Trīsdesmitgadnieku izklaides [filma: Bad Neighbors / Sliktie kaimiņi]

Jau kādu laiku Apatow tipa komēdijas ir kinoteātru komēdiju (t.i. lielbudžeta komēdiju) standarts. Pat tik naivais un standartizētais žanrs kā romantiskās komēdijas nereti tiek papildinātas ar šim komēdiju tipam raksturīgiem elementiem. Tas reiz atsvaidzināja ierūsējušo komēdijas žanru, bet nu jau pagājis kāds laiks un ne pirmā komēdija, kas ierindojama pie Apatow komēdijām, liek aizdomāties, ka arī šis, īstenībā jau ļoti ierobežota spēle laukuma komēdijas tips, ir sasniedzis brīdi, kad jānokāpj no skatuves vai jāmainās, lai saglabātu savu aktualitāti.

 

Nepārprotiet, ar filmu Forgetting Sarah Marshall unGet Him to the Greek režisora jaunāko filmu Bad Neighbors, kopumā viss ir kārtībā un, ņemot vērā specifiskos standartus, veidots augstā līmenī. Pat vietām inovatīvi.

 

Kas sagādā vilšanos – savā ziņā labi izveidotie filmas pamati – trīsdesmitgadnieku pāris ar nesen dzimušu mazuli un tās galvenais konflikts netiek pilnvērtīgi izmantots. Brīžos, kad veidotāji vēlas paturpināt un izstāstīt ko vairāk par strupceļā nonākušo pāri, attīstīt šos tēlus, lai varētu turpināt scenārijā iecerēto, tas tik ļoti atšķiras no kopējās filmas atmosfēras, ka ir loģiska vēlme atgriezties visās ķecerībās un izdarības, kas vairāk saistītas ar galvenā konflikta attēlošanu – cīņu ar studentu korporāciju un viņu priekšpilsētas privātmāju rajonam nepiemēroto uzvedību. Bet šī nav tikai Bad Neighbors problēma. Jau kādu laiku esmu pamanījis, ka it kā gana labiem pamatiem būvētās komēdijas tiek aizlaistas pašplūsmā un montāžas telpā nav kāds ar gana stingru roku, kas spētu izgriezt laukā visus liekos jokus un pārlieku garās ainas, kas nevajadzīgi izstiepj filmu un samazina filmas “ātrumu” zaudējot tik ārkārtīgi vajadzīgo ritmu, lai skatītājiem viss uz ekrāna šķistu kā neaizmirstama ballīte.

 

Nezinu, vai Bad Neighbors kļūs tik pat neaizmirstama filma kā Animal House un šaubos, vai pat ballīšu atainošanā tiks pieminēta kaut uz pusi tik bieži kā filma Project X, bet nevaru noliegt, ka Bad Neighbors savos labākajos brīžos (abas filmas galvenās ballīšu ainas) ir tuvu perfekcijai.

 

Atliek vien secināt, ka ar Apatow komēdijas stilam nav ne vainas, tikai veidojot filmu komandā vajag aicināt labu montāžas vīru, kas visas ad-lib komēdijas elementus sagraizīs līdz līmenim, kas netraucēs filmas ritējumam un nepadarīs filmu par nebeidzamu skeču virknējumiem.

.

Vērtējums: 3 / 5

.