Degvielas cenas Baltijā: kā pareizi aprēķināt ietaupījumu

Pat dažu centu atšķirība degvielas cenā var mainīt vienas uzpildes izmaksas par vairākiem eiro, taču ar cenu salīdzināšanu vien nepietiek. Jāizmanto viena perioda dati, vienādas mērvienības un viena nodokļu uzskaites metode. Savukārt brauciens uz Lietuvu vai Igauniju var kļūt neizdevīgs, ja ceļa izdevumi pārsniedz ietaupījumu pie sūkņa.

Datu pārbaudes datums: 2026. gada 22. augusts. Eiropas Komisijas Weekly Oil Bulletin publicē salīdzināmus ES valstu benzīna un dīzeļdegvielas cenu datus. Tomēr pieejamajā informācijā nav norādīts jaunākā perioda datums un konkrētās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vērtības, tādēļ šeit tās netiek aizstātas ar minējumiem.

Autors: Kinoteikumi redakcija

Baltijas cenas jāsalīdzina vienā datumā un vienās vienībās

Latvijas cenu drīkst salīdzināt ar Lietuvu un Igauniju tikai tad, ja visas vērtības attiecas uz vienu Weekly Oil Bulletin datu periodu. Benzīns un dīzeļdegviela jāvērtē atsevišķi, jo cenu starpība vienam produktam var būt citāda nekā otram.

Svarīgi pārbaudīt četras lietas:

• vai visām trim valstīm norādīts viens datums;
• vai cenas izteiktas eiro par litru;
• vai salīdzinātas cenas ar nodokļiem;
• vai izvēlēts viens un tas pats degvielas veids.

Patērētāja budžetam visnoderīgākā ir cena ar nodokļiem, jo tā vislabāk atspoguļo summu, kas jāmaksā par uzpildi. Cena bez nodokļiem vairāk palīdz analizēt vairumtirdzniecības tirgu un tirgotāju izmaksas, nevis tieši paredzēt čeka summu.

Viena nedēļa arī nepierāda ilgstošu tendenci. Tā rāda konkrētā perioda situāciju, kuru var ietekmēt cenu maiņas laiks, krājumi un atšķirīga tirgotāju reakcija uz vairumtirdzniecības cenu kustību.

Ko cenu starpība nozīmē 40, 50 un 60 litru uzpildē

Aprēķins ir vienkāršs: cenu starpība par litru jāreizina ar uzpildīto litru skaitu. Ja starpība ir apzīmēta ar Δ, iespējamais ietaupījums ir šāds:

Piemēram, ja salīdzināmajā periodā starpība būtu 0,05 eiro litrā, 40 litru uzpildē tā nozīmētu 2,00 eiro, 50 litros — 2,50 eiro, bet 60 litros — 3,00 eiro. Pie hipotētiskas 0,10 eiro starpības summas būtu attiecīgi 4,00, 5,00 un 6,00 eiro.

Šie ir aprēķina piemēri, nevis aktuālās Baltijas cenas. Faktiskajā aprēķinā Δ vietā jāievieto starpība starp viena datuma un viena degvielas veida cenām ar nodokļiem.

Nodokļi nav vienīgais gala cenas skaidrojums

Cena ar nodokļiem ietver akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli. Akcīze parasti ir noteikta kā summa par degvielas daudzumu, savukārt PVN tiek piemērots ar nodokli apliekamajai vērtībai. Tādēļ atšķirīgas nodokļu likmes var radīt cenu atšķirību arī tad, ja degvielas bāzes izmaksas ir līdzīgas.

Cena bez nodokļiem parāda tirgus daļu pirms akcīzes un PVN. To var ietekmēt naftas produktu vairumtirdzniecības cena, piegādes līgumi, krājumu iegādes laiks, loģistika, obligāto rezervju izmaksas un konkurence konkrētajā tirgū.

Naftas produkti starptautiskajā tirgū bieži tiek novērtēti ASV dolāros. Eiro un dolāra valūtas kursa izmaiņas tādēļ var sadārdzināt vai samazināt iepirkumu arī bez tikpat lielas jēlnaftas cenas kustības. Gala cenā jāsedz arī termināļu, transportēšanas, degvielas staciju, personāla, enerģijas un maksājumu apstrādes izmaksas.

Robežbrauciens jāvērtē pēc neto ietaupījuma

Zemāka cena kaimiņvalstī pati par sevi vēl nenozīmē izdevīgu braucienu. No iespējamā ietaupījuma jāatņem papildu ceļā patērētās degvielas izmaksas un, ja attiecināms, maksas ceļi, stāvvietas vai citi izdevumi.

Aprēķina secība:

• nosaka turp un atpakaļ nobraucamo papildu attālumu;
• attālumu reizina ar automobiļa patēriņu litros uz 100 kilometriem;
• iegūto degvielas daudzumu reizina ar cenu litrā;
• ceļa izmaksas atņem no uzpildes ietaupījuma.

Ja 50 litru uzpilde ļautu ietaupīt 5 eiro, bet papildu braucienā tiktu iztērēti 7 eiro, neto rezultāts būtu 2 eiro zaudējums. Robežas šķērsošana ekonomiski var būt pamatota, ja tā jau atrodas ikdienas maršrutā, taču īpašs brauciens jāvērtē tikai pēc pilna izmaksu aprēķina.

Avots: Eiropas Komisija