Sadzīviskā pasaciņa [filma: Lola Versus / Lola ir pret]

Lola-versus-poster

 

Lola Versus ir viena no tām filmām, kuru pēc pusgada neatcerēsies (atcerēsies jau atcerēsies… varbūt), bet, kamēr to skatīsies, tā raisīs ļoti pozitīvas emocijas, kaut vēsta diezgan skumju stāstu, arī pēcgarša ir ārkārtīgi patīkama. Varbūt pat nepamatoti. Nu ja mēs gribam visu izanalizēt un, kā saka – salikt pa plauktiņiem. Bet iesaku to nedarīt, jo šī ir diezgan spilgts piemērs tām filmām, kuras mēdzu saukt par saldsērīgajām jokainajām komēdijām.

 

Filmas veiksmes pamatā ir divas lietas. Pirmā – aktrise Greta Gerwig, kuru iepazinu Ben Stiller netipiskajā izgājienā iemēģinoties uz neatkarīgā kino skatuves filmā Greenberg. Paspīdējusi dažās mazās lomās lielajās filmās (Arthur, No Strings Attached), šķiet tikai pagājušajā gadā tika pie sev ļoti piemērotas lomas Damsels in Distress, kur daļēji Wes Anderson raksturīgos dialogos un notikumu attīstībā šausta sevi un apstrīd iepriekš pašas izvirzītās tēzes par dzīvi. Kopā ar draudzenēm Vudijiski analizējot dzīves līkločus, palīdz koledžas studentiem ārstēties no depresijas. Protams, nevienam tur nav depresijas un nevienu viņas neizārstē, bet tas jau ir cits stāsts.

Greta-gerwig-lola-versus-movie-image-600x399

 

Greta Gerwig ir izteikta raksturlomu aktrise, kas ļoti efektīvi atspoguļo moderno un neatkarīgo mūsdienu pārsteidzoši analītisko un loģisko, bieži nelaimīgas mīlestības upura – sievietes tipu. Bet atšķirībā no nereti Holivudas filmās supermodeles cienīga izskata sievietes vai vismaz Julianne Moore, Greta Gerwig tēlam piešķir reālistisku devu.  Ne visas vientuļās ir slaida auguma, kārtīgi sasukātiem matiem, perfektu meikapu. Viņām ne vienmēr ir laba karjera un gaidas pēc viena vienīgā prinča baltā zirgā.

Greta-gerwig-stars-as-lola-and-joel-kinnaman-stars-in-lola-versus-2012

 

Otrs filmu ārkārtīgi pozitīvi ietekmējošais faktors ir Vudijs Allens. Ir vairāki spilgti piemēri jauniem un mūsdienīgiem Vudija kino stila atdarinātājiem jeb, pareizāk, turpinātājiem. Šķiet veiksmīgākā, ko varu iedomāties, ir Julie Delpy 2 Days in Paris, bet viskonstantākais un progresējošākais ir aktieris un režisors Edward Burns, kas, teiksim ar savu pagājušā gada mini budžeta komēdiju Newlyweds (filmēšana ilga 12 dienas un kopējie izdevumi vien 9 tūkstoši dollāru), ir sasniedzis kaut kādu šī stila perfekciju. Ar nepacietību gaidu viņa jaunāko, šonedēļ pirmizrādi piedzīvojušo, filmu The Fitzgerald Family Christmas, kur viņš atgriežas pie The Brothers McMullen tēmas par ģimeni, kurā, maigi sakot, ne visi viens otru mīl un ciena. Tā arī Daryl Wein savā Lola Versus, izmantojot Woody Allen cienītājiem pazīstamus paņēmienus ar gudru spriedelēšanu par dzīves pavērsienu sagrautām personām, kas joprojām funkcionē kaut kādā sadzīviski komiskā telpā, kur ārēji šķiet viss jūk un brūk acu priekšā, spēj tikpat veikli kā problēmās iekrituši tikt no tām laukā. No sērijas – tu nekad nezini, kas tevi gaida iznākam ap mājas stūri.

R29-lola-versus-zoe

 

Tātad, iesaku noskatīties kā mazu sestdienas vai svētdienas nieciņu ar pāris dzīves atziņām, pasmiešanos par sevi un aitu baram līdzīgo patērētāju kultūru. Turklāt viss – mazliet idealizētā divdesmitgadnieku Manhetenas vidē.  Un, kas nav mazums, ir patīkama atslodze no lielbudžeta romantiskajām komēdijām, kur viss nogludināts un paredzams jau no pirmajām minūtēm.