-
novembrī Latvija atzīmē dienu, kad 1918. gadā tika proklamēta Latvijas Republika. Tā ir valsts dibināšanas diena. Savukārt 1990. gada 4. maijā pēc padomju okupācijas tika pieņemta deklarācija par neatkarības atjaunošanu. Abi datumi ir valsts svētki, taču tie apzīmē atšķirīgus Latvijas vēstures brīžus.
-
novembrī piemin lēmumu izveidot neatkarīgu Latvijas valsti. 4. maijā piemin lēmumu atjaunot šīs valsts neatkarību. Lai saprastu, kāpēc vajadzīgi abi datumi, svarīgi atšķirt valsts pasludināšanu no vēlākajiem centieniem panākt, lai pasludinātā neatkarība pastāvētu arī dzīvē.
Ko Latvijā pasludināja 1918. gada 18. novembrī
Pirmā pasaules kara beigās Latvijas teritorijā mainījās vara, un tās politiskā nākotne vēl nebija izšķirta. Šādos apstākļos Latvijas Tautas padome 18. novembrī Rīgā proklamēja Latvijas Republiku. Ar šo publisko lēmumu tika paziņots, ka Latvijai jābūt patstāvīgai valstij, kuras vara balstās tās tautā.
Lasi arī: 18. novembris 2026. gadā: svētku diena ir trešdiena
Valsts proklamēšana bija politisks sākumpunkts. Tā deva nosaukumu un virzienu jaunajai valstij, kā arī pamatu tās institūciju veidošanai. Taču paziņojums pats par sevi vēl nenozīmēja, ka visa Latvijas teritorija jau ir valsts iestāžu kontrolē vai ka tās neatkarību uzreiz atzīst citas valstis.
Pēc 18. novembra neatkarība bija jāaizstāv Latvijas Neatkarības karā. Tāpēc, runājot par valsts dzimšanu, precīzāk ir teikt, ka 1918. gada 18. novembrī Latvija pasludināja neatkarīgu republiku. Valsts nostiprināšanās prasīja turpmākus politiskus, militārus un diplomātiskus soļus.
Kā trīs datumi veido īsu laika līniju
Šie datumi palīdz nošķirt valsts dibināšanu, neatkarības atjaunošanas lēmumu un pārejas posma noslēgumu. Pie katra norādīts vēsturisks dokuments, kurā attiecīgais lēmums ir fiksēts.
- 1918. gada 18. novembris: Latvijas Tautas padome proklamēja Latvijas Republiku. Vēsturiskais avots: Latvijas Tautas padomes 1918. gada 18. novembra sēdes protokols.
- 1990. gada 4. maijs: Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Vēsturiskais avots: šīs deklarācijas teksts, kurā paredzēts arī pārejas periods valsts varas atjaunošanai.
- 1991. gada 21. augusts: Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Vēsturiskais avots: konstitucionālā likuma teksts, ar kuru tika izbeigts 1990. gada deklarācijā noteiktais pārejas periods.
Laika līnija rāda, kāpēc 1990. gada 4. maiju nevajadzētu sajaukt ar 1991. gada 21. augustu. Pirmajā datumā tika pieņemta deklarācija par neatkarības atjaunošanu; otrajā ar konstitucionālo likumu tika nostiprināts valsts statuss pēc pārejas perioda. Abi lēmumi pieder vienam neatkarības atjaunošanas procesam.

Ar ko 4. maijs atšķiras no 18. novembra
- gadā netika pasludināta pavisam jauna Latvijas valsts. Deklarācijas pamatā bija nostāja, ka 1918. gadā dibinātās Latvijas Republikas valstiskā nepārtrauktība nav zudusi, lai gan padomju okupācijas laikā tās neatkarīgās institūcijas nevarēja īstenot valsts varu. Tādēļ 4. maija lēmuma nosaukumā ir vārds „atjaunošana”.
Šī atšķirība ikdienas valodā ir vienkārša: 18. novembris atbild uz jautājumu, kad Latvijas Republika tika dibināta; 4. maijs — kad tika pieņemts lēmums atjaunot tās neatkarību pēc okupācijas. Viena diena neatceļ otras nozīmi. Tieši saikne starp abiem lēmumiem paskaidro, kāpēc neatkarības atjaunošanā atsaucās uz 1918. gadā dibināto republiku.
Atšķirīga bija arī abu lēmumu tūlītējā ietekme. 1918. gada proklamēšanai sekoja cīņa par jaunās valsts pastāvēšanu. 1990. gada deklarācijai sekoja pārejas periods, kurā bija jāatjauno Latvijas valsts varas darbība. Tādēļ nevienu no šiem datumiem nevajag uztvert kā brīdi, kurā visi neatkarības jautājumi tika atrisināti vienā dienā.
Kāpēc 18. novembris ir nozīmīgs arī šodien
Valsts svētku jēga nav tikai atcerēties notikumu, kas reiz norisinājās Rīgā. 18. novembris atgādina, no kura lēmuma sākas Latvijas Republikas kā neatkarīgas valsts vēsture. Tieši ar šo sākumpunktu ir saistīta arī vēlākā neatkarības atjaunošana.
Tāpēc, redzot Latvijas karogu 18. novembrī, var domāt par konkrētu vēsturisku izvēli: Latvijas Tautas padome pasludināja republiku laikā, kad tās nākotne vēl nebija droša. Šis datums ļauj runāt gan par valsts dibināšanu, gan par cilvēku darbu, kas pēc tam bija vajadzīgs tās aizstāvēšanai un veidošanai.
Nākamais valsts svētku kalendāra datums, kas turpina šo stāstu, ir 4. maijs. Tajā piemin 1990. gada deklarāciju — lēmumu atjaunot 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas Republikas neatkarību.
Autors: Kinoteikumi redakcija.
Avots: Valsts prezidenta kanceleja
Konteksts un darbības Par šo rakstu
Avots un pārbaude Vēsturiskais konteksts
Datumu skaidrojums balstīts pie laika līnijas nosauktajos vēsturiskajos dokumentos; Valsts prezidenta kancelejas vietne sniedz plašāku informāciju par Latvijas valsti un tās simboliem.
- 1918. gada 18. novembra notikums sasaistīts ar Latvijas Tautas padomes sēdes protokolu.
- 1990. gada 4. maija lēmums sasaistīts ar deklarāciju par neatkarības atjaunošanu.
- 1991. gada 21. augusta lēmums sasaistīts ar konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas...
- Avots
- Valsts prezidenta kanceleja
- Tvērums
- Latvija
- Atjaunots
- 2026-10-22 10:02
Avots un pārbaude
Ziņot par uzticamības problēmu
Nosūti signālu moderācijai.
Komentāri