Seriāls Sāga turpinās… [Twilight: Eclipse]

021908_twilight

Laikam jau būtu jāsāk ar to, ka Twilight pirmā daļa ir filma, kas man ir palikusi atmiņā kā laba sava žanra filma, kas spēja uzburt savu pelēcīgo laika apstākļu pasauli, kur starp mums jau zināmajām pusaudžu problēmām, vilkaču un vampīru būšanas likās ticamas. Filmas noskaņu papildināja ļoti atbilstošs filmas skaņu celiņš (soundtrack), kur šķiet daži izpildītāji pēc filmas lieliskajiem panākumiem kļuva par neatņemamu pusaudžu mūzikas kolekcijas sastāvdaļu.

Gāja laiks un  bija pienākusi kārta nākamajai (nu jau „sāgas”) Twilight daļai – New Moon. Skatījos to ar diezgan lielu interesi, jo uzskatīju, ka stāsts patiešām bija vēl nepabeigts un materiāls bija labs. Liela bija mana vilšanās, kad filmas vidū es sapratu, ka skatos ļoti dārgu seriālu ar sliktu aktierspēli.

Arī jaunākā Krēslas sāgas daļa Aptumsums (Eclipse) šo seriālīgo sajūtu manī nespēja kliedēt un tikai ceru, ka tas ir bijis ar nodomu, jo tādejādi bija trāpīts tieši mērķī.  Es patiešām nesaprotu kāpēc visām sarunām starp Bellu (Kristen Steward) un Edvardu (Robert Pattison) režisorprāt bija jābūt vizuāli tik garlaicīgām. Vai patiešām nevarēja kādu radošāku pieeju? Bija taču zināms, ka tā ir būtiska filmas sastāvdaļa un atkārtosies vairākas reizes. Kā arī praktiski visus filmas dialogus filmēt tuvplānā ir izteikts seriālu filmēšanas piegājiens. Ne velti seriālu aktieri tiek saukti par „talking heads”! Par labu nenāk arī tas, ka filmā tiek izmantoti seriālā „Lost” tik populārie flashback momenti, lai ilustrētu pagātnes notikumus, un aktiera Peter Facinelli būšana daktera lomā man vispār radīja ļoti nenopietnu attieksmi, jo arī daktera lomā viņš ir seriālā „Nurse Jackie”, kur viņam ir diezgan komisks tēls.

Pirmajās minūtēs pirmizrādes seansa laikā, atceroties par šo seriālam tik tuvo stilistiku, arī pārējais uz ekrāna (un ne tikai) notiekošais, manuprāt, nespēja attaisnot kāpēc šim stāstam ir tik pliekans izpildījums. Kadri, kuros zaļā fona izmantošana ir uzkrītošāka nekā seriālā Ugly Betty, liek domāt, ka viss gluži kārtība nav. Es domāju tīri prioritātēs. Bet nu šeit var strīdēties – vai galvenais ir: lai aktieri saņemtu milzīgas summas par piedalīšanos šajās filmās vai budžets tiktu tērēts uz filmas saturu un vizuālo noformējumu. Šķiet lielie vīri kinostudijās ir izvēlējušies pirmo variantu, jo par pirmo sāgas daļu aktieri katrs saņēma pa 2 milj., bet nu jau honorārs ir izaudzis līdz astronomiskam ciparam – 25 milj. plus vēl ~ 7% no kases ieņēmumiem. Ja neskaita uzlabotos specefektus ainās ar vilkačiem, tad pārejā filma vizuāli ir stipri zemākā līmenī nekā tai vajadzētu būt, ja ņem vērā, ka tā ir jau trešā daļa tik milzīgi populāram stāstam.

Nezinu vai pie vainas bija neviennozīmīgi uztveramā reakcija zālē dažādās filmas ainās vai jau iepriekš minētie aspekti, bet vairākas ainas man lika noelsties/nopūsties un kārtējo reizi nodomāt: nu kāpēc tā! – nevarēja normālāk uztaisīt? Es vēl varētu saprast ķiķināšanu zālē pie ainām, kur Bella un Edvards stāsta cik viens otru kvēli mīl, bet smieklu atskanēšana pie it kā nopietnām ainām man lika domāt, ka es neesmu vienīgais, kas domā, ka filma bija uzjautrinoši nopietna. Kā arī ik pa laikam diezgan uzkrītoši varēja manīt, ka Pattisona jaunskungam ir jau apnicis tēlot Edvardu un lai arī cik tas nebūtu dīvaini filmas veidotāji ir iekļāvuši filmā ainas un dialogus, kas ir neatbilstoši humorpilni, un norāda uz viņu nevēlēšanos koncentrēties uz stāsta viengabalainības nodrošināšanu.

Esmu dzirdējis viedokļus, ka filma esot paredzēta gan puišiem, gan meitenēm to pamatojot, ka action ainas puikām un attiecību trīsstūris meitenēm. Tad gribu teikt, ka puiši ir stipri apdalīti, jo lielais kautiņš, kas tiek minēts kā galvenais notikums filmā ilgst vien pāris minūtes. Kas arī nav nekāds pārsteigums, jo pēc arī treilerī dzirdamās frāzes: „ it’s will be ugly fight with lifes lost” pāris ainas vēlāk tiek paziņots, ka priekš „labajiem” vampīriem un vilkačiem tas kautiņš nebūs nemaz tik grūts. Es gribētu ticēt, ka grāmatā tas cikstiņš ir daudz zīmīgāks nekā filmā, jo te tas bija tikai kā fona notikums Bellas, Džeikoba un Edvarda attiecībās.

Kopumā es varētu teikt, ka tā ir vampīrfilma, kas kaut kādos momentos liek domāt, ka ir supervaroņu filma, bet  jau nākamajā ainās atgādina par savu „mīlas trīsstūris pāri visam” būtību.