Zaldātiņfilmas otrais laidiens [filma: G.I.Joe 2: Retaliation / G.I.Joe 2: Atmaksa]

Godīgi sakot, no pirmās G.I. Joe filmas (kas iznāca 2009. gadā) atceros diezgan maz, lai neteiktu – neko. Prātā palikušas vienīgi grautiņa ainas Parīzē, kurās automašīnas lidoja, stikla jumti šķīda un Eifeļa tornis ievēlās Sēnā. Bet tas arī viss. Pat par, nu jau lielzvaigznes, Channing Tatum dalību šajā filmā biju piemirsis. Paredzu, ka ar zaldātiņfilmas otro daļu būs stipri līdzīgi. No šīs varbūt atmiņā paliks Londonas saspridzināšanas skats un nindzju (akurāt nav obligāti zināt, ka tās varbūt arī nebija nindzjas, bet gan Cobra organizacijas izveicīgie kareivji) sinhronizētā un, kā horeogrāfiski iestudētā, cīņa karājoties vinčās virs Himalaju bezdibeņa. Starp citu, Londonas saspridzināšana ir redzama filmas treilerī, bet nindzju cīņa šeit, tā kā spriežat paši.

 

Jāatzīmē vēl, manuprāt, viena no retajām interesantajām lietām šīs filmas sakarā. Tas ir otrās daļas nosaukums. Pieļauju, ka lielākā daļa potenciālo skatītāju filmas nosaukuma tulkojuma meklējumos atvēra Google Translate lapu un iemācījās vēl vienu vārdu, kas apzīmē darbību kopumu, kas aizpilda 90% spriedzes filmu – atriebība. Laikam “revenvege” ir vecmodīgi un novazāti, “vengeance” jau izmantoja Die Hard trešā daļa, bet par vārda “retribution” esamību mūs plašāk informēja 2012.g. Resident Evil daļa. Tādā ziņā “retaliation” vārda pielietojumam rodas loģika, un, jāatzīst, ka šis nosaukums ir daudzkārt veiksmīgāks par sākotnējo nosaukumu Cobra Strikes, kas neveikli atgādina par Star Wars.

 

Par pašu filmu? Nekā daudz te nav sakāma. Man bērnībā nebija ne G.I. Joe, ne tā Eiropas versija – Action Man mantiņu, neskatījos arī animācijas seriālu par šiem vīriem. Vienīgā pozitīvā lieta, kas ar šīm Hesbro saistītajām mantiņām ir un joprojām, nemainīgi manā atmiņā, saglabājas – tās dažas komiksgrāmatas, kas bērnībā nonāca manās rokās. Šie komiksi bija mana pirmā iepazīšanās ar ko nopietnāku par Donald Duck piedzīvojumiem un pārējiem Egmont Latvija produktiem. Tikai pēc tam sekoja visi pārējie – Captain America, Hulk, Superman, X-Man utt.. Nu lūk, man bija maza cerība, ka pēc pirmās daļas plastmasīguma un ubertehnoloģiju demonstrējumiem, šī vairāk pievērsīsies mačo atmosfērai un varbūt mazāk ņemsies ar tām pasaules iekarošanām/glābšanām. Bet veltas bija manas cerības. Pasaules iekarošanas tēma te ir praktiski vienīgā, kas tiek cilāta (starpcitu, kādēļ visi uberļaundari grib iznīcināt visu pastāvošo – kāda jēga valdīt pār izpostītu pasauli?). Teorētiski mačo ir un tiek gana apspēlēts, bet diemžēl ārkārtīgi reti, kad nostrādā. Pat divu daiļavu fons nepalīdz – šīs izteikti vīrišķīgās runas un izdarības ir uzspiestas, garlaicīgas un, kas pārsteidz, nevietā. Arī vēlme zaldātiņu tēlus atdzīvināt, piešķirot tiem kādas cilvēciskas īpašības un atribūtus (bērni), ciešs neveiksmi, jo izskatās vienkārši lieki un rezultātā padara filmu pa kādām desmit minūtēm garāku.

 

Parasti šāda tipa filmām – bezsmadzeņu grāvējiem – pārmet lieku moralizēšanu, spiešanu uz jūtām un līdzīgās lietas, kas tikai stiepj garumā sižetu un liek skatītājam ilgāk gaidīt vienīgo, ko viņš no šīs filmas sagaida – stiklu, automašīnu šķaidīšanu, ēku spridzināšanu un kautiņus. Tādā ziņā ar G.I.Joe 2: Retaliation viss ir kārtībā – jandāliņš iet vaļā jau no pirmajām filmas minūtēm. Bet personīgi man filmas pusratā jau bija gana – visa jezga ir par daudz, viss notiek bez īpašas dzirksts un rada vienmuļu atmosfēru.

 

Vienīgās man jautrās epizodes bija, kad mēģināju iztēloties šīs G.I.Joe zaldātiņu un Cobra nindzju pasaules shematiskās cīņas teiksim pret Mortal Combat un/vai Street Fighter varoņiem.

 

P.S. Šīs filmas 3D kvalitāte ir vienkārši atbaidoša. Pēc filmas noskatījos treileri un sapratu, cik maz no šīs filmas esmu redzējis. Tas liek sev apsolīt nekad un nekādā gadījuma vairs neskatīties 3D, ja filma pieejama arī normālajā 2D formātā.

2 stars