8 gadus par vēlu [filma: Sin City: A Dame to Kill For / Grēku pilsēta: Liktenīgā sieviete]

Lai arī šķietami mūsdienu populārais kino ir jau kādu laiku dīkstāves procesā, tomēr vispārējs progress, vairāk gan formas un tehniskās kvalitātes ziņā, ir diezgan milzīgs. Kas nozīmē, ka gandrīz desmitgade starp jaunāko režisora Robert Rodriguez veikumu Sin City otro uzlējumu ar apakšnosaukumu A Dame to Kill For, kas tapis sadarbībā ar komiksu mākslinieku un oriģinālstāsta autoru Frank Miller, un viņa 2005. gada filmu – Sin City, ir milzīgs laika posms, kurā gan skatītāja acis ir pieredzējušas lērumu vizuālo kino brīnumu, gan kāre pēc kaut kā svaigāka un neredzētāka ir gājusi tikai plašumā. Attiecīgi, skatītāja uztvere pret šādiem kino, kas galvenokārt sniedz vizuālo baudījumu, ja tā var izteikties, ir notrulinājusies. Tās netiek sagaidīts ar tādu sajūsmu kā tālajā 2005. gadā, kad viens pēc otra iznāca vizuāli unikāli un kino pieredzi bagātinoši kinoprojekti – Renaissance, A Scanner Darkly un 300, kuri atrādīja kinotehnoloģiju plašās iespējas un cik ļoti iespējams dažādot veidu, kā tiek izstāstīt sižets.

 

Līdzīgi kā filmas 300 otro daļu ar apakšnosaukumu Rise of an Empire neviens tā īsti negaidīja, tā arī par Sin City solīto turpinājumu vairums bija sen aizmirsuši. Vien saglabājušās atmiņas par pavisam citādu kino. Protams, atšķirībā no 300 piedzejotā turpinājuma sižeta (lai arī tā līdzautors ir tas pats Frank Miller), Sin City: A Dame to Kill For ir izvilkumi no Sin City komiksu sērijas un tur nav nekā “veidots tikai naudas pelnīšanai” zīmogu. Katrā ziņā ne tik acīmredzami kā filmas 300 gadījumā. Arī filmas A Dame to Kill For tapšanas norises un vēlāk jau arī publicētās ainas un treileri neliecināja par kaut kādu progresu šajā vizuālās noveles ekranizācijā.

 

Viss arvien vairāk apstiprināja, ka šī filma ir iznākusi kādus 8 gadus par vēlu – turpinājums šim vizuālajam ārkārtīgi brutālajam un asiņainajam stāstiņam būtu veiksmīgs, ja būtu iznācis uz karstām pēdām filmas pirmajai daļai. Tagad tas vairāk atgādina, ka režisors vēlējies realizēt šo iesākto projektu realizēšanas pēc, kā saka – vīrs un vārds.

 

Turklāt, arī izvēlētās mini novelītes vairumā gadījumos ir diezgan garlaicīgas. Tās mēģina skatītājam atgādināt par filmas pirmajā daļā redzētajiem trikiem un tēlu bekstorijiem, tās balstās uz jau redzēto un aizrauj tikai pavisam īsos brīžos, kuri visbiežāk ir aktrises Eva Green stāstiņā, kur protagoniste Ava uz ekrāna biežāk ir kaila nekā tērpusies kādā izaicinošā tērpā. Jā, tik vienkārši. Bet, ja nopietni, arī izvēlēto stāstu secība un kopējā notikumu arka izveidota neveikli. Pēc centrālā stāsta ar manipulatori Ava, seko iztiepts, it kā uz skatītāja emocijām tēmēts (kas vispār ir kaut kāds absurds šāda tipa filmā, kaut arī skaitās Film Noir, atvasinājums) abu Sin City filmu kopsavilcēj-stāsts ar likteņa nomocīto, mūžam apģērbto striptīzdejotājas, aktrises Jessica Alba, tēlu Nancy.

 

Kopsavilkumam – var skatīties un nebūs jau tā, ka būs izteikti sliktāks piedzīvojums kā pirmā Sin City filma, bet, vai labāk skatīties jaunu, tikai tāpēc, ka jauna vai tomēr atkārtoti noskatīties (veco labo) pirmo daļu (protams, ja ir tāda kāre), tas jāizlemj jums pašiem.

.

Vērtējums: 2 / 5

.