Kāpēc Gandija dzimšanas diena ir Nevardarbības diena

Autors: Kinoteikumi redakcija

2. oktobrī atzīmē Starptautisko nevardarbības dienu, jo šajā datumā piedzima Mahatma Gandijs. Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) šo dienu saista ar viņa nevardarbīgas pretošanās idejām. Latvijas lasītājam tā ir iespēja saprast, ko nevardarbība nozīmē ārpus vēstures grāmatām: kā cilvēki var aizstāvēt savas tiesības, neizmantojot fizisku spēku.

Kā Gandija dzīve saistīta ar 2. oktobri

Mohandass Karamčands Gandijs piedzima 1869. gada 2. oktobrī Porbandarā, tagadējā Indijā. Plašāk viņš pazīstams kā Mahatma Gandijs. Viņa vārds saistīts ar Indijas neatkarības kustību un nevardarbīgas pretošanās paņēmieniem, kurus viņš attīstīja gan Dienvidāfrikā, gan Indijā.

Dienvidāfrikā Gandijs iesaistījās cīņā pret indiešu diskrimināciju. Vēlāk Indijā viņš aicināja cilvēkus pretoties britu koloniālajai varai ar publiskām akcijām, atteikšanos pakļauties netaisnīgiem noteikumiem un gatavību uzņemties šādas rīcības sekas. Viņa darbība nebija viena cilvēka stāsts: tajā piedalījās daudzi cilvēki, un Indijas neatkarību noteica vairāki politiski un vēsturiski apstākļi.

Gandija dzimšanas dienas izvēle starptautiskai piemiņas dienai nenozīmē, ka katrs viņa lēmums būtu jāuzskata par nevainojamu. Datums izceļ konkrētu ieguldījumu: pārliecību, ka sabiedrības pārmaiņas iespējams panākt ar organizētu rīcību, kuras mērķis ir apturēt netaisnību, nevis nodarīt pāri pretiniekam.

Kāpēc ANO šo dienu atzīmē visā pasaulē

ANO Ģenerālā asambleja 2007. gadā noteica 2. oktobri par Starptautisko nevardarbības dienu. ANO dienai veltītajā lapā norādīts, ka datums ir Gandija dzimšanas diena. Tādējādi vēsturisks datums kļuva par ikgadēju atgādinājumu par nevardarbības principu.

Tā ir starptautiska piemiņas diena, nevis vēstījums, ka visi konflikti atrisināmi ar vienu paņēmienu. ANO kontekstā tā dod iespēju runāt par mieru, iecietību un nevardarbīgas rīcības nozīmi sabiedrībā. Šīs tēmas attiecas gan uz valstu attiecībām, gan uz cilvēku iespējām paust prasības savā kopienā.

ANO sniegtais datuma skaidrojums palīdz saprast, kāpēc diena ir starptautiska. Tas pats par sevi nenosaka, kā rīkoties katrā vietējā strīdā. Lai dienas jēga būtu skaidra arī ikdienā, jāskatās uz pašu rīcību: vai cilvēki spēj nosaukt savu prasību, to publiski aizstāvēt un vienlaikus atturēties no fiziska spēka lietošanas.

Datuma nozīme ir arī tā atkārtošanās. Katru gadu 2. oktobris ļauj atgriezties pie jautājuma, kā tiek risinātas domstarpības un kādu vietu tajās ieņem cilvēka cieņa. Lai saprastu šo dienu, nav jāzina visi Gandija biogrāfijas notikumi. Svarīgākais ir atšķirt principu no vienkārša aicinājuma būt pieklājīgiem.

Nevardarbība ir rīcība, nevis bezdarbība

Nevardarbīga rīcība nenozīmē klusēt, kad tiek pārkāptas tiesības. Tā var būt demonstrācija, boikots, streiks, publiska vēstule vai atteikšanās ievērot noteikumu, kuru dalībnieki uzskata par netaisnīgu. Izšķiroša ir izvēle savu prasību paust bez fiziskas vardarbības pret cilvēkiem.

Šādai rīcībai vajadzīgs mērķis un organizācija. Dalībniekiem jāspēj izskaidrot, ko viņi vēlas mainīt, kādēļ izvēlētais paņēmiens tam palīdz un kā viņi rīkosies domstarpību vai provokāciju laikā. Nevardarbība pati par sevi negarantē panākumu. Tā nosaka robežu līdzekļiem, kurus cilvēki izmanto, cenšoties panākt pārmaiņas.

Gandija darbības aprakstos bieži sastopams jēdziens satjāgraha — pretošanās, kas balstīta turēšanās pie patiesības un nevardarbības. To nevajag reducēt uz vienu īsu saukli. Gandija kampaņas ietvēra konkrētas prasības, dalībnieku apmācību un ilgstošu sabiedrisku darbu. Bez šī konteksta nevardarbība var kļūdaini izklausīties pēc pasīvas samierināšanās.

Ko 2. oktobris var nozīmēt Latvijas lasītājam

Latvijā 2. oktobris neprasa atkārtot Indijas vēsturi vai pielīdzināt atšķirīgus notikumus. Tas piedāvā skaidru jautājumu par pilsonisko dzīvi: kā cilvēki var iebilst pret lēmumu, aizstāvēt līdzcilvēku vai prasīt pārmaiņas, saglabājot cieņu pret tiem, kuri domā citādi?

Piemēram, iedzīvotāji var apvienoties ap konkrētu pašvaldības jautājumu, iesniegt argumentētu priekšlikumu un miermīlīgi pulcēties, lai tam pievērstu uzmanību. Šie paņēmieni nav automātiski vienlīdz iedarbīgi, un to piemērotība atkarīga no situācijas. Taču tie parāda, ka pilsoniska līdzdalība var būt redzama un neatlaidīga, neizmantojot vardarbību.

Svarīga ir arī valoda. Asa kritika par lēmumu ir daļa no publiskas diskusijas; draudi cilvēkam ir kas cits. Nevardarbības princips neaizliedz strīdu. Tas palīdz nošķirt stingru nostāju no vēlmes otru iebiedēt vai apklusināt ar spēku.

Ar Gandija vārdu saistītos citātus vērts pārbaudīt

Gandijam mēdz piedēvēt īsas frāzes, kas plaši izplatās bez norādes uz runu, vēstuli vai grāmatu. Ja precīza izcelsme nav zināma, šādu tekstu nevajadzētu pasniegt kā viņa teiktu. Turklāt viens teikums reti spēj izskaidrot, kā nevardarbīga pretošanās darbojās konkrētā vēsturiskā situācijā.

Drošāks sākumpunkts ir dokumentējamais: Gandija dzimšanas datums, viņa līdzdalība nevardarbīgas pretošanās kustībās un ANO lēmums šo datumu noteikt par starptautisku dienu. Kad 2. oktobrī sastopaties ar viņa vārdā publicētu citātu, pārbaudiet, vai tam ir norādīts konkrēts pirmavots. Ja tāda nav, citāts nav vajadzīgs, lai saprastu dienas nozīmi.

Avots: Apvienoto Nāciju Organizācija