Stethema zelta standarts [filma: Parker / Pārkers]

parker -poster02

Tā dīvainā padarīšana ar Stethema filmu skatīšanos laikam nebeigsies vēl ilgi. Turklāt ir skaidrs, ka tuvākajā laikā viņš savās lomu izvēlēs nekādas radikālas pārmaiņas neplāno – turpinās būt vienkārši tas Stethems, kuru mēs tik labi pazīstam. Nu varbūt ik pa laikam, kā jaunākajā filmā Parker, piemērīs kādu parūku vai nodzīs bārdu, atstājot mazliet hipsterīgas ūsas. Bet vienmēr, lai arī pārsvarā tērpies uzvalkā, paliks tas pats average joe tēls (tas, kā zināms, bija lielā cieņā jau laikā, kad Brūču Vilis sāka savas aktiera gaitas), kurš visiem sadod pa seju. Ar to gribu teikt, ka formula ir zināma un pārsvarā nostrādā – nav iemesla kaut ko mainīt.

Arī filmu The Devil’s Advocate, Proof of Life un Ray režisors Taylor Hackford jaunākajā Stethemogrāfijas papildinājumā necenšas izgudrot jaunu divriteni. Viņš veido vienkāršu, citi pat teiktu – pastulbu, un pārsvarā vienmērīgi spraigu vecmodīgu bojeviku. Atskaitot jau cienījamu vecumu (jūlijā būs 44) sasniegušo popdīvu Jennifer Lopez, kura šajā filmā ielikta kā joprojām pietiekami glīta figūriņa bez lielas sižetiskās jēgas, un, lai sev un (vairāk jau) citiem atrādītu savu augumu (lasi, miljonu vērto dibenu), filma Parker ir krietns kompānijas “veči, alus un pica” sabiedrotais. Protams, ir skaidrs, ka tradicionāli šādās filmās jābūt kādai daiļavai, kura it kā šo to notikumu gaitā palīdz, bet īstenībā tikai jauc gaisu, tādejādi piešķirot filmai vai nu emocionālo toņkārtu, vai, nu kā šajā – komisko. Diemžēl šeit sižetiski Lopezas tēlam nav nekādas jēgas (nekas vairāk kā viens skūpsts), kā arī filmas ritmu tas mazliet palēnina. Kas, manuprāt, šāda tipa filmās ir ļoti būtiski.

Īstenībā nekas vairāk nav piebilstams. Viss pārējais ir savās vietās. Lāga zellis, laupītājs Parkers, neko (nu pieņemsim) ļaunu negribēdams, iekuļas nepatikšanās. Tiek uzmests. Lai visiem parādītu, ka tā nu neies cauri, atriebes kāres vadīts augšāmceļas no mirušo statusa. Seko kautiņi, apšaudes, asinis. Beigās visi (lai arī mazliet sūri, bet) laimīgi.

Vēl papildus – zinot režisoru tomēr filma šķiet tāda haltūra vien ir, jo viņš pat vizuāli to nav pacenties padarīt par ko baudāmāku kā pilnīgi standartīgu produktu bez nevienas skaistas, prātā paliekošas ainas. Bildes nopulēšana, interesantu kameras leņķu vai kādu citu vizuālo pērļu iepīšanai parastajā sižetā nu jau būtu jābūt par pašsaprotamu lietu šāda līmeņa filmās.