Vergs, kurš runā ar zirgiem [filma: Pompeii / Pompeji]

 

Režisors, kurš atdzīvināja videospēles Mortal Combat cīkstoņus, apkaunojis filmas Alien un Aleksandra Dimā oriģinālu godu un uzskatāms par videospēles Resident Evil daudzsēriju kino versijas krustēvu, nav atmetis apņemšanos ik pa laikam mūs aplaimot ar kādu jaunu lielbudžeta blīkšķi kustīgu bildīšu formātā.

 

Kamēr režisors Paul W.S. Anderson (jā, tas ir cits Paul Anderson) ķepina noteikta žanra un kvalitāšu fantastikas izstrādājumus, un, cik var spriest diezgan veiksmīgi, – ja jau 2015. gadā būs gatava sestā sērija jau pieminētajam Resident Evil seriālam, tie kaut kādā veiksmīgā veidā iet garām manai uztverei un neizraisa jebkādu sašutumu vai riebuma pilnu nopūtu. Kaut kas līdzīgs notiek ar tām čupām saražoto šausmu filmu un nu jau arī bezdvēseliskajām un sintētiskajām multenēm. Bet, kad šis videospēļu ekranizāciju kundziņš uzmeistaro kaut ko, kas kaut attālināti viešs cerības, kā piemēram 2011. g. Trīs Muskatieru versija, gribas apskatīties un novērtēt, kas ir sanācis.

 

Un jāsaka, ka sanācis (atkal) ir kaut kas briesmīgs. Ir sajūta, ka scenārijs šim režisoram nav nepieciešams, katrā ziņā ne oriģinālscenārijs – tāds, kuram uz vāka ir topošās filmas nosaukums. Pietiek ar blokbastera trafaretu, atmiņām par bērnībā kino redzēto un apmēram piecu, visiem zināmu filmu DVD, no kurām gandrīz kadru pēc kadra nokopēt kādu sekvenci.

 

Savā dramaturģiskajā lētumā filma Pompeii labākajā gadījumā atgādina 50. vai 60. (godīgi sakot, precīzi nezinu) gadu Eiropā tapušus eposus, kuri savā būtībā bija prastas ziepju operas līmeņa ludziņas ar eksotiskām teātra izrādes dekorācijām, un vēlāk tika dublētas angļu, krievu un sazin kādās vēl valodās. Šī līdzība un līdz ar to obligātais pilnā nopietnībā izspēlētais pārspīlētais dramatisms, kam nav nekāda sižetiskās augsnes, arī izslēdz jebkādas iespējas, ka diezgan pieklājīgais aktieru ansamblis (Jared Harris, Kiefer Sutherland, Carrie-Anne Moss un Emily Browning) spēs paglābt filmu no pazemojošas izgāšanās.

 

Lai ar to nebūtu visi prieki beigušies, režisors par filmas sižetisko karkasu izvēlējies visiem zināmo filmu Titāniks. Jo kapēc gan nē! Apokalipses priekšvakarā izspēlēts mīlasstāsts taču nevar nenostrādāt. Turklāt, līdz vēmienam stereotipisks tīrasiņu ļaundaris, kuru seriāla 24 zvaigzne Kiefer Sutherland atveido ar ārkārtīgi dīvainu, pat smieklīgu akcentu, vientiesīši, bet līdz pēdējam elpas vilcienam viens otru mīloši apgarotās Cassia vecāki un Pompeji pilsētas pārvaldītāji. Visam klāt arī no seriāla Lost atceļojušais Dr. Eko ar tekstiem, kas neveikli atgādina 90. gadu bojeviku one-liner jokus, kas kopā ar visu nosaukto veido šķebinošu produktu. Skatītājs tiek spīdzināts ar ļoti apšaubāmas kvalitātes drāmu vairāk kā pusi no filmas ekrānlaika, bet, kad sākas iznīcinošais vulkāna izvirdums, kas, protams, atgādina par filmu Armageddon un Volcano eksistenci, lielākie prieki sagaidāmi no statistu centīgās bļaušanas un glābšanās no visapkārt sprāgstošām ēkām un tirdzniecības pajūgiem.

 

Kas vēl? Beigās visi nomirst.

Ak, nē – izdzīvos tikai skaistais Cassia zirgs (kas arī nav pavisam droši zināms).

.

Vērtējums: 1 / 5

.