15. Saeima: vai līdz vēlēšanām iezīmēsies septiņi spēki

1. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, un viens no būtiskākajiem jautājumiem būs parlamentā iekļuvušo kandidātu sarakstu skaits. Saeimas vēlēšanu likumā noteiktais 5% slieksnis ierobežo pretendentu loku, taču prognozes iznākumu noteiks tikai Centrālās vēlēšanu komisijas galīgais mandātu sadalījums. Tādēļ vēlēšanu diena ir prognozes iesniegšanas termiņš, nevis brīdis, kad obligāti jau būs zināma galīgā atbilde.

Autors: Kinoteikumi redakcija

Prognoze vienā skatā

• Jautājums: vai 15. Saeimā mandātus iegūs vismaz septiņi kandidātu saraksti?
• Termiņš: 2026. gada 3. oktobris.
• “Jā”: CVK galīgajā sadalījumā vismaz septiņiem sarakstiem ir pa vienam vai vairākiem mandātiem.
• “Nē”: galīgajā sadalījumā mandāti ir sešiem vai mazāk sarakstiem.
• Izšķirošais avots: CVK publicētais galīgais 15. Saeimas mandātu sadalījums.

Šis ir jautājums ne tikai par partiju skaitu. Septiņu vai vairāku politisko spēku pārstāvniecība var palielināt iespējamo koalīcijas kombināciju skaitu, bet vienlaikus sarežģīt vienošanos par valdības vairākumu, atbildības jomām un kopīgu programmu.

5% slieksnis vēl nav tas pats, kas iegūts mandāts

Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka kandidātu saraksti, kuri visā Latvijā saņēmuši mazāk par 5% nodoto balsu kopskaita, mandātu sadalē nepiedalās. Tātad 5% ir nacionālais kvalifikācijas slieksnis, nevis prognozes galīgais skaitīšanas kritērijs.

Šajā prognozē nepietiks saskaitīt sarakstus, kuri provizoriski pārsnieguši 5%. Būs jāpārbauda, cik sarakstiem CVK galīgajā tabulā faktiski piešķirts vismaz viens no 100 Saeimas mandātiem. Tieši mandāts, nevis balsu procenta noapaļojums vai vēlēšanu nakts grafiks, nozīmēs pārstāvniecību parlamentā.

Šī atšķirība ir svarīga arī ļoti cieša rezultāta gadījumā. Provizoriskie skaitļi var mainīties, kad tiek apkopoti iecirkņu protokoli un pabeigtas likumā paredzētās procedūras. Saraksts, kas vēlēšanu vakarā ekrānā redzams nedaudz virs vai zem robežas, vēl nedod drošu pamatu prognozes atrisināšanai.

Kāpēc septiņu sarakstu robeža ir sasniedzama, bet nav pašsaprotama

Rezultāts “jā” kļūs iespējams, ja pietiekami liela vēlētāju daļa balsos par vismaz septiņiem konkurētspējīgiem sarakstiem un tie ne tikai pārvarēs slieksni, bet arī saņems mandātus. Rezultātu “nē” var radīt gan balsu koncentrēšanās dažos lielos sarakstos, gan vairāku mazāku konkurentu palikšana zem 5%.

Ceļš uz rezultātu “jā”

Sadrumstalots balsojums var palīdzēt septiņiem vai vairākiem sarakstiem nonākt mandātu sadalē. Tas var notikt, ja atbalsts nav koncentrēts dažos dominējošos spēkos un vairāki robežzonas saraksti vienlaikus saglabā atbalstu virs nepieciešamā līmeņa.

Ilustratīvi: ja sešiem sarakstiem ir pārliecinošs atbalsts, bet vēl divi atrodas tuvu 5% robežai, abu šo sarakstu rezultāti var noteikt, vai parlamentā būs seši, septiņi vai astoņi politiskie spēki. Katrs papildu saraksts ar mandātu maina arī iespējamo vairākumu aritmētiku.

Ceļš uz rezultātu “nē”

Atbilde būs “nē”, ja mandātus iegūs ne vairāk kā seši saraksti. Tas iespējams arī tad, ja vēlēšanās piedalās daudz sarakstu: liels izvēļu skaits pats par sevi nenozīmē tikpat lielu pārstāvniecību Saeimā.

Ja balsis sadalās starp vairākiem nelieliem konkurentiem un daudzi paliek zem 5%, mandātu sadalē piedalās mazāks spēku skaits. Līdzīgu iznākumu var radīt arī vēlētāju pārorientēšanās uz lielākiem sarakstiem, īpaši tad, ja priekšvēlēšanu noslēgumā pieaug bažas par balss iespējamu palikšanu ārpus mandātu sadales.

