Latvijas 2026. gada deficīts: 3% robeža līdz 31. decembrim

Autors: Kinoteikumi redakcija
Publicēts: 2026. gada 24. augustā

Finanšu ministrijas 2026. gada 1. augustā publicētā informācija apstiprina, ka Latvijas valdība plāno fiskālo konsolidāciju, lai 2026. gada budžetā ievērotu Eiropas Savienības budžeta disciplīnas nosacījumus. Tas ir svarīgs signāls, taču vēl negarantē, ka gada faktiskais vispārējās valdības deficīts paliks 3% robežās. Prognozes jautājums tiek slēgts 2026. gada 31. decembrī, kad beidzas vērtējamais budžeta gads, bet galīgo atbildi sniegs pēc tam publicētie oficiālie dati.

Prognozes jautājums un iznākuma nosacījumi

• Jautājums: vai Latvijas vispārējās valdības 2026. gada deficīts pārsniegs 3,0% no iekšzemes kopprodukta?
• Termiņš: 2026. gada 31. decembris.
• JĀ: pirmajā oficiāli apstiprinātajā 2026. gada rezultātā deficīts ir lielāks par 3,0% no IKP.
• NĒ: rezultāts ir 3,0% no IKP vai mazāks.
• Izšķirošais avots: Latvijas oficiālais gada rezultāts, kas iesniegts un apstiprināts ES fiskālās statistikas procesā; prognožu kontekstu publicē Finanšu ministrija.

Šāds formulējums nošķir politisko mērķi no faktiskā rezultāta. Budžeta pieņemšanas brīdī norādītais deficīts ir prognoze, savukārt iznākumu nosaka visa gada ieņēmumi, izdevumi, ekonomikas izaugsme un statistiskās korekcijas.

Konsolidācijas plāns samazina risku, bet nenoslēdz jautājumu

Finanšu ministrijas jaunākais publiskais signāls ir valdības nodoms veikt fiskālo konsolidāciju. Praktiski tas var nozīmēt izdevumu pārskatīšanu, jaunu pasākumu ierobežošanu, ieņēmumu palielināšanu vai šo instrumentu kombināciju. Tomēr avotā apstiprinātais konsolidācijas nodoms pats par sevi nav faktiskais 2026. gada deficīta rādītājs.

Deficīts var mainīties arī pēc budžeta apstiprināšanas. Vājāka izaugsme samazinātu uzņēmumu peļņu, patēriņu un ar tiem saistītos nodokļu ieņēmumus. Savukārt lielāki drošības, sociālās aizsardzības vai enerģētikas izdevumi varētu palielināt finansējuma vajadzību. Pretējā virzienā darbotos straujāks algu fonda un patēriņa kāpums, kā arī izdevumu izpildes aizkavēšanās.

Tādēļ pašreizējā aina drīzāk norāda uz ciešu fiskālo rezervi, nevis iepriekš zināmu rezultātu. Valdības apņemšanās ievērot disciplīnu stiprina NĒ scenāriju, bet vairāki mainīgi izdevumu un ieņēmumu faktori saglabā ticamu JĀ iespēju.

Aizsardzība un enerģētika palielina spiedienu uz izdevumiem

Latvijai 2026. gadā jālīdzsvaro fiskālā disciplīna ar drošības vajadzībām. Aizsardzības izdevumi nav tikai militārās tehnikas iegādes: tajos var ietilpt infrastruktūra, personāls, krājumi, robežas stiprināšana un ilgtermiņa līgumi. Ja maksājumi tiek veikti ātrāk vai lielākā apmērā, nekā paredzēts pamatprognozē, gada deficīts var pieaugt.

Enerģētikas investīcijas rada līdzīgu laika sadalījuma problēmu. Tīklu stiprināšana, rezervju veidošana un energoapgādes drošības projekti var uzlabot tautsaimniecības noturību, tomēr sākotnēji prasa publisko finansējumu. ES fondu līdzfinansējums mazina slogu tikai tajā apmērā un laikā, kad attiecīgie maksājumi ir attiecināmi un saņemti.

Izšķiroša būs izdevumu uzskaite un izpildes temps

Ne katrs paziņots projekts pilnā apmērā ietekmē viena gada deficītu. Nozīme ir līgumu grafikam, piegāžu brīdim, priekšapmaksām un tam, vai izdevums tiek uzskaitīts tieši 2026. gadā. Tāpēc politiski apstiprināta investīciju summa nav automātiski pielīdzināma tāda paša apmēra deficīta pieaugumam.

Arī Eiropas fiskālais regulējums vērtē plašāku ainu nekā vienu skaitli. Atsevišķu izdevumu īpašais raksturs vai ES līmenī piemērojama elastība var ietekmēt pārkāpuma novērtējumu, taču tas nemaina pašu statistisko deficīta rādītāju. Tirgus jautājumā noteicošs ir publicētais procents, nevis politisks skaidrojums par tā cēloņiem.

Inflācija var palīdzēt ieņēmumiem un vienlaikus sadārdzināt valsts funkcijas

Inflācijas ietekme uz budžetu nav vienvirziena. Augstākas cenas palielina pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu nominālo bāzi, bet algu kāpums var dot lielākus darbaspēka nodokļu ieņēmumus. Ja nodarbinātība saglabājas stabila un mājsaimniecību patēriņš nesarūk, šis efekts palīdz ierobežot deficītu.

