15. Saeimas vēlēšanas 3. oktobrī: vai aktivitāte pārsniegs 60%?

Latvijā 2026. gada 3. oktobrī paredzētas 15. Saeimas vēlēšanas, un viens no galvenajiem vēlēšanu dienas jautājumiem būs, vai vēlētāju aktivitāte pārsniegs 60%. Salīdzinājuma punkts ir tuvu: Centrālā vēlēšanu komisija 2022. gada vēlēšanās reģistrēja 59,43% aktivitāti. Prognoze būs slēgta vēlēšanu dienā, taču tās iznākumu noteiks tikai vēlāk publicētais CVK galīgais rādītājs.

Autors: Kinoteikumi redakcija. Publicēts 2026. gada 1. septembrī.

Prognoze vienā skatā

• Jautājums: vai 15. Saeimas vēlēšanu galīgā aktivitāte pārsniegs 60%?
• Termiņš: prognoze tiek slēgta 2026. gada 3. oktobrī.
• JĀ: CVK galīgais rādītājs ir lielāks par 60,00%.
• NĒ: galīgais rādītājs ir tieši 60,00% vai zemāks.
• Izšķirošais avots: CVK publicētie galīgie vēlēšanu rezultāti visā Latvijā.

Šī robeža ir īpaši interesanta tāpēc, ka 2022. gada rezultātu no 60% šķīra tikai 0,57 procentpunkti. Tā ir neliela starpība, tomēr to nevar automātiski pārvērst konkrētā vēlētāju skaitā: līdz 2026. gadam var mainīties arī oficiālajā aprēķinā izmantotais balsstiesīgo kopskaits.

Kāpēc vēlēšanas paredzētas tieši 3. oktobrī

Latvijas Republikas Satversmes 10. pants nosaka, ka Saeimu ievēlē uz četriem gadiem. Savukārt 11. pants paredz, ka Saeimas vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gadā šī diena ir 3. oktobris.

Tas ir regulāro vēlēšanu konstitucionālais kalendārs. Prognozes jautājums attiecas tieši uz 15. Saeimas vēlēšanu galīgo aktivitāti, nevis uz priekšlaicīgām vēlēšanām, aptaujām, partiju reitingiem vai atsevišķa vēlēšanu apgabala līdzdalību.

1. gada 1. oktobrī notikušajās 14. Saeimas vēlēšanās CVK publicēja 59,43% aktivitāti. Tādēļ 2026. gada prognozei nav vajadzīgs ļoti liels vēsturiskā līmeņa lēciens: izšķiroša var būt arī salīdzinoši neliela mobilizācijas, demogrāfijas vai balsošanas pieejamības maiņa.

Kā CVK nosaka kopējo vēlētāju aktivitāti

Vēlētāju aktivitāte parāda, kāda daļa no oficiāli uzskaitītajiem balsstiesīgajiem ir piedalījusies vēlēšanās. Vienkāršoti aprēķinu var attēlot šādi: vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu dala ar balsstiesīgo kopskaitu un rezultātu reizina ar 100.

Svarīgi nejaukt aktivitāti ar derīgo balsu skaitu. Cilvēks tiek ieskaitīts vēlēšanu dalībnieku statistikā arī tad, ja viņa nodotā balss vēlāk netiek ieskaitīta kādā kandidātu sarakstā, piemēram, balsojuma noformējuma dēļ. Partiju rezultātu un aktivitātes aprēķini tādēļ atbild uz atšķirīgiem jautājumiem.

Latvijā un ārvalstīs nodotās balsis

Kopējais valsts rādītājs nav tikai Latvijas teritorijā izvietoto iecirkņu procentu vidējais lielums. CVK apkopo piedalījušos vēlētāju un balsstiesīgo skaitu, izmantojot oficiālos datus par visu vēlēšanu kopumu. Tajā ietilpst arī ārvalstīs nodotās balsis atbilstoši konkrēto vēlēšanu uzskaites kārtībai.

Tas nozīmē, ka nevar saskaitīt iecirkņu publicētos procentus un izdalīt tos ar iecirkņu skaitu. Liels un mazs iecirknis šādā vienkāršā vidējā iegūtu vienādu svaru, lai gan tajos reģistrēto vai nobalsojušo cilvēku skaits var ievērojami atšķirties. Pareizais kopējais procents rodas no absolūto skaitļu summām.

Arī ārvalstu dati var ienākt atšķirīgā tempā laika joslu, iecirkņu darba laika un dokumentu pārbaudes dēļ. Tomēr prognozei nav svarīgi, kur balss nodota: izšķirošs ir CVK galīgajā valsts apkopojumā publicētais aktivitātes procents.

60% robeža un nākamās Saeimas sabiedriskais mandāts

Šajā prognozē 60% ir precīza salīdzināšanas robeža, nevis apgalvojums, ka zemāka aktivitāte padarītu vēlēšanas nederīgas. Vēlēšanu juridisko iznākumu nosaka piemērojamais regulējums un balsu sadalījums, bet līdzdalības līmenis palīdz vērtēt ievēlētās Saeimas sabiedriskā mandāta plašumu.

