Skaistais raupjums [filma: Rust and Bone / De rouille et d’os / Rūsa līdz kaulam]

De-rouille-et-dos-la-bande-originale



Viņa ir pašpārliecināta un egocentriska skaistule, kas tic savam pašizdomātās neaizsniedzamās princeses statusam. Visu – apkārt esošo un notiekošo uztver pašsaprotami, savā ziņā nepateicīgi, un izsalkušos, dažkārt pat izmisušos vīriešus uztver kā tādu paštīksmināšanās papildinājumu. Tie ātri apnīk un bezkaislīgi nomaināmi pret citiem. Stephanie ir akvaparka zobenvaļu trenere. Spriežot pēc mājās gar visām sienām izliktajiem attēliem, vaļi ir viņas kaislība, un acu skatiens ar kādu tā viņus pavada, liecina par īstu mīlestību – tie ir viņas pasaules centrs, ap kuru viss griežas, un vienīgais, kas viņai ir patiesi svarīgs.

Viņš ir Ali – izbijis kikbokseris, kas pēkšņi kļuvis par vienīgo apgādnieku savam piecgadīgajam dēlam. Viņa dzīve ir sarežģīta, bet emocionālais tukšums un gandrīz dzīvnieciskā pieeja lietām šķietami daudzko padara vienkāršāku. Ikdienā uzkrāto stresu viņš kliedē ar fiziskām aktivitātēm, bet par vienīgo emocionālo katalizatoru kalpo piedalīšanās nelegālās cīņās.

Kopā viņus saveda Stephanie konflikts ar kādu apmeklētāju klubā, kurā Ali strādā par apsargu. Sākotnēji, sociālo statusu un raksturu atšķirības dēļ, šo abu cilvēku draudzība šķiet pilnībā neiespējama, bet neilgi pēc viņu pirmās tikšanās, Stephanie darba vietā notikušais nelaimes gadījums, kurā viņa zaudē abas kājas, viņus atkal saved kopā.

Skarbās cietuma drāmas The Prophet režisors Jacques Audiard, ar oriģinālā darba autora autļauju, brīvi improvizējot ar īso stāstu apkopojuma Rust and Bone noskaņām, personāžiem un emocionālajiem pārdzīvojumiem ir spējis uzburt pavisam citu, rakstniekam Craig Davidson sākotnēji šķita nerealizējamu, stāstu. Turklāt viņš, par filmas pamatu ņemot tikai divus no apkopojuma stāstiem, kuros centrā ir vīrieši, apvienojis tos vienā skaistā mīlas stāstā ar vīrieti un sievieti.

Galveno sieviešu lomu atveido Francijā ļoti populārā Marion Cotillard, kas arī Holivudā nav iesācēja (Inception, The Dark Knight Rises, Nine, Contagion) un ir atzīta (par Edith Piaf fenomenālo lomu filmā La môme saņēma Oskaru) māksliniece. Režisors Jacques Audiard neslēpj, ka izvēlējies tieši viņu lielās popularitātes dēļ, kā arī tādejādi ir bijis vieglāk – cilvēkiem tiešāk uztverami,  ilustrēt princeses tēla bojāejas procesu, un vēlāk jauna cilvēka jeb emocionālās uzvedības modeļa veidošanos. Izbijušā cīņu sporta atlēta lomai režisors bija iecerējis radīt The Wrestler līdzīgu tēlu, kurš reiz bijis slavas zenītā, bet tagad manāmi zaudējis formu un kritis ikdienas gaitu nežēlīgajā mašinērijā. Matthias Schoenaerts pamanīts Loft un Pulsar lomās, tikko nofilmējies biedējošā un spiedoši drūmajā cilvēkmonstra lomā filmā (starp citu filma iekļuva manā 2011. gada labāko filmu topā) Bullhead / Rundskop (ieguva arī Oskara nomināciju), bija kā radīts raupjā kaušļa Ali lomai.

Rust and Bone / De rouille et d’os / Rūsa līdz kaulam spilgti parādot mūsdienu Francijas trūcīgo ļaužu ikdienu, spēj neieslīgstot ciešanu izklāstā un smaguma ilustrācijā, pievērsties divu galveno tēlu sākotnēji draudzības, bet vēlāk seksa partneru un tikai pašā filmas izskaņā savstarpējās mīlestības niansēm. Filma šo, katrs savu iemeslu dēļ zaudējušo spēju uz emocionālo pieķeršanos, personāžu ceļu uz savstarpējo cieņu, draudzību un atkarību, pasniedz pārsteidzoši praktiskā un loģiskā veidā. Piemēram, Stephanie, atstāta mašīnā, lai tikai attāli vērotu nelegālās asiņainās cīņas, neviļus atskārš līdzīgu emocionālo uzplūdumu, kādu guva no masīvās enerģijas pārpilno zobenvaļu klātbūtnes un to dresūras, bet Ali, bez adrenalīna raisītiem jūtu uzplūdiem ar Stephanie klātbūtni rod sev autoritāti un motivāciju, kas tik ļoti trūka.

Papildus pirmklasīgiem aktierdarbiem, kuros Marion Cotillard vēlreiz pierāda savu dīvas statusu, kā arī vēlreiz atzīmējas bezbailīgo aktieru, kas nevairās no neērtām lomām, sarakstā, un beļģis Matthias Schoenaerts apliecina, ka nav bijis tikai ļoti veiksmīga aktiera izvēle Bullhead lomai, bet gan nopietns vērā ņemams aktieris, režisoram Jacques Audiard ir, protams, pateicoties arī izcilajam operatora Stephane Fontaine (The Next Three Days, A Prophet) darbam, izdevies skaisto padarīt nepatīkamu, bet brutālo un parasto par skaistu, kurā klasiskais filmēšanas stils organiski mijas ar moderno – nestabilais kadrējums un saules staru ieplūšana kadrā nemanot mainās ar pavisam klasiskiem paņēmieniem. Šo kontrastu un ierasto asociāciju jaukšanās sajūtu var attiecināt arī uz filmas brīnišķīgo skaņu celiņu, kurā Katy Perry “Fireworks” iederās tikpat labi kā pozitīvi skumjā Bon Iver un Alexandre Desplat mūzika (pilns filmas skaņu celiņš noklausāms šeit).