Rail Baltica Latvijā: vai pārrobežu reisi sāksies līdz 2030

Rail Baltica pirmās īstenošanas kārtas mērķis ir 2030. gads, taču Latvijas pasažieriem izšķirošs būs nevis pabeigtu būvju skaits, bet regulāru pārrobežu vilcienu sākums. RB Rail AS projektu raksturo kā jaunu Eiropas standarta 1435 mm dzelzceļa infrastruktūru, kas savienos Baltijas valstis ar Eiropas tīklu. Termiņš nozīmē, ka līdz 2030. gada 31. decembra plkst. 23.59 jābūt sāktai publiski pieejamai pasažieru satiksmei pāri vismaz vienai Latvijas robežai.

Autors: Kinoteikumi redakcija

Prognozes nosacījumi vienā skatā

• Jautājums: vai pa Rail Baltica pamattrasi līdz termiņam sāksies regulāri pārrobežu pasažieru reisi?
• Termiņš: 2030. gada 31. decembris plkst. 23.59 pēc Latvijas laika.
• JĀ iznākums: publiski pieejams regulārs vilciens pa 1435 mm pamattrasi šķērso Latvijas robežu.
• NĒ iznākums: līdz termiņam notiek tikai būvdarbi, izmēģinājumi, staciju atklāšana vai iekšzemes reisi.
• Izšķirošais apliecinājums: publicēts kustības saraksts un operatora vai infrastruktūras pārvaldītāja paziņojums par faktiski sāktu reisu.

Šie nosacījumi nošķir projekta politisko vai būvniecības mērķi no pasažierim pārbaudāma rezultāta. Pat gandrīz pabeigta trase neatbilst JĀ iznākumam, ja pa to vēl nevar nopirkt biļeti regulāram braucienam, kas šķērso Latvijas un Lietuvas vai Latvijas un Igaunijas robežu.

Kāpēc 2030. gada mērķis vēl negarantē vilcienu kustību

Rail Baltica nav viena būve, kuru var uzskatīt par pabeigtu tūlīt pēc pēdējā sliežu posma ieklāšanas. Regulārai satiksmei vienlaikus vajadzīga savienota trase, elektrifikācija, signalizācija, drošības sertifikācija, ekspluatācijai gatavas stacijas, ritošais sastāvs un saskaņota vilcienu kustība vairākās valstīs.

Eiropas Komisija Rail Baltica raksturo kā pārrobežu projektu, kas savieno Igauniju, Latviju un Lietuvu ar pārējo Eiropas transporta tīklu. Tas nozīmē, ka Latvijas posma gatavība viena pati nav pietiekama: nepieciešamam pārrobežu maršrutam jābūt izmantojamam arī kaimiņvalsts pusē.

1. gads tādēļ ir mērķa robeža, nevis automātisks apliecinājums tam, ka pasažieru pārvadājumi sāksies tieši tajā gadā. Būvniecības pabeigšana, infrastruktūras pieņemšana ekspluatācijā un komerciālu reisu sākšana ir saistīti, tomēr atsevišķi posmi.

Kas jāpaveic, lai prognoze atrisinātos ar JĀ

JĀ scenārijam nav obligāti nepieciešams, lai līdz termiņam pilnā apjomā darbotos viss iecerētais Baltijas maršrutu tīkls. Pietiek ar regulāru, publiski pieejamu pasažieru reisu pa Rail Baltica 1435 mm pamattrasi, kas šķērso vismaz vienu Latvijas valsts robežu.

Praksē līdz tam jāizveido nepārtraukts un ekspluatējams savienojums vismaz vienā virzienā:

• no Latvijas uz Lietuvu;
• no Latvijas uz Igauniju;
• vai garākā maršrutā, kas izmanto vienu no šiem robežšķērsojumiem.

Ar sliedēm vien nepietiek

Pirms regulāras kustības vajadzīga infrastruktūras tehniskā pārbaude un atļaujas, savietojamas vadības un signalizācijas sistēmas, apstiprināts operators, vilcieni, personāls, staciju apkalpošana un biļešu pārdošana. Jābūt arī kustības grafikam, kas pasažierim ļauj plānot un iegādāties reālu braucienu.

Par pārliecinošu JĀ pierādījumu kalpotu operatora vai infrastruktūras pārvaldītāja paziņojums, ka reisi faktiski ir sākti, kopā ar publicētu regulāro kustības sarakstu. Paziņojums tikai par nākotnē plānotu atklāšanu nebūtu pietiekams, ja līdz termiņam neviens atbilstošs reiss vēl nebūtu noticis.

