8. septembris: kā rakstpratība kļuva par drošības prasmi

Nacionālajā digitālajā bibliotēkā vienuviet pieejamas dažādos laikmetos izdotas Latvijas grāmatas un periodika. Šie izdevumi atgādina, ka prasme lasīt nekad nav bijusi tikai burtu pazīšana. Tā ļāvusi cilvēkiem sekot likumiem, saprast sabiedriskos procesus un pieņemt lēmumus. Digitālajā laikmetā šai prasmei pievienojies vēl viens uzdevums — novērtēt, vai izlasītais ir uzticams.

UNESCO katru gadu 8. septembrī atzīmē Starptautisko rakstpratības dienu. Organizācija rakstpratību aplūko kā cilvēktiesību un sabiedrības attīstības jautājumu. Mūsdienās tās praktiskā nozīme redzama līgumos, valsts paziņojumos, veselības norādēs, banku lietotnēs un sociālo tīklu ierakstos.

• Rakstpratība sākas ar lasīšanu un rakstīšanu, bet ar to nebeidzas.
• Nesaprasts līguma punkts vai brīdinājums var radīt finansiālu un fizisku risku.
• Digitālajā vidē lasītājam jāvērtē arī avots, nolūks un pierādījumi.
• Latvijas vēsturiskā prese rāda, kā informācija sasniedza dažādu paaudžu lasītājus.

Autors: Kinoteikumi redakcija

Lasītprasme pavēra ceļu uz līdzdalību sabiedrībā

Kad drukāti izdevumi kļuva plašāk pieejami, lasīšana cilvēkam deva iespēju iegūt ziņas ārpus tuvākās apkārtnes. Grāmatās varēja apgūt zināšanas, bet avīzēs — lasīt par lēmumiem, cenām, notikumiem un sabiedriskām debatēm. Rakstīts teksts kļuva par starpnieku starp iedzīvotāju un institūcijām.

Tomēr lasītprasmes vēsture nav reducējama uz vienu datumu vai vienmērīgu progresa līniju. Tekstu pieejamību ietekmējušas skolas, valoda, izdevumu cenas, dzīvesvieta, politiskā vara un tehnoloģijas. Arī cilvēks, kurš spēja izlasīt vienkāršu paziņojumu, ne vienmēr varēja saprast sarežģītu juridisku vai administratīvu dokumentu.

Tādēļ rakstpratībai vienmēr bijuši vairāki līmeņi. Burtu savienošana vārdos ir pamats, savukārt jēgas uztveršanai nepieciešams vārdu krājums, konteksts un spēja salīdzināt apgalvojumus. Tieši šī atšķirība ir svarīga arī šodien: tekstu var tehniski izlasīt, bet tā sekas tomēr pārprast.

Kāpēc UNESCO rakstpratībai veltīja starptautisku dienu

UNESCO Starptautisko rakstpratības dienu atzīmē katru gadu 8. septembrī, pievēršot uzmanību rakstpratībai kā cilvēka pamattiesību un sabiedrības attīstības jautājumam. Šis skatījums paplašina ierasto priekšstatu par lasīšanu kā individuālu skolas sasniegumu.

Spēja uztvert rakstītu informāciju ietekmē cilvēka iespējas mācīties, strādāt, izmantot sabiedriskos pakalpojumus un līdzdarboties demokrātiskos procesos. Ja svarīgs paziņojums ir neskaidrs vai lasītājam trūkst iemaņu to interpretēt, formāla piekļuve informācijai vēl nenozīmē, ka tā ir praktiski izmantojama.

Starptautiskā diena tāpēc nav tikai grāmatu un lasīšanas svētki. Tā atgādina arī par institūciju atbildību rakstīt saprotami. Valsts iestādes, pašvaldības, veselības aprūpes sniedzēji un uzņēmumi nevar visu atbildību pārlikt uz lasītāju, ja to sagatavotie teksti ir pārslogoti ar terminiem vai būtiskie nosacījumi paslēpti sīkā drukā.

Mūsdienu rakstpratība sākas tur, kur jāpieņem lēmums

Ikdienas drošībā svarīga ir funkcionālā rakstpratība — spēja izmantot tekstu konkrētā situācijā. Tā nepieciešama, piemēram, lai saprastu darba līguma pienākumus, kredīta izmaksas, zāļu lietošanas norādes vai pašvaldības paziņojumu par izmaiņām pakalpojumos.

