Zaudētais nejaukums [filma: Despicable Me 2 / Nejaukais Es 2]

Iespējams tieši Despicable Me multene bija par iemeslu un deva spilgtu zaļo gaismu jebkurā jaunā vai kādas jau esošas lielmultenes turpinājumā ievietot pa kādam mazu ķipariņu bariņam, kas pildītu vienu un to pašu ākstīšanās funkciju, tādejādi bieži vien paglābjot konkrēto animācijas filmu no garlaicīguma vai vienkārši palielinot tās kopējo komisko noskaņu.

 

Kā jau zināms, multenes Despicable Me mazie ķipari ir Minjoni jeb nerimstošie un neatlaidīgie kņadas veidotāji, un sava saimnieka Gru sekotāji un palīgi. Pateicoties tam, ka šie muļķīgie sīkaļas ir tik spilgti (un ne tikai krāsā) tēli, diezgan lielu daļu mīnusu šīs multenes turpinājumam var piedot.

 

Protams, joprojām ir jāuzdod retorisks jautājums – vai tikai Minjonu dēļ bija vajadzība veidot turpinājumu. Domāju, ka galvenokārt tas tika darīts, jo pirmā Despicable Me daļa nopelnīja ceturdaļu miljarda, tātad, lai noskaidrotu, vai no šī “ļaundaris klūst par gādīgu tēvu” stāsta var izspiest tikpat daudz, kā no Toy Story vai Shrek, ir diezgan liels drošības spilvens, un iemeslu, kāpēc to nedarīt ir pamaz.

 

Apskatot šībrīža Despicable Me 2 kases ieņēmumus, jāsecina – būs arī trešā daļa. No vienas puses – diemžēl, jo tā, tāpat kā šīgada otrā daļa, nespēs vairs atgriezt to pirmās multenes īpašo, nejauko Gru un kopējo atmosfēru. Bet no otras puses – mums būs iespēja noskaidrot, vai Minjoni, oficiāli iekāpuši multenes galvenajā lomā, spēs pildīt savas funkcijas tikpat prasmīgi kā iestarpinājumos šajās jau esošajās filmiņās, jo kā trešā multene šajā sērijā paredzēta (iznāks 2014.g. decembrī) Minjonu filma.

 

Kā jau minēju, Despicable Me 2 ir zaudējusi pirmās multenes svaigumu un citādumu. Tagad, kad Gru kļuvis par gādīgu tēvu trijām meitenēm, multene ir pazaudējusi savu galveno uzstādījumu, nosaukumā ietverto, Nejauko Es. Manuprāt, tā ir rupja kļūda. Lai arī Minjoni uz pilnu jaudu pilda savu funkciju, pat dubultā, jo šajā daļā ļaundaris El Macho tos gremlin-izē, iepotējot vielu, kas to pārvērš par psihiski nelīdzsvarotiem, violetiem āmrijām-kaujas mašīnām, Despicable Me trūkst nejaukuma un naivā, bērnišķīgā: “Here’s the plan. We get the warhead and we hold the world ransom for… ONE MILLION DOLLARS! (no Austin Powers: International Man of Mystery)” tipa izdarību.

 

Iespējams veidotāji velējušies sniegt pamatauditorijai – bērneļiem, kārtējo pamācību un tādejādi iespraukties ērtajā “ģimenes filma” plauktā, bet, diemžēl, tie bijuši paslinki un jautrība visai ģimenei (es domāju, divdomīgos jokus un atsauces) sanāk diezgan nosacīta. Par to viņi atcerējās tikai uz beigām, Minjoniem izpildot klasisko Village People “YMCA” un deviņdesmito gadu puišu grupas All-4-One popmūzikas megahītu  “I Swear”.

 

Pēc šīm dziesmām ir tikai likumsakarīgi sagaidīt gūzmu ar (it kā) Minjonu izpildītām dziesmām. Gluži tāpat kā tas notika ar Alvin and Chipmunk. Vai tas labi vai slikti, spriediet paši.

 stars 3