Vēlēšanu apgabali ietekmēs vietu sadalījumu

Saeimas vēlēšanās vēlētāju izvēles dažādos apgabalos nav vienādas. Vienam sarakstam atbalsts var būt samērā vienmērīgs visā Latvijā, bet citam — koncentrēts noteiktos reģionos. Nacionālais 5% slieksnis vispirms nosaka, kuri saraksti drīkst piedalīties mandātu sadalē, savukārt balsu sadalījums apgabalos ietekmē iegūto vietu skaitu.

Tādēļ diviem sarakstiem ar līdzīgu balsu īpatsvaru valstī mandātu iznākums var nebūt identisks. Prognozes vajadzībām nav jāmodelē katrs iespējamais vietu sadalījums, tomēr apgabalu atšķirības palīdz saprast, kāpēc vien ar nacionālā procenta aplūkošanu nepietiek.

Svarīgi būs vērot trīs pazīmes:

• cik sarakstu aptaujās un publiskajās diskusijās regulāri atrodas ap 5% robežu;
• vai atbalsts robežzonas sarakstiem ir noturīgs vai svārstīgs;
• vai šo sarakstu vēlētāji ir izkliedēti valstī vai koncentrēti atsevišķos apgabalos.

Aptaujas var raksturot situāciju pirms vēlēšanām, taču tās neatrisina prognozi. Arī vēlēšanu dienas aptaujas, mediju aprēķini un sākotnējie rezultāti būs tikai starpsignāli.

Septiņi spēki var sarežģīt valdības vairākuma veidošanu

Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeimā ir 100 tautas priekšstāvju un vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā. Lai valdība varētu stabili strādāt, politiskajiem spēkiem pēc vēlēšanām jāspēj vienoties par parlamentāru vairākumu.

Lielāks pārstāvēto sarakstu skaits automātiski nenozīmē nestabilu valdību. Daudz kas būs atkarīgs no mandātu proporcijām, partiju savstarpējām attiecībām un gatavības vienoties par kopīgiem mērķiem. Arī septiņu spēku Saeimā vairākumu teorētiski var izveidot salīdzinoši neliels partneru skaits, ja lielākajiem sarakstiem ir pietiekami daudz vietu.

Tomēr sadrumstalotā parlamentā biežāk rodas vairākas matemātiski iespējamas koalīcijas. Sarunas var kļūt sarežģītākas, ja vairākuma izveidei nepieciešami daudzi partneri vai ja atsevišķa neliela frakcija iegūst izšķirošu nozīmi. Tādēļ septiņu sarakstu robeža ir praktisks signāls par iespējamo politisko fragmentāciju, nevis vērtējums par vēlēšanu rezultāta kvalitāti.

Iepriekšējais balsojums dod salīdzinājumu, nevis atbildi

Centrālās vēlēšanu komisijas 14. Saeimas vēlēšanu sadaļā publicētie rezultāti un mandātu sadalījums parāda, kā oficiāli tiek fiksēts parlamentā pārstāvēto sarakstu loks. Šos datus var izmantot kā metodisku salīdzinājumu, taču tie neparedz 15. Saeimas sastāvu.

Kopš iepriekšējām vēlēšanām var mainīties kandidātu saraksti, to savstarpējā konkurence, vēlētāju aktivitāte un atbalsta ģeogrāfija. Tāpēc vēsturiskais iznākums ir konteksts, nevis pamats automātiski atkārtot tādu pašu prognozi.

Lasītājam nozīmīgākais starpposma rādītājs būs nevis kopējais pieteikto sarakstu skaits, bet gan to sarakstu skaits, kuriem vēlēšanu tuvumā ir reālas izredzes pārvarēt slieksni un iegūt vietas.

Galīgo atbildi dos tikai CVK mandātu tabula

Prognoze tiek slēgta 2026. gada 3. oktobrī. Pēc tam jāgaida CVK galīgais 15. Saeimas mandātu sadalījums. Ja tajā būs vismaz septiņi atsevišķi saraksti ar vienu vai vairākiem mandātiem, rezultāts būs “jā”. Ja mandātus saņems seši vai mazāk saraksti, rezultāts būs “nē”.

Sarakstu apvienošanās, frakciju izmaiņas, deputātu pāriešana vai koalīcijas izveide pēc vēlēšanām šo rezultātu nemainīs. Skaitīts tiks sākotnējais CVK galīgajā vēlēšanu iznākumā norādītais sarakstu loks. Ja vēlēšanu naktī septītais saraksts atradīsies pie 5% robežas, izšķirošais nākamais pārbaudes punkts būs CVK apstiprinātais mandātu sadalījums, nevis agrīna rezultātu projekcija.

Avots: Likumi.lv