Līgums nav saprasts tikai tāpēc, ka ir izlasīts

Dokumentos nozīmi var mainīt atrunas, termiņi un izņēmumi. Drošs lasītājs noskaidro nesaprotamos vārdus, pārbauda maksājumu un līgumsodu nosacījumus, salīdzina kopsavilkumu ar pilno tekstu un nesteidzas piekrist, ja atbildes paliek neskaidras.

Līdzīga piesardzība vajadzīga veselības informācijā. Virsraksts vai īss sociālo tīklu ieraksts nevar aizstāt pilnu norādi, profesionālu konsultāciju vai uzticamas institūcijas skaidrojumu. Īpaši svarīgi atšķirt vispārīgu informāciju no padoma, kas attiecināms uz konkrētu cilvēku.

Digitālajā vidē jālasa arī tas, kas atrodas apkārt tekstam

Medijpratība papildina tradicionālo rakstpratību. Lasītājam jānoskaidro ne vien tas, kas uzrakstīts, bet arī — kas to publicējis, kad tas darīts, uz kādiem avotiem apgalvojums balstīts un kādu reakciju saturs cenšas izraisīt.

Manipulācija bieži izmanto īstu faktu, kuram atņemts konteksts, vecu attēlu, kas pasniegts kā jauns, vai emocionālu virsrakstu, kas neatbilst pašam materiālam. Ar pareizrakstību un glītu noformējumu vien nepietiek, lai vietne vai ieraksts būtu uzticams.

Pirms rīkoties pēc digitāla paziņojuma, noder īsa pārbaude:

• atrast sākotnējo avotu, nevis paļauties tikai uz pārpublicējumu;
• pārbaudīt publicēšanas datumu un informācijas darbības termiņu;
• salīdzināt apgalvojumu ar vismaz vienu neatkarīgu, uzticamu avotu;
• uzmanīties, ja teksts steidzina maksāt, ievadīt paroli vai neatliekami dalīties;
• nošķirt faktu, autora viedokli, reklāmu un nepamatotu pieņēmumu.

Latvijas digitālais mantojums ļauj pētīt lasīšanas vidi

Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidotā Nacionālā digitālā bibliotēka nodrošina piekļuvi digitalizētam Latvijas kultūras mantojumam. Tajā pieejamās grāmatas un vēsturiskā periodika ļauj pētīt, kā dažādos laikos tika pasniegtas ziņas, skaidroti jaunumi un uzrunāti lasītāji.

Vēsturiskos izdevumus var izmantot, lai salīdzinātu virsrakstu valodu, sludinājumu formu, sabiedrisko paziņojumu detalizētību un vienam notikumam veltītus aprakstus vairākos laikrakstos. Šāda lasīšana palīdz pamanīt, ka arī arhīva teksts nav neitrāls logs pagātnē — to veidojis konkrēts autors, izdevējs, laikmets un pieejamās zināšanas.

Arhīva materiāls pats par sevi nepierāda vispārīgu apgalvojumu par visu Latvijas iedzīvotāju rakstpratību. Lai noteiktu vēsturiskus rādītājus, būtu vajadzīgi precīzi definēti un salīdzināmi dati. Toties prese un grāmatas labi ilustrē lasīšanas vidi: kāda informācija bija publiski pieejama un kādas prasmes vajadzēja, lai to izmantotu.

Rakstpratība ir kopīga drošības infrastruktūra

Rakstpratīgs cilvēks nav tas, kurš nekad nekļūdās. Tā ir persona, kas prot apstāties pie neskaidra formulējuma, uzdot jautājumu, sameklēt kontekstu un pārbaudīt avotu pirms būtiska lēmuma. Šī prasme kļūst sevišķi nozīmīga situācijās, kur kļūdai var būt veselības, finansiālas vai juridiskas sekas.

Vienlaikus drošība ir atkarīga arī no tekstu veidotājiem. Saprotama valoda, skaidri izcelti termiņi, pieejami skaidrojumi un pārskatāma avotu norāde samazina pārpratumu iespēju. Tādēļ Starptautiskā rakstpratības diena runā ne tikai par lasītāju izglītošanu, bet arī par vidi, kurā informācijai jābūt saprotamai un pārbaudāmai.

Avots: UNESCO