Rīgas apkures tarifs 2026: ko maina gāzes cenu svārstības

SPRK 2026. gada 28. augustā norādīja uz dabasgāzes cenu svārstībām, taču ar šo faktu vien nepietiek, lai secinātu, ka apkure Rīgā vai citviet Latvijā noteikti kļūs dārgāka. Mājsaimniecībām svarīgākais būs konkrētais tarifs bez PVN, siltuma ražotāju izmantotais kurināmais un tas, kā cenas mainīsies līdz decembrim.

Autors: Kinoteikumi redakcija
Publicēts: 2026. gada 30. augustā
Galvenais avots: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

Augusta tarifu starpību nevar noteikt bez publicētajām summām

Pievienotajā SPRK informācijā ir apstiprināta energoresursu tirgus tendence — dabasgāzes cenas svārstās. Tajā nav norādītas konkrētas 2026. gada augusta siltumenerģijas tarifu summas Rīgā un citās lielākajās pilsētās. Tādēļ skaitlisku pilsētu salīdzinājumu vai galveno cenu starpību godprātīgi aprēķināt nevar.

Šie ierobežojumi nenozīmē, ka tarifu dati nepastāv. Tie nozīmē, ka bez konkrētiem SPRK lēmumiem vai pakalpojumu sniedzēju tarifu publikācijām nedrīkst nosaukt ne eiro summu, ne procentuālu sadārdzinājumu. Salīdzinājumā jāizmanto vienāda mērvienība, tarifs bez PVN un viens attiecināmais periods.

Gāzes cena tarifā nonāk ar nobīdi

Dabasgāzes tirgus ir nozīmīgs tiem siltumapgādes uzņēmumiem, kuri gāzi izmanto katlumājās vai koģenerācijā. Tomēr starptautiskās cenas izmaiņa nenonāk rēķinā automātiski tajā pašā dienā. Ietekmi var aizkavēt iepirkuma līgumi, cenu fiksācijas termiņi, krājumi un tarifa pārskatīšanas kārtība.

Globālais pieprasījums palielina cenu spiedienu, ja vienlaikus aug patēriņš vairākos reģionos. Savukārt pietiekamas piegādes un zemāks patēriņš var šo spiedienu mazināt. Viena īslaicīga tirgus kustība vēl nepierāda visas apkures sezonas sadārdzinājumu.

Loģistika ietekmē piegādes gala cenu

Sašķidrinātās dabasgāzes piegādes izmaksās ietilpst transportēšana, termināļu izmantošana un pārvade. Traucējumi piegāžu maršrutos vai lielāks pieprasījums pēc kuģiem var paaugstināt kopējās izmaksas, pat ja pašas gāzes biržas cena nemainās tik strauji.

Arī elektrība ir būtiska: tā nepieciešama sūkņiem, tīklu darbībai un ražošanas iekārtām. Koģenerācijas gadījumā elektrības un siltuma ekonomika ir savstarpēji saistīta, tādēļ tikai viena energoresursa cenas vērošana sniedz nepilnīgu ainu.

Biomasa un vietējā ražošana mazina tiešu atkarību

Pilsētās ar lielāku šķeldas, granulu vai cita vietējā kurināmā īpatsvaru dabasgāzes cenas ietekme var būt mazāka. Taču biomasa nav bezmaksas aizvietotājs: tās cenu veido izejmateriāli, transportēšana, mitrums, uzglabāšana un sezonālais pieprasījums.

Tarifu atšķirības starp pilsētām var radīt arī siltumtīklu zudumi, ražotņu efektivitāte, iepirktā siltuma cena, patēriņa apjoms un infrastruktūras izmaksas. Tāpēc zemāks tarifs vienā pilsētā pats par sevi nepierāda, ka tur energoresurss iepirkts lētāk.

Decembra tarifs būs pārbaudāms pret augusta līmeni

Prognozes jautājums ir konkrēts: vai Rīgā publicētais siltumenerģijas tarifs bez PVN 2026. gada decembrī būs augstāks nekā augustā? Salīdzinājumā jāizmanto SPRK vai attiecīgā pakalpojumu sniedzēja publicētais tarifs, kas piemērojams katrā no abiem mēnešiem.

• Atbilde “jā” ir spēkā, ja decembra tarifs bez PVN ir kaut nedaudz augstāks par augusta tarifu.
• Atbilde “nē” ir spēkā, ja tas ir vienāds vai zemāks.
• Prognozes termiņš ir 2026. gada 30. novembris.
• Rezultātu nosaka publicētā tarifa summa, nevis gāzes biržas cena vai mājsaimniecības kopējais rēķins.

Augstāku decembra tarifu varētu veicināt dārgāka gāze, elektrība, biomasa vai jauns tarifa aprēķins. Nemainīgs vai zemāks tarifs būtu iespējams, ja iepirkumi ir noslēgti par izdevīgākām cenām, pieaug vietējās ražošanas īpatsvars vai citas izmaksas kompensē energoresursu sadārdzinājumu.

Rēķinā svarīgs ir arī patēriņš

Pat apstiprināts tarifa pieaugums nenozīmē identisku rēķina kāpumu katram mājoklim. Gala summu ietekmē āra temperatūra, ēkas siltumnoturība, kopējais patēriņš un siltuma sadale. Praktiskākais nākamais pārbaudes punkts ir Rīgai piemērojamā decembra tarifa publikācija un tās salīdzinājums ar augusta tarifu bez PVN.

Avots: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija