Velna dīdītie [filma: 12 Years A Slave / 12 Gadi Verdzībā]

Kā zināms daļa Holivudas filmu ir kādas tendences sastāvdaļa, kas ik pa kādiem 2 vai 3 gadiem nomainās un nāk vietā kāda citas. Gluži tāpat kā skaistuma kultā – viena gada tendenci jeb modīgo nomaina kaut kas pilnīgi cits, tā šībrīža amerikāņu filmām ir melnādaino cilvēku problēmu aktualizēšanas un patiesībā nesenās vergturības šausminošās patiesības atcerēšanās laiks.

 

To aizsāka 2011.gada Oskarotā režisora Tate Taylor filma The Help. Nešpetnā un tikai sev raksturīgā manierē turpināja režisors Quentin Tarantino ar sāgu Django Unchained, kas pamatīgu nopēlumu tā arī uzslavu nopelnījusi sagatavoja ļoti labu augstni šīgada gandrīz drošiem Oskaru kandidātiem: Precious un Papeboy režisora Lee Daniels jaunākajai filmai The Butler ar Forest Whitaker un Oprah Winfrey (kā arī vesela virkne citu izcilu aktieru), The Other Boleyn Girl un The First Grader autora Justin Chadwick jaunākajai filmai, ar Idris Elba galvenajā lomā, Mandela: Long Walk to Freedom, un art house filmu režisora Steve McQueen jaunākajam darbam 12 Years A Slave. Turpat jau blakus grozās arī debitanta Ryan Coogler filma Fruitvale Station, kas jau ievākusi šādas tādas mazāka ranga balvas, gaida Independent Spirit Awards 2014 ceremoniju, kurā uzzināsim, vai tā kļūs par gada filmu, kā arī – vai galvenās lomas atveidotājs, otrā plāna aktrise, producenti (tai skaitā aktieris Forest Whitaker) un režisors iegūs kādu balvu. Tā arī diezgan lielu rezonansi ieguva arī režisora Brian Helgeland filma 42 – stāsts par pirmo melnādaino spēlētāju Amerikas profesionālajā beisbola līgā. Un izskatās, ka pamatīgu apli izstaigājusi – “melnādaino mode” noslēgsies, vai visdrīzāk uz kādu brītiņu paņems pauzi, ar tās pašas The Help režisora jaunāko filmu Get on Up, kurā galveno lomu atveidos filmas 42 galvenā varoņa – Jackie Robinson atveidotājs Chadwick Boseman. Filmā Get On Up viņš atveidos nevienu citu kā soul mūzikas krustēvu un funk mūzikas galveno cilvēku – James Brown.

 

Pirmā doma, uzzinot par Steve McQueen ieceri veidot filmu par vergturību un Amerikas 19.gs. šaušelīgo melnādaino cilvēktiesību neesamību vai labākajā gadījumā milzīgajiem robiem tajā, bija, ka tā varētu būt kaut kas no sērijas divas dienas no Steven Spielberg filmas Amistad galvenā varoņa Cinque dzīves. Un kaut kādā ziņā tas tā arī ir, tikai ar lielu devu biogrāfiskiem stāstiem raksturīgu elementu, kas liek stāstam attīstīties un skatītājam izdzīvot līdzi šī stāstītāja drausmīgajam dzīves posmam.

 

Steve McQueen vienmēr ir bijis ieinteresēts stāstos, kas vēsta par cilvēka spēju izdzīvot ekstremālos apstākļos. Vai tie ir kaut kādā ziņā paša radīti vai no indīvīda neatkarīgi apstākļi, tas pat nav būtiski. Uzsākot izpētes darbu, savai idejai par brīva melnādainā cilvēka nolaupīšanu un pārdošanu verdzībā, režisora sieva uzdūrās Solomon Northup stāstam ar nosaukumu 12 Years A Slave, kurš izrādijās bija pārsteidzoši līdzīgs Steve McQueen iecerei. Režisors bija tik ļoti pārņemts ar šī stāsts tiešumu un reālistiskumu, ka nolēma ekranizēt tieši šo stāstu nevis attīstīt savu.

 

Nelolojot cerības, ka filma iemantos lielu popularitāti un nelauzot galvu, kura kompānija uzņemsies tās izplatīšanu Steve McQueen devās uz Ameriku (pats dzīvo Amsterdamā, jo, kā pats saka: tā nav Losandželosa, Ņujorka un pat ne Londona – uz šejieni neviens nebrauc – liek mani mierā) un 35 dienu laikā ar vienu kameru uzfilmēja visu filmai vajadzīgo video materiālu. Filma kopumā izmaksāja aptuveni 10 milj. £ / 16,4 milj. $.