Tomēr nomināli lielāki ieņēmumi vēl nenozīmē labāku fiskālo stāvokli. Inflācija paaugstina arī publisko iepirkumu, būvniecības, veselības aprūpes, transporta un citu valsts pakalpojumu izmaksas. Tā var radīt spiedienu indeksēt pensijas, pabalstus un atalgojumu, īpaši nozarēs ar darbaspēka trūkumu.

Svarīga ir ne tikai inflācijas intensitāte, bet arī tās avots. Patēriņa un algu kāpuma radīta inflācija nodokļu ieņēmumus parasti atbalsta vairāk nekā ārēja enerģijas cenu sadārdzināšanās. Pēdējā var vājināt uzņēmumu rentabilitāti un mājsaimniecību pirktspēju, vienlaikus palielinot prasības pēc valsts atbalsta.

Parāda procenti sašaurina iespējas koriģēt budžetu

Valsts parāda apkalpošanas izmaksas ir izdevumi, kurus īstermiņā samazināt ir grūti. Pat ja parāda kopējais apjoms būtiski nemainās, agrāk izlaistu vērtspapīru pārfinansēšana ar augstāku procentu likmi var palielināt ikgadējos maksājumus. Tas atstāj mazāk līdzekļu jaunām prioritātēm un sarežģī deficīta noturēšanu zem robežas.

Ietekme parasti parādās pakāpeniski, jo viss parāds nav jāpārfinansē vienā gadā. Tādēļ jāvēro jauno aizņēmumu ienesīgums, dzēšanas grafiks un Finanšu ministrijas novērtējums par procentu izdevumiem. Risks pieaug, ja vienlaikus jāfinansē gan vecā parāda pārjaunošana, gan lielāks tekošais deficīts.

Kredītreitingam šajā situācijā ir praktiska nozīme. Reitinga aģentūras vērtē ne tikai 3% robežas pārsniegšanu, bet arī parāda dinamiku, ekonomikas izaugsmes spēju, institūciju rīcību un ticamu plānu fiskālā stāvokļa uzlabošanai. Vienreizējs, skaidri izskaidrots pārsniegums nav automātiska reitinga pazemināšana, tomēr ilgstoša novirze palielinātu šādu risku un varētu sadārdzināt aizņemšanos.

Ko Latvijai nozīmētu deficīts virs 3% no IKP

ES Stabilitātes un izaugsmes pakta 3% atsauces vērtības pārsniegšana nenozīmē tūlītēju naudas sodu nākamajā dienā. Eiropas Savienības institūcijas vērtē pārsnieguma apmēru, ilgumu, ekonomiskos apstākļus un valdības spēju veikt korekcijas. Process var novest pie pastiprinātas uzraudzības, ieteikumiem un termiņa deficīta samazināšanai.

Finansiālas sankcijas eirozonas valstij ir iespējams vēlāka procesa instruments, nevis automātiska pirmā reakcija. Latvijai agrāk un tiešāk jūtama sekas varētu būt mazāka rīcības brīvība nākamajos budžetos. Lai atgrieztos pie noteiktās trajektorijas, valdībai var nākties atlikt investīcijas, ierobežot jaunus izdevumus vai meklēt papildu ieņēmumus.

Iedzīvotājiem tas var izpausties netieši: lēnāks algu kāpums publiskajā sektorā, rūpīgāka pabalstu pārskatīšana, atlikti infrastruktūras projekti vai nodokļu politikas izmaiņas. Tomēr konkrētas sekas nevar secināt tikai no viena deficīta skaitļa, jo tās ir atkarīgas no valdības izvēlētā korekcijas plāna.

Divi ticami ceļi līdz gada beigām

JĀ scenārijs: deficīts pārsniedz 3%

Šo scenāriju stiprinātu lēnāka ekonomikas izaugsme, vājāki nodokļu ieņēmumi, straujāka aizsardzības projektu izpilde, jauns enerģētikas atbalsts vai lielākas parāda procentu izmaksas. Risks būtu īpaši izteikts, ja vairāki no šiem faktoriem sakristu gada otrajā pusē un konsolidācijas pasākumi dotu mazāku ietaupījumu nekā plānots.

NĒ scenārijs: deficīts ir 3% vai zemāks

Šo iznākumu atbalstītu valdības iecerētās konsolidācijas pilnīga īstenošana, noturīgi darbaspēka un patēriņa nodokļu ieņēmumi, mērena izdevumu izpilde un investīciju pārcelšanās uz vēlāku periodu. Papildu drošības rezervi dotu spēcīgāka nominālā IKP izaugsme, jo deficīta attiecība tiek rēķināta pret ekonomikas kopējo apjomu.

Pašlaik nav pietiekama pamata kādu no abiem ceļiem pasludināt par drošu. Nākamais nozīmīgais pārbaudes punkts būs Finanšu ministrijas precizētā makroekonomiskā un fiskālā prognoze kopā ar budžeta izpildes datiem. Savukārt tirgus galīgo iznākumu noteiks pirmais oficiāli apstiprinātais 2026. gada vispārējās valdības deficīta rādītājs: tieši 3,0% nozīmēs NĒ, bet jebkurš lielāks rezultāts — JĀ.

Avots: Finanšu ministrija