D vitamīns Latvijā: kā rīkoties no oktobra līdz aprīlim

Autors: Kinoteikumi redakcija | Izdevējs: Kinoteikumi | Atjaunots: 2026. gada 30. augustā

Latvijas platuma grādos no oktobra līdz aprīlim saules ultravioletais starojums parasti nav pietiekams stabilai D vitamīna veidošanai ādā. Ar uzturu vajadzīgo daudzumu uzņemt var būt grūti, taču tas nenozīmē, ka uztura bagātinātāji jālieto patstāvīgi. Pirms to lietošanas obligāti jākonsultējas ar ārstu un jāveic asinsanalīzes.

Svarīgākais pirms tumšā gadalaika

• D vitamīna stāvokli visbiežāk novērtē, nosakot 25-hidroksivitamīnu D jeb 25(OH)D asinīs.
• Nogurums nav specifiska D vitamīna trūkuma pazīme, tādēļ pašdiagnostika nav droša.
• Treknas zivis un bagātināti produkti palīdz, bet ikdienas ēdienkarte ne vienmēr nodrošina pietiekamu daudzumu.
• Preparāta forma, deva un lietošanas ilgums jānosaka kopā ar ārstu.
• Pārmērīga lietošana var izraisīt kalcija līmeņa paaugstināšanos un kaitēt nierēm.

Kāpēc Latvijas ziemā saules gaismas var nepietikt

D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns un vienlaikus hormoniem līdzīgas darbības vielas priekštecis. Daļa tiek uzņemta ar pārtiku, bet būtisks avots ir tā veidošanās ādā ultravioletā B starojuma ietekmē.

Rudenī un ziemā saule Latvijā atrodas zemu virs horizonta. Līdz ādai nonāk mazāk starojuma, kas nepieciešams D vitamīna sintēzei, turklāt cilvēki vairāk uzturas telpās un valkā ādu nosedzošu apģērbu. Tādēļ pat regulāras pastaigas ne vienmēr nodrošina pietiekamu D vitamīna veidošanos.

Arī vasarā rezultāts nav visiem vienāds. To ietekmē diennakts laiks, mākoņainība, vecums, ādas pigmentācija, apģērbs un individuālie veselības apstākļi. Solārijs nav drošs veids D vitamīna līmeņa paaugstināšanai, jo ultravioletais starojums palielina ādas bojājumu un vēža risku.

D vitamīns atbalsta kaulus, muskuļus un imūnsistēmu

D vitamīns palīdz regulēt kalcija un fosfora vielmaiņu. Tas ir nepieciešams kaulu mineralizācijai, zobu veselībai un normālai muskuļu darbībai. Ilgstošs izteikts trūkums var veicināt kaulu mīkstināšanos un palielināt muskuļu vājuma risku.

D vitamīna receptori un tā vielmaiņā iesaistītie enzīmi atrodami arī imūnsistēmas šūnās. Tas piedalās iedzimtās un iegūtās imūnās atbildes regulēšanā, taču uztura bagātinātājs nav zāles pret saaukstēšanos un neaizstāj vakcināciju, miegu, pilnvērtīgu uzturu vai ārsta nozīmētu ārstēšanu.

Saistība ar nogurumu nav viennozīmīga

Zems D vitamīna līmenis dažkārt var būt saistīts ar nogurumu, muskuļu nespēku vai pazeminātu pašsajūtu. Tomēr šādi simptomi iespējami arī dzelzs deficīta, vairogdziedzera darbības traucējumu, miega problēmu, infekciju un daudzu citu iemeslu dēļ.

D vitamīns nav stimulants un veselam cilvēkam ar pietiekamu līmeni automātiski nerada vairāk enerģijas. Ja nogurums ir ilgstošs, strauji pastiprinās vai traucē ikdienai, nepieciešama medicīniska izvērtēšana, nevis tikai viena uztura bagātinātāja izmēģināšana.

Kāpēc ar ēdienu vien bieži ir grūti

D vitamīns dabīgi sastopams salīdzinoši nelielā produktu klāstā. Nozīmīgākie avoti ir treknas zivis, piemēram, lasis, siļķe, skumbrija un sardīnes. Mazāks daudzums var būt olu dzeltenumā, aknās un atsevišķās sēnēs. Veikalos pieejami arī ar D vitamīnu bagātināti produkti, kuru daudzums jāpārbauda marķējumā.

