Vai šī ir Nāves seja? [filma: You Don’t Know Jack]

You-dont-know-jack

Lai arī Al Pacino ir viens no dzīvo leģendu aktieriem, kam ir izdevies vismazāk reizes nošaut greizi ar savu lomu izvēlēm, es šādu viņa lomu biju gaidījis ļoti ilgi. Es pat gribētu teikt, ka tik labu Pacino, kā filmā You Don’t Know Jack, es nebiju redzējis kopš Insomnia laikiem. Vai varbūt pat varētu teik kopš velnišķā advokāta lomas – nezinu – var strīdēties.

Filmā Pacino tēlo… nē šoreiz jāsaka ir, Amerikā deviņdesmatojos gados bēdīgi slavenais, Dr. Death jeb Jack Kevorkian. Sabiedrībā lielu rezonansi guva viņa atvērtā un stingrā nostāja uz pacientu tiesībām izvēlēties kā beigt savas ciešanas un piedāvāt viņiem injicēt nāvīgu medikamentu devu.

Viens no viņa slavenākajiem citātiem: “Dying is not a crime.”

Aptuveni 8 gadu laikā viņš asistēja 133 pašnāvības gadījumos. Visos gadījumos mirušie bija neārstējami slimi cilvēki, kas neredzēja savās dzīvēs jēgu un nevēlējās turpināt likt ciest sev un saviem tuvajiem. Jau pēc pirmās asistētās pašnāvības gadījuma tiesību aizsardzības iestādes viņu sāka vajāt un apsūdzēt slepkavībās un tam līdzīgās lietās.

Pēc vairākām uzvarām tiesām, viņš vērsās Augstākajā tiesā, ar ierosinājumu mainīt likumu un dot cilvēkiem tiesības uz eitanāziju. Šis solis Kevorkian izrādījās liktenīgs un tiesa lēma 10-25 gadu ilgu cietumsodu. Par labu uzvedību un solījumu nekad neasistēt pašnāvības viņš tika izlaist no cietuma pēc astoņiem gadiem – 2007.g. 1. jūnijā.

Kā jau minēju, Al Pacino tēlojums ir tik labs, ka nepamet sajūta, ka viņš ir Dr. Jack Kevorkian. Tam par apstiprinājumu ir paša Kevorkian (īstā) teiktais, ka Pacino filmā ir vairāk līdzīgs man nekā pats esmu sev.

Pacino dažbrīd ir pat biedējoši līdzīgs Kevorkian (skatīt abus attēlus).

Pacino liek just līdzi šim stūrgalvīgajam vientuļniekam ar striktajiem principiem un gribas skaļi teikt: “Jā!”, kad filmā kādā ainā viņš saka: “Who cares what other people think? It’s what my patient feels.” Liek aizdomāties cik ļoti demokrātijas pamatprincipi ir tālu no demokrātiskas rīcības – cik maz ārsti ieklausās pacientos un ļauj izvēlēties. Cik liela loma reliģijai ir politiskajos procesos un attiecīgi medicīnas aprūpē.

“When patient in agony dies,

then doctors true calling implys.

When you do what is best

at the patient request.

Humain, quick and painless death”

Jau agrāk režisors Barry Levinson ir licis pasaulei runāt par cilvēkiem, kas sirgst ar Autismu, parādījis Bila Klintona valdību ne sevišķi labā gaismā. Iespējams ne vienmēr viņa filmās parādās pilnīga patiesība vai arī filmas liek secināt par lietām un notikumiem ne gluži to kā tas bijis vai ir, bet tādēļ jau tas ir kino un kas pats galvenais mērķis ir izpildīts – cilvēki par to runā, diskutē un zina. Domājams, ka Amerikā šī filma varētu atkal izraisīt diskusijas par šo tēmu, jo dod iespēju iepazīt Kevorkian no cita skata punkta un padara neloģiskāku viņa iesauku – Dr. Death.


Filmā drūmā tematika ik pa laikam tiek atšķaidīta ar gudriem dialogiem un asprātīgiem jokiem. Kā piemēram Kevorkian atbildot uz protestētāju pārmetumiem, ka viņš ir ieņēmis Dieva lomu asistējot un lemjot par pacientu nāvēm: “God I believe is Johann Sebastian Bach. He isn’t imaginary like the God you believe in.”

Ļoti ceru, ka Pacino par šo lomu saņems Emmy balvu par labāko galvenās lomas aktiera darbu (filma kopumā nominēta 15 Emmy 2010.g. balvām), kā arī atzinību ir pelnījuši arī visi pārējie aktieri, kas padarīja filmu tik reālu un ticamu.

Vienīgā nožēla šīs filmas sakarā ir tas, ka šī ir televīzijas filma (HBO) un nav paredzēta izrādīšanai kinoteātros. Kas nozīmē, šis stāsts un aktierspēle paliks nepamanīta tik daudziem jo daudziem potenciāliem skatītājiem. Šeit jāsaka – lai dzīvo internets!