VHS laiku Atriebēji [filma: Expendables 2 / Neiznīcināmie 2]

The-expendables-2-poster

Iespējams mūsu nostaļģija pēc vecajiem labajiem bojevikiem un to glabāšana jaukās un saulainās atmiņās mums neļauj ar pareizu atieksmi uztvert tāda paša tipa jaunizlaistās filmas arī šodien, iespējams, ka šo mordaboju un bezjēdzīgo un shematisko sprādzienu rokāžu iniciātorus ir nomainījuši jauni kino varoņi. Pārsavarā jau tie, kas no komiksu grāmatām izkāpuši, un iespējams vēl arī Matt Damon (vienalga vai Bourne triloģijas ietvaros vai Green Zone), Jeremy Renner (no The Hurt Locker) vai bariņš brašuļu no Black Hawk Dawn tipa vīri. Tie paliek vienīgie mūsdienu bojevika tipāži un visi pārējie, kas nedaudz atgādinot deviņdesmito gadu maskulīnos muskuļkalnus, kam katram bezmazvai CV ierakstīts izteikti specifisks akcents vai sarežģīti uztverama runas maniere, šodienas kino pasaulē ir pieņemami tikai ja spēj pasniegt sevi ar veselīgu pašironiju. Bet redz’ nesenais Luc Besson sarakstītais Lockout tomēr norāda, ka arī ar vienu pašu pašironiju neizbraukt. Ir jābūt vēl kādai izbijušo laiku bojevikfilmu sastāvdaļai. Proti, cilvēki grib redzēt tos pašus, lai gan ārkārtīgi novecojušos, aktierus. Kā saka, ieradums un nevēlēšanas pieņem jaunos, kas principā tikai atdarina vecos.

 

L_1764651_48cc86f5

Jāsaka arī, ka uzdevums priekš šiem muzeja eksponātiem līdzīgajiem aktieriem ir vēl vairāk vienkāršots nekā to ziedu laikos. Tiem vairs nav daudz jāiespringst pie tēlu izveides un aktiersspēles. Visi jau sen ir pieņēmuši, ka nekādi dižie aktieri no viņiem nesanāk un viņu galvenais uzdevums ir labi izskatīties piemiegtām acīm un atņirgtiem zobiem iztukšojot vienu automāta aptveri pēc otras.

 

Downloaded

Principā iepriekšējā teikumā izteiktais arī raksturo jaunāko VHS laiku Holivudas testosterona parādes galveno vaininieku jeb 20. gadsimta Avengers Assemble otro kopā sanākšanu, Sylvester Stallone kūrēto un režisora Simon West (Con Air, The Mechanic, Tomb Raider) vadībā izveidoto Expendables 2 / Neiznīcināmie 2. Sen zināmu, acīmredzami sagurušu tipāžu jautra kopā sanākšana, lai arī mazliet neveiklā un vecmodīgā veidā, kas brīžam atgādina A-Komandas izgājienus, sadotu lielajam ļaundarim pa muti un beigās visu saspridzinātu. Neko vairāk negaidiet un, kas pārsteidz, neko vairāk arī nevajag. Jo šī filma ir spilgts piemērs, ka no nodrilētām un novecojušām detaļām tomēr ir iespējams izveidot ārkārtīgi baudāmu produktu. Tajā visvarenums un mačo gars jūtams katrā ainā, one-liner joki birst kā no pārpilnības raga (ir arī Chuck Norris joks!) un katram (atgādināšu, ka tie ir divpadsmit) brašuļim brālīgi atvēlēts brīdis paspīdešanai.

7876115_1343387096_91564

Šī filma protams ir zīmīga ar savu zvaigžņu sastāvu un komiski pacilājošo garu, bet nevajag arī piemirst, ka tik ilgstošu ieroču dārdoņu vājprātīgā asinspirtī Holivuda nav redzējusi kopš pēdējā Rembo 4 (?), vai man labpatiktos domāt, kopš Commando laikiem. Kāpēc es saku Holivuda? Nu tādēļ, ka Japānas, Korejas un citās tā reģiona filmās asiņu un vājprāta nekad nav trūcis (uzskatāms piemērs, šī gada non-stop mordabojs The Raid – Redemtion).

The-expendables-2-last-supper-poster