Normālās ikdienas gaitas [filma: Holy Motors / Svētie Motori]

Holy_motors-620x465
Manuprāt, Leo Carax jaunāko filmu Holy Motors var interpretēt vismaz divējādi.  Tā ir  parodija un sarkasms par mūsdienu pasauli vai arī kino pasaules skatījums caur šī režisora acīm. Var jau būt, ka abi, jo viens otru neizslēdz. Holy Motors noteikti nav līdzīga viņa skaudrajam mīlas stāstamThe Lovers on the Bridge un noteikti nav arī iznīcinošāPola X līdziniece. Ja vien abstrakts un diezgan nosacīts sižets nav uzskatāms par vienojošo.

93556_gal

 

Leo Carax pazinējiem droši vien lieki teikt, ka šis nav kino ikvienam, bet tomēr atgādināšu, ka Holy Motors ir tiem, kas izsalkuši pēc kaut kā citāda, vizuāli un idejiski dziļāka un pilnīgi noteikti niansētāki smieklīgāka par izteiksmīgām mīmikām un nepamatoti tiešiem jokiem par ģenitālijām.

Holy-motors06

 

Leo Carax atgriežoties pie sava ilggadējā filmu partnera un galveno lomu atveidotājaDenis Lavant, kas līdz šim vienmēr atveidojis tēlus ar vārdu Alex, bet šajā filmā mistisko Oscar kungu, kopā radījuši ārkārtīgi amizantu mūsdienu sačakarētās sabiedrības ikdienas apburtā riteņa modeli. Uzsverot, ka pilnīgi viss, kas aizņem mūs ikdienā, ir diezgan nosacīti normāls, un, nedaudz uzliekot uzsvaru uz kādu no notikumu detaļām vai iesaistīto cilvēku uzvedības niansēm, mēs filmā iegūstam cirkam līdzīgu māžošanos, kur tik bieži piedzīvots viss kas atkārtojamies, ka visi pie tā savā ziņā pieraduši, un truli tā vien gaida to atkārtojamies atkal un atkal. Tādejādi veidojot absurdo un neizmērāmo terminu – normāls. Galvenais, lai ir spilgti, it kā šokējoši un piešķir mirkļa ilūziju par kaut ko svaigu, nebijušu. Jaunās vēsmas, kura pilnīgi noteikti ir kā veca reinkarnācija un imitācija, ieviesējam noteikti jābūt apgarotam, pilnīgi noteikti ekscentriski noskaņotam ākstam ar neciešamu raksturu, jo tikai (vismaz) mazliet šokējošais spēj iekarot patērētāja uzmanību un izsisties cauri džungļiem līdzīgajam produktu tirgum.

L_2076220_c5ebe98f

 

Arī ikdienišķās interneta sērfošanas un dažnedažādāko gadžetu lietošanas paražas šeit spilgtinātas līdz nepatīkamam, bet droši vien patiesam, absurdam. Pasvītrotās mehānikas un bezpersoniskums par spīti spilgtumam un emociju imitācijai, kur galu galā mēs vienkārši esam lietotājs ar kārtas skaitli un uzstādījumiem, kas mūs it kā raksturo. Tehnoloģijas mūs vienkāršojušas līdz bezpersoniskām ciparu virknēm, un mūsu darbības ierobežotas, it kā mēs sēdētu būrīšos. Tādos – garumgarās rindās saliktos, viens pie otra ar apkuri, spuldzīti pie griestiem un datoru uz galda. Pērtiķu būrīšos, no kuriem pa dienu mūs izlaiž, lai varētu pamāžoties, kā nu kuram ir vajadzība, un vakarā varētu mierīgu prātu atgriezties atpakaļ. Bet tam visam pāri, par nopietniem sasniegumiem kinematogrāfā balvas dodam datoranimētu mantiņu piedzīvojumiem.

Holy-motors-lg