Līdz popkornfilmai vēl tālu [filma: Red Lights / Sarkanās Gaismas]

Red-lights-poster_01

Lai ieinteresētu skatītāju un liktu tam noticēt (lasi, piesaistīt tā uzmanību līdz notikuma beigām), vienalga vai tā ir filma, teātra izrāde, TV šovs vai pasākums, ne obligāti apskatāmajai tēmai ir noteicošā loma skatītāja piesaistē. Ne jau mūzika mums interesē Eirovīzijā un dziedāšanas šovos, ne dejošanas prasmes noteica svarcēlāja uzvaru Dejo ar Zvaigzni šovā, un galīgi ne loģiskākie uzdevumi, meklējot Latvijas īsteno Princesi, vai skaistāka sejiņa mūs saista līdzīga rakstura šovos. Pieļauju, ka katram no mums ir savi iemesli kādēļ laiku nepavadīt “lietderīgāk”, teiksim lasot Rīgas Laiku (tagad arī krieviski), Uliss (vēlams oriģinālvalodā) un Umberto Eko (protams, Neglītuma vēsturi) vai iedvesmojoties no Bobby Mcferrin koncerta un viņa lekcijas par pentatoniskajām skaņkārtām Pasaules Zinātnes Festivālā, bet nenoliedzami, atzīst vai nē, katrs agrāk vai vēlāk un dažādos apjomos patērē laiku (un uzskatu, ka tas ir arī nepieciešams), principā bezjēdzīgā izklaidē, kas sakustina citādi ikdienā neiekustināmas vai nebijušas emocijas.

Redlights-character-poster-

 

Tādēļ dziļi cienu daudzus ASV TV šovus, ar smieklu asarām acīs noskatos Princeses un pat bieži paviršais skeču šovs Saturdays Night Live, kas radījis ne vienu vien mūsdienās zināmas TV un kino zvaigznes, man liekas ir lietderīga izklaide. Ja ne vienmēr, lai “izrēktos” no visas sirds, bet kaut vai redzēt kāda aktierīša sākumu un, nereti, pamanīt kādu TV raidījumu veidošanas smalkās mašinērijas ķibeles. Galvenais, ka interesanti un izklaidējoši. Ne vienmēr ticami, bet saistoši. Galīgi ne obligāti izglītojoši, bet stabile kvalitātē jeb, labāk to nosauksim, manierē pasniegts.

Red-lights-elizabeth-olsen-character-poster-slice

 

Protams, visas šīs īpašības ir stiepjams jēdziens un tām ir subjektīva pieeja, bet tā nu es uztveru popkultūras izklaidi, kas, pareizi mainot šo sastāvdaļu attiecības, veido labi pavadīta laika sajūtu. Diemžēl jāsecina, ka Buried  režisoram, Rodrigo Cortés veidojot filmas vajadzētu palikt sēžot tikai viena amata krēslā, t.i. režisora, jo tomēr, lai arī ne vienīgā, bet tomēr visjaudīgākā filmas problēma ir tieši scenārijā. Tas pēc filmas pieklājīgā ievada un uzstādītās noskaņas ar diezgan labu drebuļa līmeni, turpinājumā diezgan uzbāzīgi tika pildīts ar pastulbiem dialogiem un frāzēm. Noslēgumā vispār saspridzinot filmu pa detaļām gluži tāpat, kā prožektorus Robert De Niro tēlotā lielšarlatāna šovā (turklāt, imitēt zemestrīces efektu stipri līdzīgā veidā kā seriālā Lost, kas mazā budžeta dēļ, kameru vienkārši kratīja, ir lēts triks).

71dd5e2364b7bb8ff83b8b8e67af3517

Noslēgumam jāsaka, ka ne saskatāmā līdzība ar seriāla X-Files mūžīgi skeptiski noskaņoto specaģenti Dana Scully, vecākās paranormālo aktivitāšu izpētes nodaļas vadītājas Sigourney Weaver tēlā, ne viedā ekstrasensa Simon Silver vai citu iesaistīto teksti, kuru patiesību neuzskatu par vajadzīgu analizēt, par un ap paranormālajām aktivitātēm, nespēja noturēt interesi uz ekrānā notiekošo, jo gluži vienkārši, uzkrītošā filmas veidotāju vēlme nodrillētām metodēm pasniegt neko kā ko unikālu sāk diezgan strauji kaitināt. Pietam talantīgu aktieru standartspēle (kā jau ierasts, izniekots Robert De Niro talants un mazā, turklāt pilnīgi liekā lomā, viena no talantīgākajām jaunās paaudzes aktrisēm Elizabeth Olsen) tā īsti neļauj notiekošo uztvert kā komēdiju (kas starpcitu, būtu neliels glābiņš). Tātad, arī šis ir tas gadījums, kad vidusmēra (aizmirstamai) filmai ir mazāks gala pienesums nekā, teiksim, ļoti sliktai filmai.

Robert-de-niro-in-red-lights_500x325

Tomer loti daudz diskutablu nianšu,lai veidotos pamatīgs “neticu,bet kru… – I rated Red Lights ★★★☆☆. gomiso.com/r/24xvW

— Ģirts Luste (@Girts) August 5, 2012