Vācijas vienotības diena: kāpēc 3. oktobris svarīgs arī Latvijai

1. gada 3. oktobrī Austrumvācija pievienojās Vācijas Federatīvajai Republikai, un Vācija atkal kļuva par vienotu valsti. Tāpēc šajā datumā tiek atzīmēta Vācijas vienotības diena. Latvijas lasītājam tas ir arī orientieris Eiropas pārmaiņu laikā: Vācijas apvienošanās un Latvijas neatkarības atjaunošana risinājās līdzās, taču tām bija atšķirīgi lēmumi, priekšnoteikumi un izšķirošie datumi.

Autors: Kinoteikumi redakcija

Kāpēc Vācija vienotības dienu atzīmē 3. oktobrī

Berlīnes mūra krišana 1989. gada 9. novembrī ir viens no pazīstamākajiem tā laika attēliem. Tomēr mūra atvēršana vēl nebija valsts apvienošanās. Vācijas vienotības diena ir saistīta ar vēlāku brīdi — 1990. gada 3. oktobri, kad apvienošanās stājās spēkā. Šo datumu kā svētku dienu norāda Vācijas federālā valdība.

Pēc Otrā pasaules kara vācu apdzīvotajās teritorijās izveidojās divas valstis: Vācijas Federatīvā Republika rietumos un Vācijas Demokrātiskā Republika austrumos. Berlīnes mūris kļuva par īpaši redzamu robežu starp tām. Tā krišana pavēra ceļu politiskām sarunām, bet valsts apvienošanai vēl bija vajadzīgi lēmumi par tās tiesisko kārtību un starptautisko stāvokli.

Tādēļ 9. novembris un 3. oktobris apzīmē dažādas norises. Pirmais datums atgādina par robežas atvēršanu un straujām pārmaiņām. Otrais iezīmē brīdi, kad Vācijas apvienošanās tika īstenota kā valsts lēmums. Šī atšķirība palīdz saprast, kāpēc svētku kalendārā ir oktobris, kaut gan vēsturiskajās fotogrāfijās tik bieži redzams 1989. gada novembris.

1989.–1991. gads: līdzās notikumi ar atšķirīgiem datumiem

Īsa laika līnija parāda, cik tuvu šie notikumi bija kalendārā un kāpēc tos nevajadzētu sapludināt vienā stāstā:

• 1989. gada 23. augusts: Baltijas ceļā cilvēki Latvijā, Lietuvā un Igaunijā demonstrēja prasību pēc brīvības un vēsturiskā taisnīguma.
• 1989. gada 9. novembris: tika atvērta Berlīnes mūra robeža. Tas bija būtisks pavērsiens Vācijas dalījuma pārvarēšanā, bet vēl ne apvienošanās datums.
• 1990. gada 4. maijs: Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma deklarāciju par neatkarības atjaunošanu. Tā paredzēja pārejas periodu valsts varas atjaunošanai.
• 1990. gada 3. oktobris: stājās spēkā Vācijas apvienošanās. Šo dienu Vācija atzīmē kā valsts svētkus.
• 1991. gada 21. augusts: Latvija pieņēma konstitucionālo likumu par valstisko statusu, izbeidzot 4. maija deklarācijā noteikto pārejas periodu.

Laika līnijā redzams būtisks nošķīrums. Kad Vācija 1990. gada oktobrī atzīmēja apvienošanos, Latvija jau bija pieņēmusi neatkarības atjaunošanas deklarāciju, bet tās valstiskās neatkarības nostiprināšanas process vēl turpinājās. Latvijas 4. maija un 21. augusta lēmumiem ir sava vieta Latvijas vēsturē; 3. oktobris tos neaizstāj.

Ko Vācijas apvienošanās mainīja Eiropā

Vācijas apvienošanās izbeidza vairākus gadu desmitus pastāvējušo divu Vācijas valstu dalījumu. Tā bija viena no redzamākajām pārmaiņām Eiropas politiskajā kartē aukstā kara beigu posmā. Berlīne un agrākā abu valstu robeža vairs neatdalīja divas vācu valstis.

Pārmaiņas skāra arī jautājumu par Vācijas vietu Eiropā. Valsts apvienošanai bija nepieciešama vienošanās ne tikai pašā Vācijā, bet arī starptautiskā līmenī. Tāpēc 3. oktobris atgādina gan par vāciešu lēmumiem, gan par plašāku Eiropas drošības un diplomātisko kārtību, kas tajā laikā mainījās.

Tomēr Eiropas pārmaiņām nebija viena kopīga sākuma datuma vai viena scenārija. Dažādās valstīs cilvēki prasīja politiskas tiesības un lēma par savu nākotni atšķirīgos apstākļos. Vācijas apvienošanās ir viens no šā laikmeta notikumiem, nevis skaidrojums visam, kas no 1989. līdz 1991. gadam notika Eiropā.

Kur šajā stāstā atrodas Latvija

Latvijas neatkarības atjaunošana izauga no pašas Latvijas sabiedrības un politiskās rīcības. Baltijas ceļš parādīja plašu sabiedrības līdzdalību, savukārt 1990. gada 4. maija deklarācija noteica tiesisko virzienu. Vēlāk, 1991. gada augustā, tika pieņemts lēmums par Latvijas valstisko statusu. Šos posmus nevar pārvērst par Vācijas apvienošanās sekām vai vienu kopīgu notikumu.

Saikne ir vēsturiskais laikmets. Eiropā vājinājās pēckara dalījums, mainījās attiecības starp valstīm un radās iespējas, kuru iznākums iepriekš nebija droši zināms. Vācijas un Latvijas gadījumā šis kopīgais fons palīdz saprast notikumu tuvumu laikā, bet tas neatceļ katras valsts atšķirīgo vēsturi.

Tāpēc, ieraugot 3. oktobri kalendārā, ir vērts atcerēties divas lietas. Vācijai tā ir apvienošanās diena. Latvijai tas ir datums, kas palīdz sakārtot blakus esošus Eiropas vēstures posmus: Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācija jau bija pieņemta, savukārt pārejas periods noslēdzās nākamajā gadā.

Avots: Vācijas federālā valdība