Ja piedalās lielāka balsstiesīgo daļa, jaunā parlamenta sastāvs balstās uz plašāku sabiedrības līdzdalību. Tas var stiprināt politisko uzticēšanos brīdī, kad Saeima apstiprina valdību, lemj par budžetu un pieņem ilgtermiņa lēmumus.

Tomēr augstāka aktivitāte pati par sevi negarantē lielāku uzticēšanos vai stabilāku valdību. To ietekmē arī vēlēšanu rezultātu sadrumstalotība, koalīcijas veidošana, partiju spēja pildīt solījumus un sabiedrības attieksme pēc vēlēšanām.

Zemāka aktivitāte savukārt var pastiprināt jautājumus par to, kuras sabiedrības grupas ir pārstāvētas aktīvāk. Kopējais procents neatklāj, vai līdzdalība vienādi mainījusies dažādos reģionos, vecuma grupās un ārvalstīs. Šādam vērtējumam vajadzīgi detalizētāki dati, nevis tikai viens valsts mēroga skaitlis.

Kas var aizvest rezultātu virs vai zem 60%

Pašlaik nav faktiska pamata apgalvot, ka kāds no iznākumiem jau būtu nodrošināts. Nelielā starpība pret 2022. gadu padara ticamu gan JĀ, gan NĒ scenāriju, bet izšķirošie apstākļi var kļūt redzami tikai priekšvēlēšanu periodā.

Ceļš uz JĀ

Aktivitāti virs 60% varētu veicināt asa politiskā konkurence, vēlētājiem skaidri uztveramas izvēles un jautājumi, kas mobilizē arī iepriekš neaktīvus pilsoņus. Nozīme var būt informācijas pieejamībai, balsošanas iespējām Latvijā un ārvalstīs, kā arī sabiedrības pārliecībai, ka tās balss ietekmēs nākamās valdības sastāvu.

JĀ scenārijam nav nepieciešams dramatisks lēciens salīdzinājumā ar 2022. gadu. Tomēr pat neliels pieaugums jāpanāk valsts kopējā aprēķinā, nevis tikai atsevišķos lielas aktivitātes iecirkņos.

Ceļš uz NĒ

Rezultāts var palikt 60% līmenī vai zem tā, ja vēlētāju mobilizācija būtiski neatšķiras no 2022. gada, daļa pilsoņu neredz pārliecinošu izvēli vai praktiski šķēršļi mazina līdzdalību. Arī aktivitātes kāpums atsevišķos reģionos var nebūt pietiekams, ja citviet tas samazinās.

NĒ iznākumam pietiek arī ar precīzi 60,00%. Tādēļ virsraksts par “sasniegtiem 60%” vēl nenozīmētu, ka prognoze atrisināma ar JĀ — jāpārbauda CVK galīgais skaitlis un tas, vai rādītājs patiešām ir lielāks par robežu.

Kā lasīt datus vēlēšanu vakarā

Vēlēšanu nakts skaitļi ir provizoriski. Tie var atspoguļot tikai daļu iecirkņu, un agrīnais kopējais procents var mainīties, kad sistēmā tiek iekļauti papildu protokoli, ārvalstu dati vai veikti precizējumi.

Lasot CVK informāciju, jāpievērš uzmanība trim lietām:

• cik iecirkņu vai protokolu jau ir apkopoti;
• vai rādītājs apzīmē provizoriskus vai galīgus datus;
• vai redzamais procents attiecas uz visu valsti, nevis vienu apgabalu vai iecirkni.

Aktivitātes skaitlis vēlēšanu gaitā var tikt publicēts arī noteiktos dienas laikos. Šādi starprezultāti rāda līdzdalības tempu, taču nepasaka galīgo iznākumu, kamēr balsošana nav noslēgusies un dati nav pilnībā apkopoti.

Ja vēlēšanu vakarā ekrānā redzami 60,1%, tas vēl nav automātisks JĀ. Tāpat provizoriski 59,9% vēl nenostiprina NĒ. Prognoze atrisinās tikai pēc tam, kad CVK būs publicējusi galīgo aktivitāti par 15. Saeimas vēlēšanām visā Latvijā.

Galīgais CVK procents izšķirs prognozi

Izšķiršanas noteikums ir skaitlisks un vienāds abiem iznākumiem. Ja CVK galīgajos rezultātos publicē aktivitāti virs 60,00%, atbilde ir JĀ. Ja publicētais galīgais rādītājs ir 60,00% vai mazāks, atbilde ir NĒ.

Par pamatu netiks izmantota mediju aplēse, partijas paziņojums, sociālo tīklu ieraksts vai vēlēšanu nakts ekrānuzņēmums. Ja provizoriskais rādītājs vēlāk tiek precizēts, noteicošā ir galīgā CVK publikācija.

Nākamais būtiskais pārbaudes punkts būs 2026. gada 3. oktobra balsošanas noslēgums, pēc kura jāvēro CVK apkopojuma statuss. Tikai atzīme par galīgiem rezultātiem ļaus droši salīdzināt publicēto procentu ar 60,00% robežu.

Avots: Likumi.lv