Ilgas pēc bezjēdzīgā triumfa [filma: Zero Dark Thirty

Crop-zero-dark-thirty

Jaunākā Kathryn Bigelow filma Zero Dark Thirty nav The Hurt Locker turpinājums ne idejiski, ne sižetiski. Jā, Zero Dark Thirty notikumi, līdzīgi kā režisores iepriekšējā filmā, vijās par un ap teroristiem, to piņķerīgo izskaitļošanas un likvidācijas procesiem, bet to izklāsts nav klasisks sliktā un labā tēla cīkstiņš. Drīzāk tēlu vietā ir dažādu pārliecību cīņa un, kaut ļoti konkrēta cilvēka, jāsaka, izteikti vispārīga ļaunuma neitralizācijas pūliņi.

Zero-dark-thirty-01

Filma balstīta uz patiesiem notikumiem, kuri daļēji norisinājās vēl tad, kad šīs lentas uzņemšanas darbi bija jau aizsākušies. Visai pasaulei ir labi zināms galvenais ļaundaris, viņa darbi un liktenis, bet tas nekādā ziņā nelaupa pārsteiguma momentus un sižetiskās nianses joprojām ir interesantas, jo nav pasniegtas pēc klasiskas metodes.

Zero-dark-thirty_10

Zero Dark Thirty aizsākas ar melnu ekrānu, atskan policijas izsaukumi, tv un radio reportāžu izrāvumi  par uzbrukumu Pasaules Tirdzniecības Centra torņiem. Tie lēnām kļūst arvien skaļāki. Uzbāzīgāki, tādejādi simbolizējot amerikāņu tautas pārdzīvotā terorakta traumu, kas savā ziņā, nevis nu jau vairāk kā desmit gadus pēc konkrētā notikuma sadzījusi, bet gan plešas plašumā un kļūst kā neaptverama nacionālā sērga (kustība) un neizsīkstoša strīdu tēma.

Zero-dark-thirty-30-entertainment-news-jessica-chastain-719462581

Kopējais filmas vēstījums atgādina Dona Kihota cīņu ar vējdzirnavām un visur esošā ļaunuma nomācošo sajūtu miksli, kas dīvainā kārtā sevī apkopo galvenās varones, filmā dēvēta par Maya, izaugsmes atainojumu. Sākot no naivas un bailīgas aitiņas, uzsākot savu darbu Centrālajā izlūkošanas pārvaldē (CIP), lēnām pārtopot par bezkaislīgu, precīzu un pārliecinošu plēsoņu, ar to simbolizējot amerikāņu tautu, bezpersonisko valsts iekārtu, to pašu CIP galveno virzītājspēku – cilvēku pārtapšanu par militārajiem spēkiem, ievāktās informācijas pārtapšanu diagrammās un iespējamo misiju pārvēršanu bezkaislīgos (lasi, bezpatriotiskos) statistikas datos, kas pilnībā nosaka turpmākās rīcības iespējamību. Nekāda neapdomīga un karstgalvīga rīcība nav iespējama. Smalkais aprēķins un augstās cenas, kas iespējamās neveiksmes gadījumā būtu jāsamaksā atbildīgajām personām par kāda lieka “Jā” vārda pateikšanu, bremzē tā saucamo patriotisma bravūru un rada spriedzi jeb vienlaicīgas bremžu un gāzes spiešanas sajūtu.

Zero-dark-thirty-2012-pic05

Lai arī pēc filmas vidusdaļas šķiet, ka viss ir tik atsvešināts un tāls no emocijām un karošana notiek tikai ar dažāda līmeņa priekšniecībām (jā, šī ir viena no tām filmām, kur gandrīz visi galvenie notikumi risinās telpās ar monitoru sienām, kuros, kā ierasts, var redzēt visu cīņai nepieciešamo), radot tādu kā vienaldzības sajūtu. Manuprāt, tas ir tikai Kathryn Bigelow meistarīgais gājiens. Pēc pirmās pusstundas, kas atspoguļo informācijas iegūšanu no kara gūstekņiem, radījusi nepamatotās runas par filmu kā spīdzināšanas propagandu, līdz pat filmas pēdējai pusstundai – birokrātija, kopsakarību šķetināšana, brīžiem akla minēšana un bezjēdzīgas kolēģu bojāejas pasvītro nogurdinošās un nebeidzamās cīņas sajūtu. Filmas beidzamajā daļā – misijas “Pusstunda pēc pusnakts” (jeb latviskotais filmas nosaukums Slepenā operācija “30 Pēc Pusnakts”) laikā, iespējams kādam miegainā, bet pilnīgi noteikti samudžinātā sajūta, tiek pilnībā kliedēta ar tīru adrenalīnu un vienkāršu mērķi – nogalināt. Šis spriedzes un principā vienīgo aktīvo filmas notikumu atstāšana uz divarpus stundas garas filmas beigām princips atgādināja filmas 13 Assasins uzbūvi, kur pilnīgi visa emocionālā atriebes un izšķirošās cīņas plānošana vainagojas ar slaktiņu četrdesmit minūšu garumā, veidojot termina Iņ un Jaņ principu.

Zero-dark-thirty-07

Jessica Chastain ir viena no tām aktrisēm, kuru mēs nemanam tēlojam, nav nepieciešams teikt: “ļoti labs tēlojums” un līdzīgas frāzes. Visās savās lomās viņa burtiski pārtop savā tēlā un mēs redzam cilvēku, nevis tā īpatnējo ārieni vai dažas spilgtākās rakstura īpašības. Iespējams, neredzamās un netveramās meistarības dēļ viņai ir gājušas secen liela daļa atzinību – kino balvu. Bet tad atkal… varbūt viņai tas nav būtiski (nu gluži kā izcilajam Joaquin Phoenix, kam visas balvu padarīšanas riebjas) un galvenais ir aktierspēle, atveidojamie tēli un to emocijas – kā Zero Dark Thirty galvenās varones Maya emocionālais apjukums, kad cīņa ir galā – prieks, sēras, neziņa un lepnums vienā kopumā. Izcils filmas noslēgums.

Zerodarkthirty600