd Haynes seriāls Mildred Pierce, Olivier Assayas seriāls Carlos un brīnišķīgās filmas Martha Marcy May Marlene radītāja Sean Durkin TV darbs, seriāls Southcliffe visi ir pirmizrādīti kādā filmu festivālā.

 

Tā kā skaļais blīkšķis pēc Jane Campion seriāla Top of the Lake iekļaušanas Sundance festivālā un Netflix granda House of Cards otrās sezonas pirmo divu sēriju izrādīšana Berlinādē nav nekas pārsteidzošs un nebijis festivālu dzīvē kā sākotnēji varētu šķist. Būtisks jaunums šajā “seriāli festivālos” kustībā ir tikko aizvadītajā Teksas festivālā SXSW īpaši seriāliem izveidotā programma “Episodic”. Jau 2012. g. šajā festivālā tika izrādītas pirmās divas sērijas komēdijas un drāmas brīnumbērnam Lena Dunham seriālam Girls, bet 2013. gadā tur savu pirmizrādi piedzīvoja seriāls Bates Motel, kas vaļīgi balstīts uz Hičkoka klasikas Psyho motīviem. Šajā gadā SXSW pieņēma lēmumu iet tālāk un izveidoja atsevišķu platformu priekš seriāliem – padarīt to par pastāvīgu nevis gadījuma rakstura parādību.

 

Šogad festivāls izrādīja veselu sešu seriālu pirmās sērijas (“COSMOS: A SpaceTime Odyssey” (Fox), “Deadbeat” (Hulu), “From Dusk Till Dawn: The Series” (El Rey), “Halt and Catch Fire” (AMC), “Penny Dreadful” (Showtime) and “Silicon Valley” (HBO)). No tiem visspilgtākie un visatbilstošākie filmu festivāla atmosfērai ir kanāla AMC drāma Halt and Catch Fire – 10 sēriju mini-series par cilvēkiem, kuri personālo datorus padarīja patiesi personīgus. Seriāls, kas varētu likt mums aizmirst filmu JOBs. Galvenajā lomā Scoot McNairy (Argo, Killing Them Softly, Monsters) un Mackenzie Davis (Smashed). Otrs “filmīgais” seriāls varētu būt kanāla Showtime mistiskā kostīmdrāma Penny Dreadful, kuras režisors ir J.A. Bayona (The Impossible, The Orphanage un nesen kā paziņots, ka režisēšot par negaidītā kases grāvēja World War Z otro daļu). Savu roku seriāla veidošanā pielikšot arī režisors Sam Mendes (American Beauty, Skyfall, Jarhead). Aktieru sastāva pirmā rinda var lepoties ar ex-Bondu Timothy Dalton, mazliet piemirsto Josh Hartnett (Black Hawk Down, Lucky Number Slevin), kā arī pēc 300: Rise of an Empire pilntiesīgi dēvējamā par heroīnu un femme fatale Eva Green.

 

Ar visu iepriekš aprakstīto vēlos vēlreiz pateikt, ka seriāli ienāk mūsu dzīvē arvien pārliecinošāk un bez mazākās vainas apziņas. Pat otrādi – goda lieta, ja vari ar kādu apspriest House of Cards politiskos gājienus, True Detective daudzslāņainās teorijas, pat Hannibal vairs nav tikai tā šaušelīgā filma ar sēru Anthony Hopkins, bet gan aktuāla TV vajadzībām deformēta šausmu filma ar izcilu estētisko kvalitāti un gurmaniem saistošām detaļām. Nemaz nerunājot par “ar putām uz lūpām” diskusijām par kulta statusu iemantojušiem seriāliem – Game of Thrones un Breaking Bad (seriāls beidzās 2013.g. rudenī), un to jaunākajām sērijām.  Protams, nevar arī noliegt nekvalitatīvo vai vienkārši izteikti seriālīgo seriālu kvantitātes palielināšanos. Tas savā ziņā ir loģisks rezultāts seriālu un TV produktu popularitātes vilnim. Atliek vien būt kritiskam pret to, ko skaties un neļauties ziepju operu ierastajiem āķiem un/vai mākslīgā trillera meistarstiķiem, kas iemontēti teju katrā seriālā ar tādu meistarību, ka var arī attapties un konstatēt, ka būtībā skaties ļoti dārgu lētas substances produktu, tikai pēc pāris stundām, bet izvēlēties skatīties materiālu, kuru tikpat labi varētu demonstrēt uz lielajiem kinoteātru ekrāniem.

 

Turpināt lasīt par seriāliem.

.

.