Naudas reputācija [filma: Arbitrage / Arbitrāža]

Arbitrage_official_trailer_hd_2012_

Mūsdienās, lai arī cik tas nebūtu jocīgi, ir ārkārtīgi reti sastopami trilleri ar spēcīgu drāmas elementu. Pārāk bieži mums tiek piedāvāti fabrikā štancēti spraiga sižeta stāsti, kas, cik nu nemākuļi spējuši, papildināti ar šādiem tādiem dramatiskiem notikumiem. Parasti ar draudzenes, bērna nozagšanas, atriebes… drošības nosargāšanas pasākumiem. Pārsvarā šie elementi ir absolūti lieki un kalpo tikai un vienīgi, lai aizpildītu kādu pusstundu filmas laika, jo citādi skatītāji būšot neapmierināti, ka spriedzes filma ilga knapi stundu. Tieši tik ilgi, cik arī spriedzes ainas ilga, lai kārtējās klapatas būtu atrisinātas. Es gan tikai priecātos, ja lielākā daļa šo filmu būtu tik garas cik garas ir visas spriedzes ainas kopā saliekot, bet tā vien šķiet, ka vairumam vajag tieši šo abšaubāmo kino kokteili un kinoteātrī pavadītas divas stundas, lai beigās varētu pateikt – normāla filma, lai “atslēgtos”. Es priecātos, ja būtu vairāk filmu, kas līdzinātos Brotherhood un tās spriedzes līmenim, kas nevienā vietā netiek mazināts ar kādu blakus stāstu un galvenajam notikumam nesvarīgu tēlu.

 

0911_arbitrage_630x420

Bet aizmirstot visus sliktos piemērus (ja vien tas būtu iespējams), jāpriecājas par debitanta pilnmetrāžas kino scēnā Nicholas Jarecki pavasarī Sundance kinofestivālā prezentēto trillerdrāmu Arbitrage, kas brīnumainā kārtā ir nonākusi arī līdz mūsu kinoekrāniem. Akcentējot šīs filmas atšķirību jāsaka, ka pirmkārt tā ir kā kārtējais apliecinājums Richard Gere lielajam aktiera talantam, kas pēdējās desmitgades laikā ir mazliet pabalējis, jo principā vērā ņemamas lomas bijušas tikai divās filmās: Brooklyn’s Finest un Unfaithful. Otkārt tā apliecina, ka sen zināmās patiesības stāstu, ka bagātie var (nopirkt) visu, jo tiem ir vara un ietekme, joprojām ir iespējams izstāstīt aizraujoši un nav obligāti pēkšņi kādam jāpārvēršas par izcilu šāvēju, pa šaurām ieliņām vai māju jumtiem pārdroši jāmūk no ļaundariem vai ko tamlīdzīgu. Treškārt, Arbitrage ir patiesa un precīza, jo tajā nav tīru labo un ļauno tēlu. Protams Richard Gere tēls ir iekūlies visdziļāk, un viņa darbības, kaut šķietami savtīgas, pretlikumīgas un amorālas, neviena nav veikta ar apzinātu mērķi nodarīt kādam pāri. Tās vairāk raksturojamas ar “tā dzīvē gadās”.

Arbitrage-still4

 

Tas arī atšķir šo vienkāršo, bet pamatīgi un meistarīgi veidoto filmu no citām – tā ir ticama, apspēlē visiem sen jau zināmās lietas un situācijas, nevienu neieliekot varoņa vai cietēja lomā, bet gan mēģinot atrisināt situāciju pēc iespējas veiksmīgāk, ātrāk un kaut arī pretlikumīgi apejot sabiedrībā pieņemtos spēles noteikumus, bet atjaunot reputāciju. Jo kas gan ir vēl svarīgāks par naudu un bez kā gandrīz nav iespējama vara?

 

Movie-review-arbitrage

Situācija, kurā šķietami nosvērtais Richard Gere tēls nonācis, un darbības, kuras jāveic, lai nezaudētu pilnīgi visu, arī ģimeni, ir neapskaužamas. Filmas gaisotne līdzinās cilpai, kas ik pa laikam ciešāk savelkas ap viņa kaklu, un tā īsti nav izkalkulējams, kurš būs tas vājākais melu posms, vai kurš būs pirmais, kas nenoturēs līdzsvaru sašūpotajā kāršu namiņā. Un galu glalā nav zināms, kā filma beigsies. Kurš visvairāk cietīs, un kurš kuru sev līdzi paķers, īsti nav paredzams.