Zemes iedzīvotāju cerība [filma: Man of Steel / Tērauda Vīrs]

Domājot par jauno Superman filmu, kas nodēvēta, ja var tā teikt, modernāk – par Man of Steel, ik pa laikam sev atgādinu, ka šis amerikāņu tautas mitoloģijas pārstāvis ir pamatu pamats visam supervaroņu universam, tas ir universālākais un attiecīgi vienkāršākais, šķietami, no zināmākajiem supervaroņiem, nemodernākais, bez tur jokainiem izgājieniem un ieročiem. Iespējams pat muļķīgs. Bet. Vai tad  tāds nekļūst viss vecais, kas zaudē savu svaigumu? Ja palaimējas, tad vecais kļūst par klasiku. Bieži dēvētu par neaizskaramu. Superman gadījumā neaizskaramais laika gaidā pārtapa par neaizsniedzamu klasiku, kas tā vien nepacietībā gaidīja savu nākamamo veiksmīgo reinkarnāciju.

 

300, Watchman un Dawn of the Dead režisora Zack Snyder rokās, stāsta autora un producenta Christopher Nolan pārraudzībā Man of Steel ir kļuvis tieši tik drūmāks, dziļāks un modernāks, kā tas piestāv šim tēlam, nepārveidojot tā bezkompromisu taisnības cīnītāja un cilvēku glābēja būtības fundamentālos pamatus.

 

Lai lietas nebūtu tik vienkāršas un vārds Super neizklausītos tik nodrāzti un ikdienišķi, viņa uz krūtīm esošā simbola ar burtu S nozīme no vārda Superman pirmā burta ir nomainīts uz ko daudz cēlāku un misijai tuvāku. Tagad, jaunajā filmā, burts S uz Superman dzimtās planētas Kripton ir simbols cerībai. Attiecīgi, arī pats Kal-El, Klārks Kents, Supermens ir cerības simbols (mazāk gan savai dzimtajai, bojā gājušai planetai) visiem Zemes iedzīvotājiem. Piemirstot par ASV 44. Prezidenta Barack Obama 2008.g. vēlēšanu kampaņas galveno saukli, tāds kā Jēzus tēls sanāk. Kā papildus apstiprinājums tam un ārkārtīgi iederīgi, jo viegli nolasāms, ir Man of Steel operatora Amir Mokri no lielmeistara Terrence Malick filmām aizgūtais šūpojošais, sapnim līdzīgais filmēšanas stils un ar to saistītā filmu reliģiozā intonācija.

 

Kā jau pie Olypus has fallen minēju, tā vien izskatās Holivuda ir pieņēmusi lēmumu aizmirst par 9/11 un pilnā jaudā atkal filmās iznīcināt visus populāros ASV arhitektūras pieminekļus. Ja The Avengers Ņujorkas kautiņš ar milzu grautiņu visas Manhetenas plašumā tika veidots, tā lai īpaši nebūtu manāmas kādas konkrētas ēkas vai vietas iznīcināšana, tad Man of Steel pietuvojas amerikāņu tautai  jutīgajām vietām daudz tuvāk. Manuprāt, jau debeskrāpju, kas atgādina Dvīņu torņus, sabrukšana un citi izrobotie līdzīga paskata torņi ir gana tuva atsauce uz reāla paša nelabā uzbrukumu, bet Snyder un Nolan pie tā neapstājas – panikā mūkošie un sprādzienos baltiem putekļiem noklātie cilvēki ir precīza kopija 2001.g. notikumiem.

…Vai tas ir vajadzīgs?

 

Man personīgi visi komiksu supervaroņu aizsākumu (origin) stāsti šķiet vienveidīgi un diezgan garlaicīgi. Tādēļ lielākas cerības loloju uz piedzīvojumu turpinājumiem nekā pirmajām daļām/filmām. Bet nezskatoties uz to arī Superman atdzimšanas pirmā filma, Man of Steel, ar visu izredzētā elementu un amerikānisko salkanumu stāstā, manuprāt ir veidota ļoti augstā līmenī, vizuāli perfekta pasaka ar vizuāli perfektu un šķīstu Klārku Kentu. Ļoti eleganti ielenkts lielaktieru sabiedrībā (Russell Crowe, Kevin Costner, Diane Lane, Michael Shannon, Amy Adams) ir pieņemami stīvs. Fakts, ka centīgais un ārkārtīgi mērķtiecīgais Henry Cavill (Immortals, The Tudors) ir pārsteidzīgi nodēvēts par “nekādu” – neizteiksmīgu Superman, man šķiet muļķīgi – jau pirmajā rindkopā minēju iemeslus. Turklāt, salīdzinājumi ar Marvel filmu jautrumu un popsīgo krāšņumu ir nevietā. Šaubos, ka mēs vēlamies visus komiksu supervaroņu stāstus veidotus pēc vienas piegrieznes.

 

Atcerēsimies, C. Nolan Batman pirmā filma Batman Begins, aizsākuma (origin) filma, arī bija ļoti pieklajīga, pat ļoti laba, komiksa ekranizācija, bet tā nav tā svaigākas Betmeniādes filma, kuru min kā šī žanra labāko sasniegumu, bet gan otrā filma – The Dark Knight. Tātad, secinu un ceru, ka atdzimušā Superman otrā filma būs tas, ko Snyder un Nolan ir patiešam iecerējuši paveikt ar šo Cerību Vīru.

4 stars