 

Jāsaka gan, ka ieturētība un pieticība režisoram ir ļoti raksturīga un (tikai kādus pāris gadus viņš sevi ļauj dēvēt par mākslinieku) viņa teiktais – radīt projektu, kurš it kā varbūt nevienu neinteresēs, ir pārspīlējums, jo augsta ranga aktieru rinda, kas pieteikušies strādāt viņa jaunākajā filmā, tai skaitā aktieris Brad Pitt, nospēlējot mazu, bet stāstam ļoti būtisku lomu, pieteicās 12 Years A Slave arī producēt, liecina par uzticēšanos viņa mākslinieciskajai vīzijai, kas pie saprātīgām izmaksām ir arī peļņu nesošs bizness filmas pārdevējiem. Filmā piedalās: Michael Fassbender, Paul Giamatti, Benedict Cumberbatch, Sarah Paulson, Paul Dano, Brad Pitt, Scoot McNairy.

 

Kā jau minēju 12 Years A Slave formas ziņā jau atkal ir kaut kas cits nekā viņa pilnmetrāžas debija Hunger – gandrīz solo loma ar milzīgām fiziskām transformācijām aktierim Michael Fassbender un dotā stāsta ārkārtīgi tiešs un lakonisks izpildījums. Kā arī jaunākais darbs nav līdzīgs režisora otrajai filmai Shame – mazliet hipnotiskam un narkotiskas atkarības pēc seksa pilnam stāstam. Bet. Kad filma 12 Years A Slave ir “izritinājusi” stāsta pamatnostādnes un ieved skatītāju vergturības netaisnības, šokējošās cietsirdības pasaulē, ik pa brīdim un ļoti spilgti izpaužas režisora raksturīgais tvēriens atainot smeldzi tik milzīgā tuvplānā, ka neviļus prātā iezogas doma “nu jau ir gana, es sapratu – ejam tālāk”, bet vērojot tālāk uz ekrāna notiekošo skatītājs atskārst, ka pirmīt nesaprata gan un tikai ilgstošas un tiešas ainas ir spējīgas atainot, “aiznest līdz skatītājam” kaut kripatiņu no tās emocijas un pārdzīvojuma ko izjuta vergi 19. gs..

 

12 Years A Slave skar vēl vienu būtisku un, manuprāt, ne īpaši spilgti izgaismotu tā laika un situācijas problemātiku. Liela daļa tā laika baltādainie cilvēki, kas varbūt arī nebija ar tik nicinošu nostāju pret melnādainiem cilvēkiem un neuztvēra tos kā vergus – īpašumu un prastus instrumentus smagam darbam, pat līdzīgus dzivniekiem fermā, tiem bija diezgan maz iespēju ko darīt lietas labā. Jo darot un mēģinot kādam palīdzēt, baltādainais varēja iekulties milzīgās nepatikšanās un padarīt savu dzīvi neizturamu, varbūt pat neiespējamu. Piekritīsiet, šādu upuri uzņemties nevar kurš katrs. Kā filma vēsta, šādu cilvēku, kas vēlējās kaut nedaudz palīdzēt vergiem, nebija retums, bet praktiski visi viņi apspieda savas vēlmes un rīkojās tikai tajās robežās, lai nesagandētu savu dzīvi.

 

Vēl jāsaka, ka filma ārkārtīgi spilgti ataino vergturu pārsvarā nepamatoto cietsirdību un redzami ļoti atklāti un asiņaini skati, bet, kas man šķita īpaši, ir tas, kā vergturi aiz neko darīšanas, kaut kāda velna dīdītu un visticamāk šizofrēniskās izpausmēs rīkojās ar vergiem. Sākot jau ar visiem zināmo vergu apsaukšanu, sišanu un pazemošanu, tādejādi jūtoties pārākiem. Tad, spēlējot kaut kādu pašizdomātu intrigu un konspirāciju spēlīšu teātri, kur pats ir diriģents un galvenās lomas atveidotājs – var izpildīties pēc sirds patikas, un visbeidzot demonstrējot tiešas un nepārprotamas slepkavnieciskas vēlmes, kas sniedzas stipri tālāk par vienkāršu vardarbību pret citu cilvēku un vēlmi pārmācīt.

 

Esmu gandrīz pilnīgi drošs, ka filma 12 Years A Slave saņems balvu kādā no septiņām Golden Globe nominētajām kategorijām (papildināts: ieguva balvu kā gada labākā drāma). Kā arī nepaliks nepamanīta kino balvu sezonas svarīgākaja notikumā – Oskaros (paredzu Oskaru 2011.gadā bez balvas palikušajam Michael Fassbender par otrā plāna lomu).

 

.

Vērtējums: 4 / 5

.

 

Filma kinoteātros no 24.01.2014

Ja ieinteresēja šī filma, esiet veikli un ieplānojiet kino apmeklējumu pēc iespējas laicīgi, jo nedomāju, ka šāda filma kinoteātru repertuārā būs ilgāk par 2-3 nedēļām.