Katra puikas sapņu filma [Pacific Rim / Pacific Rim: Uzbrukums Zemei]

Varētu gari un plaši (nē, nopietni) stāstīt kā panākts un kāpēc Pacific Rim ir gandrīz perfekta vasaras lielbudžeta jeb popkorna filma. Bet es to nedarīšu. Vienkārši, ja jums ideja par milzmonstru, kuri nākuši no Zemes dzīlēm, pilnkontakta cīņām ar cilvēku radītiem mega izmēra kaujas robotiem nešķiet saistoša jau kā teikums vien, nekas jūs nespēs pārliecināt, ka Pacific Rim ir vasaras sezonas tipa izklaides filma numur viens.

Pacific Rim piedāvā tieši to ko no tās saigaida. Maskulīnas, adrenalīna pārpilnas ainas, kurās monstri un roboti tuvcīņā viens otram dod iekšās. Detaļas un orgāni lido pa gaisu uz velna paraušanu. Un piloti par iestīvinātu, šajā kontekstā gandrīz neiederīgo “permission to launch missile” frāzi atceras tikai pavisam kritiskos un bezizejas brīžos. Jo kapēc gan izmantot raķetes un citus spridzināmos, ja ir iespēja tā kārtīgi izklapēt tos milzu pazemes pretekļus?

Bez jau minētajiem mordabojiem Pacific Rim nekā cita arī nav. Ok, ir parasts, klišejām pārpilns stāsts par pasaulīgu patriotismu, atriebi un pašaizliedzīgu mērķtiecību, kas no dramaturģijas viedokļa filmu ierindo Transformer rotaļlietu sākotnējā stāsta līmenī. Bet vai tas patiešām ir būtiski, ja viss pārējais ir veidots ar režisora Guillermo del Toro raksturīgo detalizācijas pakāpi un spēju izveidot perfektu atmosfēru? Tieši tā – nav.

Turklāt, bažas par lielzvaigznes neesamību aktieru sastāvā ir pilnīgas muļķības. Tās netrūkst, jo šajā variantā visiem aktieriem ir vienlīdz liels ekrāna “spēks” un nav kādam nepamatoti (kā bieži gadās) jāatvēl pārāk daudz ekrānlaiks. Ok, Luther a.k.a. Idris Elba ar savu frāzi “Today we are cancelling the apocalypse!” liek bērnišķīgā satraukumā iespurgties un nekas cits, tīri tekstuāli, to nepārspēj.

Un teikšu jums tā – nav nekā slikta, ļaujoties savam (iespējams dziļi paslēptajam) puiciskajam priekam un ikreiz, kad briesmonim tiek kārtīgi iezvelts, nobļauties: “YEAAAAHH!”.

 4 stars