Kuri sasniegumi vēl nenozīmētu pārrobežu satiksmes sākumu

Rail Baltica būvdarbu progress var būt nozīmīgs arī tad, ja prognozes iznākums ir NĒ. Pabeigts uzbērums, tilts, stacija vai atsevišķs sliežu posms uzlabo projekta gatavību, bet pats par sevi nerada regulāru pārrobežu pasažieru pakalpojumu.

Arī svinīgs pirmais brauciens nav automātiski pielīdzināms satiksmes sākumam. Izmēģinājuma vilciens var pārbaudīt infrastruktūru bez pasažieriem, savukārt demonstrācijas reiss var būt vienreizējs pasākums bez turpmāka grafika.

NĒ iznākums iestātos arī tad, ja līdz 2030. gada beigām:

• darbotos tikai regulāri iekšzemes reisi pa jauno trasi;
• pasažieru vilciens sasniegtu robežu, bet to nešķērsotu;
• pārrobežu satiksmei būtu izziņots vēlāks sākuma datums;
• būtu pieejams saraksts, taču pirmais reiss vēl nebūtu faktiski sācies;
• kustība notiktu pa citu sliežu platuma infrastruktūru, nevis Rail Baltica 1435 mm pamattrasi.

Šāds slieksnis novērš situāciju, kurā par projekta praktisku atklāšanu tiek uzskatīts simbolisks vai tehnisks notikums, kas vēl nemaina pasažieru ikdienas iespējas.

Ko pārrobežu reisi mainītu Latvijas pasažieriem

Regulāras satiksmes sākums dotu jaunu dzelzceļa savienojumu ar Lietuvu un Igauniju, ļaujot veidot braucienus starp Baltijas valstu pilsētām un tālāk Eiropas transporta tīklā. Praktiskais ieguvums tomēr būs atkarīgs no reisu biežuma, biļešu cenas, pārsēšanās iespējām un savienojumiem ar vietējo sabiedrisko transportu.

Rīgas un reģionu iedzīvotājiem svarīgs būs ne tikai starptautiskais vilciens, bet arī tas, cik ērti sasniedzamas Rail Baltica stacijas. Ja kustības saraksti nebūs saskaņoti ar reģionālajiem autobusiem un esošajiem vilcieniem, jaunā infrastruktūra daļai pasažieru var palikt grūti izmantojama.

Savukārt termiņa neizpilde nozīmētu ilgāku gaidīšanu uz alternatīvu automašīnai, autobusam vai aviācijai. Tā varētu atlikt arī uzņēmumu un pašvaldību iecerētos ieguvumus ap stacijām, mobilitātes punktiem un loģistikas savienojumiem.

Finansējums un pārrobežu saskaņošana saglabā nenoteiktību

Liela infrastruktūras projekta iznākumu nosaka ne tikai būvniecības temps. Finansējums jānodrošina pietiekami savlaicīgi, lai iepirkumi, projektēšana un darbi neveidotu secīgus kavējumus. Ja līdzekļu nepietiek, valstīm jāizvēlas, kuri pamattrases un sistēmu posmi ir prioritāri pirmajai īstenošanas kārtai.

Šeit izmantotajās RB Rail AS un Eiropas Komisijas projekta lapās nav norādīts publicēšanas vai atjaunināšanas datums. Tās apstiprina projekta mērogu, 1435 mm standartu un pārrobežu būtību, taču pašas par sevi nedod datētu novērtējumu par Latvijas pamattrases pašreizējo gatavību, finansējuma deficīta apmēru vai nākamajiem finansēšanas lēmumiem.

Tādēļ nav pamata no šiem diviem avotiem vien secināt, ka JĀ vai NĒ iznākums jau būtu drošs. Prognozi būtiski mainītu datēti RB Rail AS, Latvijas atbildīgo institūciju un Eiropas Komisijas paziņojumi par finansējuma piešķiršanu, būvdarbu līgumiem, savienotas pamattrases gatavību un ekspluatācijas atļaujām.

Izšķirošais būs nevis solījums, bet pirmais regulārais reiss

Tuvojoties termiņam, svarīgākie publiskie signāli būs pabeigta pārrobežu posma nodošana ekspluatācijā, operatora nosaukšana, vilcienu testēšanas noslēgums un biļešu pārdošanas sākums. Katrs no tiem palielinātu iespēju, ka kustība sāksies laikā, taču vēl atsevišķi neatrisinātu prognozi.

Galīgajā pārbaudē jāmeklē divi savstarpēji papildinoši pierādījumi: spēkā stājies regulāras pasažieru satiksmes saraksts un atbildīgā operatora vai infrastruktūras pārvaldītāja apstiprinājums, ka atbilstošs pārrobežu reiss ir faktiski sācies. Ja šādu pierādījumu līdz noteiktajam laikam nav, rezultāts ir NĒ neatkarīgi no tā, cik daudz citu Rail Baltica objektu ir pabeigti.

Avots: RB Rail AS