SPKC veselīga uztura ieteikumu pamatā ir daudzveidīga ēdienkarte, kurā iekļautas arī zivis. Tomēr D vitamīna daudzums produktos atšķiras atkarībā no sugas, izcelsmes, ražošanas un pagatavošanas. Tādēļ pat sabalansēts uzturs ne vienmēr ļauj sasniegt konkrētam cilvēkam vajadzīgo līmeni.

Ēdienkartē praktiski var iekļaut:

• zivis atbilstoši SPKC veselīga uztura principiem;
• olas un citus pilnvērtīgus produktus kā daļu no daudzveidīga uztura;
• bagātinātus piena vai augu izcelsmes produktus, pārbaudot etiķeti;
• taukvielu avotu maltītē, jo D vitamīns ir taukos šķīstošs.

Pārtika joprojām ir svarīga, pat ja ārsts iesaka preparātu. Tā nodrošina olbaltumvielas, taukskābes, minerālvielas un citas uzturvielas, kuras viena kapsula aizstāt nevar.

Asinsanalīze palīdz izvairīties no minējumiem

D vitamīna nodrošinājumu parasti vērtē ar 25(OH)D analīzi. Rezultāts jāinterpretē ārstam, ņemot vērā laboratorijas norādītās vienības un robežvērtības, simptomus, slimības, lietotās zāles, vecumu un citus riska faktorus.

Pirms jebkādu D vitamīnu saturošu uztura bagātinātāju lietošanas obligāti jākonsultējas ar ārstu un jāveic asinsanalīzes. Tas attiecas arī uz bezrecepšu pilieniem, kapsulām, aerosoliem un kombinētiem vitamīnu preparātiem.

Lielāka uzmanība var būt nepieciešama cilvēkiem, kuri reti uzturas ārā, senioriem, grūtniecēm, cilvēkiem ar tumšāku ādas pigmentāciju, aptaukošanos, uzsūkšanās traucējumiem, nieru vai aknu slimībām. Šīs pazīmes pašas par sevi vēl nenosaka diagnozi vai nepieciešamo devu.

Pārāk liela deva nav nekaitīga

Atšķirībā no saules ietekmē ādā regulētās sintēzes pārmērīga preparātu lietošana var izraisīt D vitamīna toksicitāti. Tā var paaugstināt kalcija līmeni asinīs un radīt sliktu dūšu, izteiktas slāpes, biežu urinēšanu, vājumu, apjukumu, sirds ritma traucējumus vai nieru bojājumu.

Īpaša piesardzība vajadzīga nieru slimību, paaugstināta kalcija līmeņa un atsevišķu granulomatozu slimību gadījumā. D vitamīns var būt iekļauts vairākos vienlaikus lietotos preparātos, tāpēc jāskaita kopējais daudzums, nevis tikai uz vienas paciņas norādītā deva.

Ja parādās izteikti simptomi vai nejauši uzņemts daudz lielāks daudzums par ārsta noteikto, jāsazinās ar medicīnas speciālistu. Bērniem preparāts jāglabā nepieejamā vietā.

Drošs rīcības plāns pirms oktobra

1. Pārskatiet ēdienkarti un noskaidrojiet, cik regulāri tajā ir zivis vai bagātināti produkti.
2. Pierakstiet simptomus, diagnozes, recepšu zāles un visus pašlaik lietotos uztura bagātinātājus.
3. Konsultējieties ar ģimenes ārstu par 25(OH)D analīzes nepieciešamību un piemērotāko laiku.
4. Veiciet ārsta ieteiktās analīzes un nepērciet lielas devas, balstoties tikai uz simptomiem vai reklāmu.
5. Ja preparāts ir nozīmēts, precīzi ievērojiet devu, lietošanas ilgumu un atkārtotās pārbaudes termiņu.
6. Turpiniet daudzveidīgu uzturu un drošas āra aktivitātes, neuzskatot preparātu par pilnvērtīga dzīvesveida aizstājēju.

SPKC uztura un sabiedrības veselības materiāli var palīdzēt veidot ēdienkarti, bet individuāla D vitamīna līmeņa izvērtēšanu un ārstēšanu veic ārsts. Nākamais praktiskais solis ir pārrunāt analīzes ar ģimenes ārstu pirms tumšās sezonas, īpaši tad, ja iepriekš konstatēts trūkums vai pastāv papildu riska faktori.

Avots: Editorial research