Turp un atpakaļ pa Ameriku [filma On the Road / Ceļā]

On-the-road-movie-poster1

Neesmu lasījis Jack Kerouac grāmatu, pēc kuras motīviem uzņemta On the Road. Tā kā salīdzināt un tradicionāli apgalvot, ka orģināls ir pilnīgi cita līmeņa produkts, man nesanāks. Bet tas neliedz man minēt, cik ļoti daudz lietu, šo grāmatu lasot, ir iespējams interpretēt un iedomāties mazliet citādi. Lai gan tas attiecas uz visām grāmatām. Bet cik ļoti, iespējams par daudz, režisors Walter Salles (The Motorcycle Diaries, Dark Water) ir nošāvis greizi. Varbūt pārāk cienījis orģinālmateriālu ,un nespējis no scenārija izsvītrot lieko.

 

 

Kt7

Rezultātā es nevaru On the Road ierindot nevienā no diviem road movies tipiem, ko zinu. Tas nav ne psihodēliski meditatīvais variants kā Easy Rider, Electra Glide in Blue vai Two-Lane Blacktop, kā arī tā nav ne tuvu trakām ballītēm un spriedzes pārpilnām filmām, kas liek aizdomāties par šādas dzīves plusiem.

 

Kt5

On the Road ir visa kā ārkārtīgi daudz un tajā pašā laikā maz kam pieķerties. Jau sākot no galvenā varoņa Sal Paradise, kuru atveido Sam Riley (Control, 13, Brighton Rock). Viņš, neskatoties uz savu mūžīgi drūmā un dziļdomīgā tipāža izskatu, kaut kā tradicionāli visu savu filmu pusratā mazliet sāk kaitināt. Viņā nekas nemainās – cilvēki apkārt priecājas, raud, bērni dzimst un draugi mirst, bet viņš visas filmas laikā vien pāris reizes iesmejas. Protams, tas atbilst vientuļā ceļotāja un rakstnieka tēlam, bet man tas nelīmējas kopā ar tik neizskaidrojami ciešo draudzību ar vieglprātīgo uzdzīvotāju un adrenalīna atkarībnieku Dean Moriarty, kuru par visām varītēm cenšas sekmīgi atveidot Tron Legacy puika Garrett Hedlund. Viņu draudzība, tik neizskaidrojami un savā ziņā neloģiski sākusies, filmas izskaņā beidzas ar sen zināmo morāli, ka visam savs laiks, un visiem reiz jāpieaug. Bet tam pa vidu, braukājot no viena Amerikas gala uz otru, cīņā ar nabadzību, netiek piemirstas ballītes, sievietes, alkohols un narkotikas.

 

 

Road-saldean_2359684b

Jāsaka gan, filmas ballītes ar visprecīzāko intonāciju krāšņi papildinātas ar slīpēto bildes un kadrējuma kvalitāti (jā, hipsterīga un brīžam kā no Instagram izkāpusi) ir vienīgā atmiņā paliekošā filmas kvalitāte, jo visi vīriešu tēli, lai arī kā cenšas, ir diezgan vienpusīgi un neinteresanti, bet sievietes (Kirsten Dunst, Kristen Stewart) neizlēmīgas muļķes un bezjēdzīgi piedēkļi automašīnas aizmugurējā sēdeklī vai kādā štatā, kuram šad un tad kundziņi brauc cauri un piestāj, lai uzdzīvotu. Katrā ziņā šeit vēlreiz akcentēta vīriešu mīlestība pret brīvību, jauniem piedzīvojumiem un, protams, vienam pret otru.

 

 

Kt6