Izvēloties Lielāko Kretīnu [filma: The Campaign / Kampaņa: vēlēšanu cirks]

Režisora Jay Roach spēcīgās TV filmas Recount un Game Changes (nominētas un arī ieguvušas vairākas balvas, tai skaitā Emmy un Golden Globe), drāmas kas iztirzā politiskās aizkulises, to cilvēcīgumu vai biežāk gluži pretējo un kas visbūtiskākais, lai varētu saprast kā viens un tas pats cilvēks radījis tik atšķirīgus produktus kādi ir Meet the Parents, Austin Powers, Dinner with Schmucks un jau minētās, to cirkam līdzīgo aspektu – darīsim pilnīgi visu, lai tik iepatiktos vēlētājiem, kas valda politikā un aiz milzīgām nacionālām krāsām rotātām skatuvēm un skaļiem lozungiem. Ja vajag arī smīdināsim, darot visnejēdzīgākās lietas, galvenais, lai vēlēšanu dienā cilvēki izdara „pareizo” izvēli.

 

The-campaign-cinema-033

Amerikāņu tauta jeb, precīzāk, izklaides bizness nu jau gadu desmitiem māk pasmieties par sevi un saviem politiķiem, kuru nākotne tiek veidota roku rokā ar šo pašu izklaides biznesu. Lai cik tas nebūtu skumji politiskās izvēles un valsts/pilsētas/novada vadītāji nereti tiek izvēlēti ne pēc padarīto un plānoto darbu saraksta garuma vai jēdzīguma, bet pēc popularitātes, kas balstīta uz lētiem trikiem. Un iesaistītie politiķi pārvērtušies par klauniem un vēlēšanu kampaņu vadītāju manipulējamām lellēm, kuru galvenais uzdevums izskatīties zolīdi un pareizajā vietā pateikt kādu patriotisku, bet savā būtībā tukšu uzrunu.

 

The-campaign-english-movie-pictures-015

Jaunākā režisora filma The Campaign / Kampaņa: vēlēšanu cirks ir politiskās skatuves izsmiešanas zemākais punkts, kur nav liegts itin nekas. It kā jau visu laiku jēli un joki par zīdaiņa un The Artist sunīša Uggie iekaustīšanu amorāli, bet tā savā ziņā ir laba paraugstunda kādus vien notikumus mēs spējam piemirst, kad izvēlamies nākamos savas nodokļu naudas pārvaldītājus. Un lai arī amerikāniskais gājums un izdarības, iespējams, liek mums distancēties no šiem ākstiem, atgādināšu, ka arī mums ir politiķi demonstratīvie baznīcas gājēji, prese konferencēs grēku izsūdzētāji, publiskie raudātāji un protams arī naivie par korupciju neko nedzirdējušie. Neaizmirsīsim arī par Cieto saukļu bārstītājiem un galu, galā arī apjukušajiem „kas es esmu?” un čaļiem pa purnu piesolītaja tipu. Tā kā, visur viņi ir vienādi.

 

Cmp-fp-012-jpg_235608

Runājot par aktieru sastāvu jeb par galveno politiķu atveidotājiem, superpopulārajiem amerikāņu komiķiem Will Farrell, kas Amerikā apsmietāko un zināmāko politiķi, izbijušo divu termiņu prezidentu George W. Bush atdarinājis jau gadus desmit, beidzot to nospēlē veselā filmā (protams filmā netiek minēta saistība ar Prezidenta kungu, bet līdzība ir neapšaubāma), un Zach Galifianakis, kura populārākais lūzera tēls ar spēcīgām memmīša iezīmēm ir pielāgots īstena, mazliet par tizlu stīvajai sabiedrībai, bet patiesa politiķa lomai, īsti nav ko piesieties – tēli ir nostrādāti un rūdīti profesionāli idioti, kuru izdarības ir diezgan paredzamas, nu vismaz (kārtējo reizi es par to pašu!) raidījuma Saturday Night Live skatītājiem.