Lielummānija uz pilnu klapi [Hobits: Negaidīts ceļojums / The Hobbit: An Unexpected Journey]

The-hobbit-poster-2

Bija reiz režisors, kurš vēlējās pasaulei pierādīt, ka ir spējīgs uz brīnumiem. UzfilmētJ. R. R. Tolkien Lord of the Rings romānus. Visus trīs. Smuki – no katras grāmatas izveidojot vienu filmu. Tas izdevās, un ar uzviju. Bet nu jau ir pagājuši apmēram desmit gadi kopš par režisora Peter Jackson spējām neviens nešaubās. Kas arī ir lielākais, nu jau cita J. R. R. Tolkien romāna ekranizējuma mīnus – atbildīgie studijas vīri neuzlika nekādus ierobežojumus un nu mazais (it kā) bērnu romāniņš ir uzblīdis par triloģiju vismaz septiņu stundu garumā.

 

The-hobbit-gandalf1

Es, protams, saprotu i studiju, i Peter Jackson gan merkantilās vēlmes (vairāk filmu, vairāk naudas), gan vēlmi izstāstīt visus pastāstiņus, kas netika nofilmēti Lord of the Rings triloģijā un ko pats meistars J. R. R. Tolkien, gadiem ejot, ir izstāstījis,  bet, manuprāt, ir jābūt kaut kādam saprātam un cieņai pret skatītāju (parasto), lai nenotiktu šāds absurds – no trīssimt lapaspušu romāna veidotu triloģiju. Nu nav tur tik daudz tā stāsta. Katrā ziņā nekā tik daudz jauna. Iespējams, ja tā būtu pirmā filma par Viduszemes pasauli, tad attieksme būtu citādāka. Tad visticamāk, visas hobitu un rūķu rīvēšanās liktos interesantākas, bet tagad, kad mums jau ir bijušas (ja skaitam extended versions) 729 minūtes ar hobitiem un Viduszemi, izteikti lēnā filmas gaita un neskaitāmie blakusstāsti un atkāpes no galvenā notikuma, šīs filmas galvenā hobita Bilbo pierunāšanas doties ceļojumā uz zaudēto rūķu kalnu, šķiet vienkārši pārspīlēts un neierobežota mākslinieciskā (režisora) lidojuma gala rezultāts. Šāds formāts vairāk šķiet piemērots seriālam. Tur par stiepšanu garumā kāds sāktu aizdomāties tikai, kad sezona būtu pusratā, tātad pēc kādām piecām stundām. Bet par blakusstāstiem, kam maz sakara ar galveno, neviens neļaunotos (nu vismaz pirmās divas sezonas), jo, kā jau mēs atceramies, seriāls Lost praktiski sastāvēja no flashback-iem un tas sāka kaitināt tikai kādā trešajā sezonā.

The-hobbit-stills-14

Diemžēl arī pēc garā ievada filmā the Hobbit sekoja vietas, kas ir nevajadzīgi izstieptas. Piemēram ciemošanās pie elfiem. Tur ātru Lord of the Rings aktieru cameo vietā visiem elfiem bija dota vieta izteikties nopietnāk un vēlreiz apliecināt jau visiem zināmo viedumu. Un godīgi sakot, vairāk kā pēc pusotras stundas gaidīšanas, kad kaut kas sāks virzīties uz priekšu, arī spriedzes ainas nešķiet vairs tik vērienīgas. Manuprāt, tas daļēji ir tādēļ, ka saproti, ka esi mazliet apčakarēts – visi izšķirošie (interesantie) notikumi un lēmumi tiks pieņemti tikai otrās filmas otrajā pusē un trešajā daļā. Bet šeit viss beigsies ar nostāšanos kalna galā ar skatu uz galamērķi – kalnu, nu gluži kā Lord of the Rings pirmās daļās beigās (labojiet, ja kļūdos).

Hbt-fp-0009-jpg_234522

Otrs elements, ar ko ir bijusi vēlme skatītājus mazliet maldināt (lasi, pievilināt), ir revolucionārās tehnoloģijas ar kādām tiek filmētas visas trīs Hobbit filmas, tas ir – viss tiek iemūžināts ar 48 kadriem sekundē, ierasto 24 kadru sekundē vietā. Jaunā tehnoloģija mums piedāvā vairāk detaļu (vai vajag?) un dzidrāku (vai vajag?) attēlu. Turklāt 3D dod (it kā) klātesamības efektu. Izklausās jau daudzsološi, un iespējams kādam ļoti noderīgi, bet diemžēl man jāsecina, ka klāt jau netīkamajai un, manuprāt, liekajai 3D tehnoloģijai nu man nāksies saviebties par vēl vienu – 48fps (starpcitu, James Cameron jau kaut ko sāk runāt par 60 kadriem sekundē). Uzskatu, ka daudzkadru tehnoloģija ar visu savu dzidrumu ir laupījusi kinopasaulei, un šai filmai it īpaši, mazliet aizmigloto, pasakai līdzīgo skatu, kad redz tik cik ir jāredz un ne vairāk. Man nav jāredz katrs mats uz rūķa galvas, lai pieņemtu, ka tie ir īsti. Viss ir pārāk īsts, līdz tādam līmenim, ka dekorācijas arī izskatās lēti, jo skaidri redzams, ka tās ir dekorācijas, turklāt animētās kaujas bieži izskatās līdzīgi datorspēļu animētajiem videomateriāliem. Pieņemu, ka šajā lietā ir kāds defekts, kuru laicīgi nav spējuši atrisināt, bet turpinājumos būs izlabojuši. Arī aktieri, pateicoties šīm tehnoloģijām, izskatās par reālu un tuvu, līdz pat tādam līmenim, ka ir neērti uz viņiem skatīties un neviļus rodas TV uzveduma vai meksikāņu ziepju operas iespaids. Tas ir ārkārtīgi slikti un ceru, ka nekad vairs nenāksies skatīties filmu ar šādu tehnoloģisko risinājumu.

Thehobbit-auj-1

Lai beigtu uz pozitīvas nots – mīklu minēšanas aina ar Gollum un hobitu Bilbo ir filmas interesantākā un traģiski smieklīgākā daļa, kas atgādināja, ka arī Lord of the Rings filmās (cik nu es viņas esmu redzējis un atceros) tieši šis tēls, savas šizofrēniskās dabas dēļ, likās vissaistošākais.